LSKJRokasgramata_DrosibaVeseliba

Drošības un veselības veicināšana darbā ar bērniem un jauniešiem Rokasgrāmata darbam ar bērniem un jauniešiem

Rokasgrāmatas materiālus apkopoja: Evita Fridrihsone

Rokasgrāmatas tapšanā piedalījās: Aija Jansone Ivita Salmane Linda Kokaine Inga Veikšra Santa ŠakeĜa Kristīne Timermane Baiba AuziĦa Jekaterina ĀboliĦa

Korektore: Lilija Kokaine

Materiāls tapis Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes projekta „Zini vairāk!” ietvaros. Projekts „Zini vairāk!” īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērėa „Eiropas teritoriālā sadarbība” Centrālā Baltijas jūras reăiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam projekta „Youth Space” atbalstu.

Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatni OBLIGĀTA.

© Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne, 2012 2

Ievads ........................................................................................................................................ 12 Kur meklēt palīdzību? ............................................................................................................... 13 Veselīgs uzturs .......................................................................................................................... 15 Ko nozīmē ēst veselīgi? ............................................................................................................. 16 Kas ir veselīgs pārtikas produkts? .............................................................................................. 16 Kas ir neveselīgs pārtikas produkts? .......................................................................................... 16 Kāpēc jāēd dārzeĦi un augĜi? ..................................................................................................... 17 Cik bieži cilvēkam jāuzĦem enerăija? ....................................................................................... 17 Kāpēc bērniem ir jāēd biežāk kā pieaugušajiem? ...................................................................... 18 Kā augĜi un dārzeĦi palīdz saglabāt veselību? ........................................................................... 19 Cik daudz dārzeĦu un augĜu jāēd? ............................................................................................. 21 Cik liela ir viena porcija? .......................................................................................................... 21 Kā izvēlēties dārzeĦus, augĜus un ogas? .................................................................................... 21 Kā uzturā iekĜaut vairāk dārzeĦu un augĜu? ............................................................................... 22 Olbaltumvielas ......................................................................................................................... 23 Tauki ........................................................................................................................................ 24 OgĜhidrāti ................................................................................................................................. 25 Vitamīni.................................................................................................................................... 26 Ūdenī šķīstošie vitamīni .............................................................................................................. 28 Taukos šķīstošie vitamīni ............................................................................................................ 30

Minerālvielas ............................................................................................................................ 31 Makroelementi ........................................................................................................................... 32 Mikroelementi ............................................................................................................................ 33

Šėiedrvielas (balastvielas) ........................................................................................................ 35 3

Antioksidanti dārzeĦos un augĜos ............................................................................................ 36 Ūdens........................................................................................................................................ 37 Kā zināt, vai pārtikas produkts satur daudz sāls, cukura un tauku? ........................................... 39 Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem ....................... 39 Dienā ieteicamās enerăijas un uzturvielu vidējās devas Latvijas iedzīvotājie ........................... 44 Dienā ieteicamās minerālvielu vidējās devas ............................................................................. 45 Dienā ieteicamās vitamīnu vidējās devas ................................................................................... 46 Organismam nepieciešamā enerăija atbilstoši fiziskās aktivitātes koeficientam un vecumam . 47 Aktivitātes veselīga uztura nodarbībām .................................................................................... 51 Veselīga uztura plakāts .............................................................................................................. 51 Mīklu minēšana .......................................................................................................................... 51 Iepirkšanās .................................................................................................................................. 52 Bingo .......................................................................................................................................... 52 Higiēna ...................................................................................................................................... 57 Zobu veselība ............................................................................................................................. 61 Viss par profilaksi ...................................................................................................................... 62 Zobu birste ............................................................................................................................... 62 Zobu pasta ................................................................................................................................ 62 Kad nepieciešams tīrīt zobus? .................................................................................................. 62 Kā tīrīt zobus ar zobu birsti? .................................................................................................... 62 Zobu skalojamie ....................................................................................................................... 63 Zobu diegs ................................................................................................................................ 63 Kā tīrīt zobus ar zobu diegu? ................................................................................................... 64 Zobu tīrāmie kociĦi .................................................................................................................. 64 4

KošĜājamā gumija..................................................................................................................... 64 Silanti ....................................................................................................................................... 65 Fluora loma stomatoloăisko saslimšanu profilaksē ................................................................. 65 Kalcija loma stomatoloăisko slimību profilaksē ...................................................................... 66 Uzturs ....................................................................................................................................... 67 Zobārsta apmeklējums ............................................................................................................. 68 Roku mazgāšana ......................................................................................................................... 70 Kā pareizi mazgāt rokas? ......................................................................................................... 71 Kad nav jāmazgā rokas?........................................................................................................... 71 Ar ko mazgāt rokas?................................................................................................................. 72 Aktivitātes higiēnas nodarbībām ............................................................................................... 73 ZobiĦus tīrīt – bet pareizi! .......................................................................................................... 73 ZobiĦu divas sejiĦas ................................................................................................................... 74 Čaklākais zobu tīrītājs ................................................................................................................ 78 Ekperiments................................................................................................................................ 78 Kā pareizi mazgāt rokas? ........................................................................................................... 80 Mirdzošie mikrobi ...................................................................................................................... 81 Radošā spēle ............................................................................................................................... 81 Viss, ko Tu aiztiec ...................................................................................................................... 81 Tiec vaĜā no mikrobiem! ............................................................................................................ 82 Video par roku mazgāšanu ......................................................................................................... 84 Drošība ...................................................................................................................................... 85 Drošība uz ceĜa ........................................................................................................................... 86 Atstarotāju nozīme ................................................................................................................... 86 5

Atstarotāju lietošanas instrukcija ............................................................................................. 86 Drošības jostu lietošanas nozīme ............................................................................................. 87 Padomi stopētājiem .................................................................................................................. 87 Velosipēdistiem ........................................................................................................................ 88 Velosipēdista apliecība ............................................................................................................... 88 Kā iegūt velosipēdista apliecību?................................................................................................. 88 Kā sagatavoties eksāmeniem? .................................................................................................... 88 Kur nokārtot eksāmenu un cik tas maksā? .................................................................................. 89 Kā droši braukt ar velosipēdu? .................................................................................................... 89 Tu to vari paredzēt...................................................................................................................... 90 Brīdini citus braucējus ................................................................................................................. 90 Velosipēdam obligāti jābūt aprīkotam ar:.................................................................................... 90 Velo sacensības .......................................................................................................................... 91

Drošība uz ielas .......................................................................................................................... 91 Kā justies drošāk uz ielas? ....................................................................................................... 91 Māju drošība............................................................................................................................... 92 Kā justies droši, kad esi mājās viens ........................................................................................ 92 Laupīšanas ................................................................................................................................ 93 Kabatzādzības .......................................................................................................................... 94 KabatzagĜi sabiedriskajā transportā.......................................................................................... 95 Kā atpazīt zagli? ....................................................................................................................... 96 Kā izvairīties?........................................................................................................................... 96 Tava atbildība ........................................................................................................................... 97 Rīcība negaisa laikā.................................................................................................................. 100 6

Kā novērtēt, vai tuvojošais negaiss ir bīstams? ...................................................................... 100 Ja zibens iespēris cilvēkam .................................................................................................... 102 Rīcība vētras laikā .................................................................................................................... 102 Atpūta mežā – pikniki .............................................................................................................. 103 Ko darīt, ja mežā izcēlies ugunsgrēks .................................................................................... 103 Atpūta pilsētā ........................................................................................................................... 104 Aktivitātes drošības nodarbībām ............................................................................................. 105 „Stāvi un ej” ............................................................................................................................. 105 Atstarotāja izgatavošana ........................................................................................................... 108 Papildus informacija ................................................................................................................. 110 Ugunsdrošība........................................................................................................................... 111 Ugunsgrēka bīstamie faktori .................................................................................................... 112 Tumsa ..................................................................................................................................... 112 Dūmi un gāzes ........................................................................................................................ 112 Karstums ................................................................................................................................ 112 Laika trūkums......................................................................................................................... 112 Ko darīt, ja izcēlies ugunsgrēks ............................................................................................... 113 Kā rīkoties, ja ugunsgrēks izcēlies telpā, kurā Tu atrodies ...................................................... 114 Kā rīkoties, ja aizdedzies apăērbs ............................................................................................ 115 Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā tirdzniecības centrā, teātrī, kinoteātrī, diskotēkā, klubā vai citā vietā ................................................................................................................................... 115 Rīcība ugunsgrēka gadījumā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē .................................... 116 Padomi pieaugušajiem - neuzmanīga smēėēšana .................................................................... 116 Ugunsdrošība mājoklī .............................................................................................................. 117 7

Apkures ierīču droša ekspluatācija ........................................................................................... 120 Drošība uz ūdens ...................................................................................................................... 122 Kas jāievēro, laivojot pa ūdeni ................................................................................................. 124 Darbs ar datoru ........................................................................................................................ 126 Raksturīgākie darba vides riska faktori .................................................................................... 127 Ieteicamie vingrojumi ............................................................................................................ 131 Pirkstu un plaukstu vingrojumi .................................................................................................. 131 Izstaipīšanās vingrojumi ............................................................................................................ 135 Vingrojumi kāju muskulatūrai ................................................................................................... 139 Vingrojumi acīm........................................................................................................................ 141

Drošs sekss .............................................................................................................................. 142 Drošs un nedrošs sekss ............................................................................................................. 143 Kontracepcija ........................................................................................................................... 145 Kā izvēlēties piemērotāko kontracepciju? ............................................................................. 145 Hormonālās metodes................................................................................................................. 145 Barjeras metodes ...................................................................................................................... 146 Kas jāzina izvēloties prezervatīvu? ........................................................................................ 147 Citas metodes ........................................................................................................................... 148

Avārijas kontracepcija (Postinor, Escapelle) ............................................................................ 149 Seksuāli transmisīvās infekcijas ............................................................................................... 149 STI izpausmes ........................................................................................................................ 150 Gonoreja................................................................................................................................... 150 Hlamīdijas ................................................................................................................................ 150 Sifiliss ...................................................................................................................................... 151 8

Trihomoniāze ........................................................................................................................... 151 Ăenitālās herpes........................................................................................................................ 152 B hepatīts ................................................................................................................................. 152 C hepatīts ................................................................................................................................. 152 HIV .......................................................................................................................................... 153 Cilvēka papilomas vīruss .......................................................................................................... 153 Kā izvairīties no STI? ............................................................................................................... 153 Kā es varu zināt, vai neesmu inficējies? .................................................................................... 154

Aktivitātes nodarbībām par drošu seksu un STI ..................................................................... 155 „Koridors” ................................................................................................................................ 155 „Runāt par TO” ........................................................................................................................ 155 „Nepabeigtie teikumi” .............................................................................................................. 156 Kartīšu komplekts. Pareizas prezervatīvu lietošanas soĜi. ....................................................... 157 Tagad es Tevi saprotu labāk ..................................................................................................... 160 „Nē” nedrošām attiecībām ....................................................................................................... 166 „Prezervatīva plusi un mīnusi”................................................................................................. 167 „Visefektīvākais” ..................................................................................................................... 167 „Bez prezervatīva – NĒ!”......................................................................................................... 168 „Lomu spēle” ........................................................................................................................... 169 „Diskusijas par STI?” ............................................................................................................... 170 „Riska paaudze” ....................................................................................................................... 173 HIV/AIDS ............................................................................................................................... 175 Kas ir HIV infekcija? ............................................................................................................... 175 HIV/AIDS izcelsme ................................................................................................................. 175 9

Pirmie HIV/AIDS gadījumi ..................................................................................................... 176 HIV atklāšana ........................................................................................................................... 176 Stadijas ..................................................................................................................................... 178 Kā var inficēties ar HIV? ......................................................................................................... 179 Kā nevar inficēties ar HIV?...................................................................................................... 181 Kā var izsargāties no inficēšanās ar HIV? ............................................................................... 182 HIV tests................................................................................................................................... 182 HIV infekcija un grūtniecība .................................................................................................... 183 Ieteikumi serodiskordantajiem pāriem (pāri, kuros viens no partneriem ir HIV inficēts), lai pasargātu partneri no inficēšanās bērna ieĦemšanas laikā ....................................................... 184 HIV inficēts bērns mācību iestādē ........................................................................................... 184 SaskaĦā ar Latvijas likumdošanu, HIV inficētiem bērniem ir tiesības mācīties jebkurā mācību iestādē. ...................................................................................................................................... 184 Nav likumdošanas akta, kas noteiktu, ka mācību iestādes vadība vai skolotāji jāinformē par to, ka skolu apmeklē inficēts bērns. .............................................................................................. 184 HIV un ceĜošana ....................................................................................................................... 185 Antiretrovirālā terapija ............................................................................................................. 185 HIV inficēta cilvēka tiesības un pienākumi ............................................................................. 186 AIDS konsultāciju kabinets.................................................................................................... 187 HIV profilakses tīkls .............................................................................................................. 188 HIV infekcijas izplatība Latvijā ............................................................................................... 190 Rīcība gadījumos, kad notikusi saskare ar svešām asinīm ....................................................... 190 Biežāk uzdotie jautājumi par HIV/AIDS ................................................................................. 191 Aktivitātes nodarbībām par STI ............................................................................................. 195 10 pamatfakti, kas jāzina par HIV/AIDS ................................................................................. 195 10

HIV infekcijas norise un AIDS izpausme ................................................................................ 197 Pabeidziet teikumus. Rakstiet, ko domājat vai jūtat. ............................................................... 201 Ko mēs zinām par STI un HIV/AIDS? .................................................................................... 202 Jā vai nē? .................................................................................................................................. 203 Savieno pareizos ....................................................................................................................... 205 Novērtē risku ............................................................................................................................ 206 Grupas darbs........................................................................................................................... 206 „Zinītis – nezinītis” .................................................................................................................. 212 „Ko jūs domājat par AIDS?”.................................................................................................... 213 „Pareizi nozīmē droši” ............................................................................................................. 214 „Labā un kreisā puse” .............................................................................................................. 216 „Kur?” ...................................................................................................................................... 217 „Droša seksa mikseris” un „Droša seksa izsole” ..................................................................... 219 „HIV izplatība” ........................................................................................................................ 222 „Stāvlaukums” .......................................................................................................................... 224 Informācija par drošu seksu ..................................................................................................... 227 Kā runāt ar bērnu un jaunieti par veselības un drošības jautājumiem? ................................... 228

11

Ievads Veselība ir pilnīgas fizikālas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis un ne tikai slimības vai kādas citas patoloăijas trūkums. (PVO, 1948) Veselība ir tikai tad iespējama, ja dabas resursi pilnībā apmierina cilvēka vajadzības un ja dzīves un darba vide ir aizsargāta pret dzīvību un veselību apdraudošiem apstākĜiem (piesārĦojums, patogēnie slimību izraisītāji un fizikālie faktori). (PVO, 1992) Veselības veicināšana – process, kas iedzīvotājiem dod iespēju ietekmēt un uzlabot veselību. (PVO, 1986). Profilakse - rīcība, kas vērsta uz slimību un invaliditātes izskaušanu, novēršanu vai to ietekmes mazināšanu. Profilakses koncepcija vislabāk definējama līmeĦu kontekstā, kas tradicionāli tiek saukti par primāro, sekundāro un terciāro profilaksi. (A Dictionary of Epidemiology, Fourth Edition, Edited by John M.Last) Primārā profilakse - jebkurš pasākums, kas vērsts uz slimības vai kāda cita nevēlama fenomena, piemēram, grūtniecības sākuma novēršanu. (Tannahill 1985; Downie, Fyfe and Tannahill, 1991). Visi pasākumi, lai samazinātu slimības varbūtību, smagumu un ilgumu nākotnē. (Cohen and Henderson, 1988). Sekundāra profilakse - izsargāšana no novēršamas veselības problēmas vai nevēlama slimības iznākuma ar agrīnas slimības pazīmju atklāšanas palīdzību (specifisku slimību skrīningu) un sekojošu ārstēšanu. (lekcija “Veselības veicināšana un slimību profilakse”, profesors Ăirts Briăis). Terciārā profilakse - attīstījušos slimību kontroli, lai mazinātu to kaitīgo ietekmi uz veselību. (Nutbeam, 1986; Cohen and Henderson, 1988).

Sabiedrības veselība - zinātne un māksla par izsargāšanos no slimībām, mūža pagarināšanu un veselības veicināšanu ar organizētu komūnu pūlēm. (Winslow, 1920)

12

Kur meklēt palīdzību? - Bezmaksas Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 80009000 (no fiksētajiem tālruĦiem un taksofoniem pieejams visu diennakti, 28809000 no TELE2 un Zelta ZivtiĦa no 9.00 - 23.00, 1860 no BITE un Toxic no 9.00 - 23.00). Bērnu un jauniešu uzticības centrs, atbalsta grupas bērniem un jauniešiem, vecākiem un ăimenēm. Rīga, Struktoru iela 14a. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 80006008. - "Glābiet bērnus" uzticības tālrunis 6731 5307. Bērnu tiesību aizsardzība, sabiedrības informēšana. Rīga, Ăetrūdes iela 19/21, tālr. 67315522, e-pasts: [email protected]. - Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra uzticības tālrunis 6733 4441. - Bezvēsts pazudušo bērnu meklēšanas biedrība tālr. 67686313, Rīga, Skolas iela 1.

- Krīzes centrs „Skalbes” tālr. 6722 2922, Rīga, Kungu iela 34, e-pasts: [email protected] Palīdzība iedzīvotājiem krīzes situācijās, konsultācijas un apmācības. - Resursu centrs sievietēm „Marta” tālr. 67378539, 67388184, 28300115, Rīga, Brīvības iela 183/2 – 30, e-pasts: [email protected]. Bezmaksas karstais tālrunis par drošu darbu ārzemēs 80002012. Bezmaksas juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cietušas no vīru vardarbības, bezmaksas psihologa konsultācijas. - Centrs pret vardarbību „Dardedze” tālr. 67600686, mob. 29556680, Rīga, Cieceres iela 3, e-pasts: [email protected]. Atbalsts cietušajiem bērniem un sievietēm, apmācības, psihologu un psihiatru pakalpojumi. - Organizācija „Genders” tālr. 6731 5899, mob. 29555460, Rīga, Krāsotāju iela 28, kab.1, e-pasts: [email protected]. Psiholoăisks atbalsts, izglītība un medicīniskie jautājumi.

13

- Biedrība "Integrācija sabiedrībai" tālr. 67298322, mob.29254418, Rīga, Kr.Barona 88 k.2, 4.stāvs, birojs 242, e-pasts: [email protected]. Cietušo tiesības, meditācija, psiholoăiskā un juridiskā palīdzība cietušajiem, apmācības. - Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" tālr. 67898343, mob. 29153221, e-pasts: [email protected]. Palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem, palīdzība patvērumu meklētājiem, apmācības. -

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās

noziedzības

apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 2. nodaĜa CīĦai pret cilvēku tirdzniecību tālr. 67075003, 67075344, Rīga, Čiekurkalna 1.līnija 1 - k4. Palīdz cilvēku tirdzniecības upurim atgriezties Latvijā, veic kriminālvajāšanu pret cilvēku tirdzniecības organizētājiem. - Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs tār. 63291147, Talsi, Saules iela 7, e-pasts: [email protected]. Psiholoăiskā palīdzība, sociālā darba konsultācijas, atbalsts vardarbībā cietušajiem bērniem, sievietēm. - Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs "Nāc līdzi" tālr. 636 28841, Ventspils, Lielais prospekts 18-1, e-pasts: [email protected]. Psiholoăiskās un sociālās konsultācijas, dienas centrs pusaudžiem. - Latgales psiholoăiskās palīdzības centrs "Valentia" mob. 29165338, Daugavpils, Saules iela 15, e-pasts: [email protected]. Ăimenes psihoterapija, krīzes psihoterapija, darbs ar cietušajiem un viĦu ăimenēm, atzinumi par bērna psiholoăisko stāvokli. - Vidzemes reăionālais atbalsta centrs "Dardedze" tālr. 64220686, Valmiera, RaiĦa iela 9, e-pasts: [email protected]. Atbalsts un sociālā rehabilitācija cietušajām sievietēm un bērniem. 14

Veselīgs uzturs Šī rokasgrāmatas sadaĜa tapusi sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju

Informācijas resurss: The PEI Healthy Eating Alliance http://www.healthyeatingpei.ca

15

Kā ikvienai ierīcei, mašīnai, kas darbojas, ir vajadzīga enerăija – benzīns, elektrība, tāpat cilvēkam ir vajadzīga enerăija. Šo enerăiju cilvēks uzĦem ar pārtiku. Lai cilvēks būtu vesels, justos un izskatītos labi, ir jāēd veselīgi.

Ko nozīmē ēst veselīgi? Pareizs, veselīgs uzturs ir pilnvērtīgs – bagāts uzturvielām. Tas nozīmē - ēst ne tikai saldus našėus, bet arī dārzeĦus, augĜus un citas veselīgas lietas.

Kas ir veselīgs pārtikas produkts? Veselīgs pārtikas produkts satur maz cukura, sāls, tauku un piesātināto tauku, kā arī nesatur pārtikas piedevas (E-vielas). Veselīgs pārtikas produkts ir svaigs (pēc iespējas mazāk rūpnieciski apstrādāts) un vietējās izcelsmes (pēc iespējas mazāk transportēts). Tādi produkti ir, piemēram, svaigi dārzeĦi un augĜi, pākšaugi, graudaugu produkti (putraimi, nesaldinātas pārslas), piens ar samazinātu tauku saturu (zem 2%) un tā produkti, liesa gaĜa, zivis, olas, sēnes. Šos produktus ieteicams lietot uzturā katru dienu.

Kas ir neveselīgs pārtikas produkts? Neveselīgs pārtikas produkts satur daudz cukura, sāls, tauku un piesātināto tauku, kā arī pārtikas piedevas (E-vielas). Ja pārtikas produkts iziet garu rūpnieciskās apstrādes un transportēšanas procesu, tas zaudē vērtīgās uzturvielas, piemēram, vitamīnus. Šādi produkti ir, piemēram, kūkas, čipsi, sāĜie riekstiĦi, buljona kubiĦi, konservi, žāvējumi un kūpinājumi. Šos produktus ieteicams uzturā lietot tikai svētku reizēs vai īpašos gadījumos (piemēram, dodoties pārgājienā). Ir arī tādi pārtikas produkti, kas nav viennozīmīgi iedalāmi šajās kategorijās „veselīgs” vai „neveselīgs”. Piemēram, augu eĜĜa nesatur ne sāli, ne cukuru, bet satur daudz tauku. Tomēr augu eĜĜa (piemēram, nerafinēta rapšu eĜĜa) uzturā ir veselīga samērīgā daudzumā. Savukārt palmu eĜĜa satur daudz piesātināto tauku, tādēĜ tā uzturā nav ieteicama vispār.

16

Protams, neviens pārtikas produkts nesatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas, tādēĜ uzturā ir nepieciešama dažādība. Un otrādi – jebkura pārtikas produkta (pat visveselīgākā!) pārmērīga lietošana ir nevēlama. TādēĜ uzturā ir nepieciešama mērenība.

Kāpēc jāēd dārzeņi un augļi? Veselīgs uzturs ir viens no veselības priekšnosacījumiem. Veselīgu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti; augĜi, ogas un dārzeĦi; piena produkti; gaĜas un zivju produkti, olas un kaltēti pākšaugi. AugĜi, ogas un dārzeĦi bagātina uzturu ar: •

vitamīniem,

•

minerālvielām,

•

antioksidantiem,

•

balastvielām,

•

augu izcelsmes bioloăiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām.

AugĜos un dārzeĦos ir daudz ūdens – 90 un vairāk procentu. AugĜos un ogās ir cukuri glikozes un fruktozes veidā. ěoti daudz cukuru ir žāvētos augĜos un ogās – līdz 70 procentiem. AugĜu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeĦskābe. Patīkamo garšu un smaržu piešėir ēteriskās eĜĜas. Šīs vielas rosina ēstgribu, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un kustību zarnās. AugĜi, ogas un dārzeĦi satur arī dažādus fermentus, kas atvieglo ēdiena sagremošanu. AugĜos, ogās un dārzeĦos ir fitoncīdi, kas spēj iznīcināt mikrobus.

Cik bieži cilvēkam jāuzņem enerģija? Lai uzĦemtu nepieciešamo enerăiju un uzturvielas, cilvēkam ir jāēd regulāri 3-4 ēdienreizes dienā, bērniem 4-5 ēdienreizes dienā.

17

Kāpēc bērniem ir jāēd biežāk kā pieaugušajiem? Tāpēc, ka bērni ir augoši un viĦiem ir nepieciešams vairāk enerăijas. Lai bērni kustētos, skrietu, rotaĜātos, mācītos, pastaigātos utt. ir nepieciešama enerăija. Enerăiju mēra kalorijās. Uz katra pārtikas produkta etiėetes ir jābūt norādītam kaloriju daudzumam, cik kalorijas ir katrā produktā. Katram cilvēkam atšėiras nepieciešamo kaloriju skaits. Piemēram, viens skolēns apmeklē sporta pulciĦus, bet kāds cits gleznošanas pulciĦu, līdz ar to vairāk enerăijas patērē tas bērns, kurš apmeklē sporta nodarbības. Tas nozīmē, ka sportistam būs nepieciešamas vairāk kaloriju. Jo aktīvāks dzīvesveids, jo vairāk kaloriju ir jāuzĦem. Kalorijas cilvēki uzĦem ar pārtikas produktiem, kas satur Ĝoti svarīgas vielas – ogĜhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Ar pārtikas produktiem, it īpaši dārzeĦiem, cilvēki uzĦem vitamīnus, ar gaĜu – dzelzi, ar dārzeĦiem, pilngraudu produktiem – šėiedrvielas un vēl daudz citas mūsu organismam nepieciešamas minerālvielas. Ja kādas no šīm lietām trūkst, tad mūsu organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Tāpēc ir svarīgi ievērot veselīgas ēšanas paradumus. Noteikt nepieciešamo kaloriju daudzumu uzturā jūs varat pēc šādas metodes. Pirmkārt, lai noteiktu nepieciešamo kalorija daudzumu uzturā ir jānosaka BMR (Basal Metabolic Rate). BMR ir koeficents, kas parāda, cik daudz enerăijas organisms patērē, pildot organisma funkcijas. Vienkāršākais veids, kā noteikt BMR koeficentu ir - pareizināt jūsu ėermeĦa svaru ar 20. Ja jūsu ėermeĦa svars ir 75 kg, tad BMR koeficents ir 1500. Tas nozīmē, ka organisms dienas laikā patērē vismaz 1500 kalorijas, lai nodrošinātu elpošanas, asinsrites, gremošanas, barības pārstrādes procesus. Ja lielāko dienas daĜu cilvēks sēž, tad pie BMR koeficenta jāpievieno vēl 300 kalorijas. Dienās, kad cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tad atkarībā no aktivitātes ilguma, intensitātes vai sporta veida pievienojiet vēl 300 līdz 600 kalorijas. Lai vieglāk būtu izprast veselīgas ēšanas paradumus, ir izveidota veselīga uztura piramīda.

18

Kā augļi un dārzeņi palīdz saglabāt veselību? Imunitāte ir organisma spēja pretoties noteiktiem infekciju slimību ierosinātājiem. Imunitātes nodrošināšanā svarīgas ir uzturvielas, kas atrodamas dārzeĦos un augĜos. Antivielu veidošanai un par imunitāti atbildīgo šūnu darbībai nepieciešams beta karotīns, C vitamīns, E vitamīns un dzelzs. Gripas sezonā ēdienkartē vēlams iekĜaut augus, kuriem piemīt pretvīrusu aktivitāte: ėiplokus, mārrutkus, sīpolus, papriku, tomātus, upenes, mellenes, dzērvenes, brūklenes. Pret gripas vīrusiem palīdz cīnīties ēdienam pievienotā raudene, mārsils, kadiėa ogas u.c. garšaugi. Aptaukošanās novēršanai ikdienas ēdienkartē jāiekĜauj dārzeĦi un augĜi uztura piramīdai atbilstoša daudzumā – apmēram trešā daĜa no kopējā uztura daudzuma. AugĜi un dārzeĦi nesatur taukus un dod maz kaloriju, tāpēc tos var ēst gandrīz neierobežotā daudzumā. Vienlaikus dārzeĦi un augĜi palielina maltīšu apjomu, tādējādi novēršot izsalkuma sajūtu. 19

Ateroskleroze ir artēriju sienu pārkaĜėošanās, tās kĜūst cietas, neelastīgas un biezas. Aterosklerozes attīstību aizkavē dārzeĦos, augĜos un ogās esošie antioksidanti, C vitamīns, E vitamīns un beta karotīns, kā arī dārzeĦos un augĜos esošie flavonoīdi. Par flavonoīdu avotiem ikdienā var izmantot sīpolus, ėiplokus, selerijas, ābolus, vīnogas, citrusaugĜus un

dažādas

vietējās ogas. Hipertensijas jeb asinsspiediena paaugstināšanās galvenais cēlonis ir nātrija aizture organismā. Cilvēkiem ar noslieci uz hipertensiju ieteicams ar dārzeĦiem un augĜiem bagāts, daudzveidīgs uzturs vai veăetārs uzturs. Anēmija ir pazemināts hemoglobīna daudzums asinīs, kas visbiežāk attīstās dzelzs un citu mikroelementu trūkuma dēĜ. Nepietiekams C vitamīna saturs uzturā var aizkavēt dzelzs uzsūkšanos, tādejādi radot anēmijas risku. To var samazināt, ēdot kopā C vitamīnu saturošus un dzelzi saturošus pārtikas produktus. Aizcietējumu cēlonis visbiežāk ir nepietiekams balastvielu daudzums uzturā. To novēršanai vislabāk ir izmantot svaigus dārzeĦus, augĜus un ogas pietiekamā daudzumā. Resnās zarnas slimību – kairinātas resnās zarnas sindroma, hemoroīdu, kolītu, divertikulozes u.c. profilaksei labi kalpo dārzeĦos un augĜos esošās balastvielas. Piena dziedzera vēža, olnīcu, dzemdes kakla, priekšdziedzera vēža attīstību veicina uzturs, kas ir bagāts ar taukiem, bet satur maz dārzeĦu un augĜu. AugĜi un dārzeĦi uzturā palīdz novērst arī pārmērīgi lielu uzĦemto tauku daudzumu. Taisnās zarnas vēža attīstību sekmē nepietiekams balastvielu daudzums uzturā. DārzeĦu, augĜu un ogu balastvielas ievērojami samazina vēža attīstības risku. Bronhu un plaušu vēža attīstībā galvenā nozīme ir brīvajiem radikāĜiem, kuru daudzums ievērojami palielinās, ja cilvēks smēėē. Smēėētājiem jāpievērš pastiprināta uzmanība organisma apgādei ar antioksidantiem. DārzeĦos un augĜos ir vielas, kuras palīdz saglabāt acu veselību. Labas redzes nodrošināšanai uzturā jāiekĜauj pietiekami daudz beta karotīna avotu. Beta karotīns organismā veido A vitamīnu, kas nepieciešams redzei. ZaĜie lapu dārzeĦi bagātīgi satur luteīnu, neĜauj attīstīties kataraktai jeb lēcas apduĜėojumam un pasargā no radzenes un tīklenes bojājumiem.

20

Cik daudz dārzeņu un augļu jāēd? DārzeĦiem un augĜiem būtu jāveido 1/3 daĜa no ikdienas kopējā uztura daudzuma. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir 2 – 4 porcijas augĜu un 3 – 4 porcijas dārzeĦu. Kopējam porciju skaitam vajadzētu būt 5 – 8. Vislabāk, ja uzturā ir dažādu krāsu augĜi un dārzeĦi.

Cik liela ir viena porcija? Viena porcija ir, piemēram: AugĜi: •

1 vidēja lieluma auglis – ābols, bumbieris, banāns, apelsīns,

•

vai 2 nelieli augĜi – plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī dabīgā sulā konservēti),

•

vai puse greipfrūta,

•

vai šėēle melones, arbūza vai ananāsa,

•

vai pusglāze augĜu sulas,

•

vai aptuveni 7 zemenes,

•

vai sauja ėiršu, upeĦu, aveĦu vai citu ogu.

DārzeĦi: •

1 bĜodiĦa lapu salātu,

•

vai puse paprikas,

•

vai 1 vidēja lieluma dārzenis – tomāts, burkāns,

•

vai 3 ēdamkarotes zaĜo zirnīšu, pākšu pupiĦu vai jebkuru sasmalcinātu dārzeĦu.

Atcerieties! KartupeĜi netiek ietverti šajā grupā, jo tos pieskaita cieti saturošo produktu grupai, kurā ietilpst arī graudaugu produkti!

Kā izvēlēties dārzeņus, augļus un ogas? Pašu audzētus dārzeĦus un augĜus uzglabājiet tā, lai tie ilgāk būtu svaigi. 21

Ja dārzeĦus pērkat veikalā, dariet to katru nedēĜu, bet nelielos daudzumos, lai produkti vienmēr būtu svaigi. Ēdiet Latvijā audzētus dārzeĦus un augĜus. Ēdiet sezonas dārzeĦus un augĜus, jo tajos ir daudz vairāk vērtīgu vielu. Piemēram, tomāti nav ziemas ēdiens – ēdiet tos vasarā un rudenī, bet ziemā bagātiniet ēdienkarti ar galviĦkāpostiem, kolrābjiem, bietēm, burkāniem, seleriju saknēm, u.c. Termiski apstrādājot (vārot, sautējot) dārzeĦus, augĜus un ogas, tajos samazinās atsevišėu vitamīnu saturs, tādēĜ dodiet priekšroku svaigiem un pēc tam – saldētiem dārzeĦiem, augĜiem un ogām. Iegādājieties dārzeĦus un augĜus atbilstoši „varavīksnes” principam, izvēloties dažādas krāsas produktus – oranžus un dzeltenus, sarkanus, violetus un zaĜus.

Kā uzturā iekļaut vairāk dārzeņu un augļu? DārzeĦus un augĜus iekĜaujiet ēdienkartē katru dienu! Ēdiet tos dārzeĦus un augĜus, kuri jums garšo. Turiet dārzeĦus un augĜus redzamā un viegli pieejamā vietā – piemēram, novietojiet uz galda trauku ar notīrītiem, sagrieztiem dārzeĦiem – burkāniem, kāĜiem vai kolrābjiem (tomēr neglabājiet tos sagrieztus ilgstoši, lai nezaudētu vitamīnus)! Katru dienu brokastīs apēdiet kādu augli vai izdzeriet glāzi sulas! Brokastu omletei pievienojiet sasmalcinātus zaĜumus, tomātu, sīpolus! Brokastu sviestmaizei zem siera vai šėiĦėa šėēles novietojiet salātu lapu, maizei uzberiet sasmalcinātus zaĜumus vai sīpolus! DaĜu siera vai šėiĦėa varat aizvietot ar dārzeĦiem. Sausajām brokastīm pievienojiet papildus sasmalcinātus augĜus, svaigas ogas vai kaltētas ogas! Pusdienās neaizmirstiet dārzeĦu piedevu pie pamatēdiena. Pusdienu rīsiem, griėiem vai makaroniem pēc savas izvēles pievienojiet sasmalcinātus zaĜumus, zaĜos zirnīšus, tomātus, sīpolus! Desertam izvēlieties augĜu salātus, augĜus ar jogurtu vai biezpienu, augĜu un ogu zupas. Launagā pamielojieties ar kādu augli, ogām vai svaigiem dārzeĦiem – burkāniem, gurėiem, papriku, seleriju. 22

Ēdot ārpus mājas, centieties neaizmirst par dārzeĦiem un augĜiem! Izvēlieties dārzeĦu ēdienus – sautējumus, zupas, salātus! Uzkodai starp ēdienreizēm sāĜo riekstiĦu, smalkmaizīšu vai čipsu vietā izvēlieties ābolu, bumbieri, burkānu vai nedaudz žāvētu augĜu! Sieru, kas paredzēts uzkodām, ietiniet salātu lapās vai citos zaĜumos! Gatavojot maltītes no dārzeĦiem, to nevāriet, bet tvaicējiet, lai tie saglabā dabīgo krāsu! Vismaz pāris reizes nedēĜā pagatavojiet sakĦu sautējumu vai dārzeĦu zupu! Aukstā zupa ir sātīgs un veselīgs ēdiens, to var ēst katru dienu. Vislietderīgāk tajās ir izmantot vārītas bietes un zaĜumus – pēc iespējas daudzveidīgākus. Gardas būs mājās gatavotas maizītes vai pica ar spinātiem, papriku, tomātiem, sīpoliem un citiem dārzeĦiem. Pamēăiniet Latvijā netradicionālus dārzeĦus – seleriju kātus, pastinaku! Pie gaĜas ēdiena pasniedziet ceptu ėiploku! Tradicionālos salātus papildiniet ar svaigām brūklenēm! Gatavojot salātus, etiėa vietā izmantojiet cidoniju vai jāĦogu sulu! Dodiet priekšroku salātiem, pagatavotiem ar eĜĜu, jogurtu, kefīru vai krējumu ar nelielu tauku saturu! Neaizraujieties ar konservētiem dārzeĦiem (piemēram, zaĜajiem zirnīšiem), jo tie var saturēt samērā daudz sāls. Konservēto zirnīšu vietā izvēlieties svaigos vai saldētos. Bagātiniet ēdienu garšu ar garšaugiem – baziliku, salviju, raudeni, rozmarīnu, citronmētru un mārsilu jeb timiānu! Pacentieties vasarā un rudenī paši sagatavot žāvētus ābolus, bumbierus, avenes un meža ogas un saldētas ogas – zemenes, avenes, upenes! Ievērojiet, cik porciju augĜu un dārzeĦu jūs dienā apēdat! Atcerieties, ka porciju nevar būt mazāk par četrām, bet labāk – 5 līdz 8 porcijas jeb 500 – 800 gramu dārzeĦu, augĜu un ogu!

Olbaltumvielas Olbaltumvielas ir svarīgākā organisma sastāvdaĜa, kas veic dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas. Olbaltumvielas vajadzīgas plastiskajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, organisma šūnu un audu atjaunošanos, tās izpilda arī aizsargfunkcijas, ir 23

fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Olbaltumvielas var tikt izmantotas arī kā enerăijas avots, bet tas notiek tikai tad, ja uzturā trūkst ogĜhidrāti un tauki vai ir liels enerăijas patēriĦš. 1g olbaltumvielas dod 4 kcal jeb 16,7kJ. Olbaltumvielas tiek uzĦemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekĜiem. Svarīgākie dzīvnieku olbaltumvielu avoti ir piens un piena produkti (siers, biezpiens), liesa gaĜa un zivis, olas. Augu olbaltumvielas ir graudaugu produktos (maizē, putraimos), pākšaugos, kartupeĜos un dārzeĦos. Veselam cilvēkam vajadzīgais olbaltumvielu patēriĦš ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, fiziskās slodzes. Praktiskos aprēėinos pieĦem, ka dienā ir nepieciešams 1g olbaltumvielu uz 1kg ėermeĦa masas. Ja organismā trūkst olbaltumvielas, īpaši pilnvērtīgās, tad bērniem tiek traucēta garīgā un fiziskā attīstība, pieaugušajiem var rasties dažādi veselības traucējumi, piemēram, nespēja pretoties infekciju slimībām, nogurums, miegainība, muskuĜu vājums. Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm. Pārtikas produktos sastopamas ir galvenokārt 20 aminoskābes, kuras tiek iedalītas aizstājamās (cilvēka organismā var veidoties no citām aminoskābēm) un neaizstājamās (cilvēka organismā nevar veidoties no citām aminoskābēm, tās pavisam ir 8, bet zīdaiĦiem 10 un tās regulāri jāuzĦem ar uzturu). Atkarībā no bioloăiskās vērtības, tas ir, no aminoskābju sastāva, visas olbaltumvielas iedala pilnvērtīgās un nepilnvērtīgās. Pie bioloăiski pilnvērtīgām pieskaita tādas olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes optimālās attiecībās. Bioloăiski vērtīgākās ir piena un olu olbaltumvielas. Augu olbaltumvielas ir mazvērtīgākas par dzīvnieku olbaltumvielām, jo tajās ir maz neaizstājamo aminoskābju. Augu olbaltumvielu bioloăisko vērtību var paaugstināt, kombinējot to ēdienus ar dzīvnieku olbaltumvielām.

Tauki Tauki organismā galvenokārt ir enerăijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas, ap iekšējiem orgāniem un citur. Rezerves tauku daudzums zemādas taukaudos mainās atkarībā no

24

uztura, vecuma un citiem faktoriem Tauki pasargā organismu no atdzišanas un amortizē iekšējos orgānus. Savukārt uzturā tauki uzlabo ēdiena garšu un rada sāta sajūtu. Tauki ir daudz koncentrētāks enerăijas avots par ogĜhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ. Taukus cilvēks saĦem ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekĜiem, turklāt tie veidojas organismā arī no ogĜhidrātiem. Parasti uzturā tiek lietoti augu, dzīvnieku un pārveidotie augu tauki kā margarīns. Tie var būt redzamā veidā (eĜĜas, sviests, dzīvnieku tauki) un neredzamā veidā (pienā, sierā, krējumā, gaĜā, zivīs, šokolādē, saldumos). Ieteicamais tauku daudzums dienā ir ne vairāk kā 30% no kopējā uzĦemtās enerăijas daudzuma. Dabiskajos taukos sastopamas apmēram 50 dažādas taukskābes, kuras iedala piesātinātajās un nepiesātinātajās. Piesātinātās taukskābes visvairāk sastopamas dzīvnieku izcelsmes produktos un dažos augu margarīnos, kas pagatavoti no hidrogenizētajām eĜĜām. Daudzi maiznīcu ceptie vai rūpnieciski ražotie produkti satur piesātinātās taukskābes. Nepiesātinātās taukskābes savukārt atrodamas olīveĜĜā, riekstos, avokado, rapša eĜĜā, zemesriekstu un avokado eĜĜā, kā arī augu un zivju taukos. Dažas no tām, kā linolskābe, linolēnskābe un arahidonskābe, ir neaizstājamas, jo tās neveidojās organismā, līdz ar to tās jāuzĦem ar uzturu. Gan piesātinātās, gan nepiesātinātās taukskābes nodrošina organismu ar enerăiju, aizsargslāĦu veidošanos un vitamīnu uzsūkšanos, taču tikai nepiesātinātās taukskābes veido bioloăiski aktīvās vielas un šūnu membrānas.

Ogļhidrāti OgĜhidrāti ir ėīmiski savienojumi, kas sastāv no oglekĜa, ūdeĦraža un skābekĜa. Uzturā galvenie ogĜhidrātu avoti ir graudaugi un to produkti, cukurs, medus, saldumi, kartupeĜi, augĜi, ogas, dārzeĦi. Galvenais ogĜhidrātu uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerăiju, un apmēram puse no visa dienā nepieciešamā enerăijas daudzuma jāsaĦem ar ogĜhidrātiem. VielmaiĦas procesos ogĜhidrāti sašėeĜas un atbrīvo enerăiju. 1g ogĜhidrātu dod 4 kcal jeb 16,7 kJ. Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ar uzturu jāuzĦem 280 - 300g ogĜhidrātu, atkarībā no fiziskās slodzes un cilvēka ėermeĦa masas. Ja ogĜhidrātus uzturā lieto vairāk, kā nepieciešams, tie pārvēršas taukos 25

un nogulsnējas organismā kā tauku rezerves, veicinot aptaukošanos. Taču, izvēloties ar ogĜhidrātiem bagātus pārtikas produktus, būtu jāĦem vērā veselīga uztura ieteikumi, proti, jāēd vairāk graudaugu produkti (īpaši pilngraudu) un kartupeĜi, dārzeĦi, augĜi un ogas. Ieteicams ierobežot uzturā lietojamā cukura un tā saturošo produktu daudzumu. Ja uzturā tiek lietoti saldumi, balto miltu produkti un dažādi mīklas izstrādājumi, asinīs Ĝoti ātri lielā daudzumā nonāk glikoze, līdz ar to aizkuĦăa dziedzeris izdala daudz insulīnu, savukārt paaugstināta insulīna koncentrācija asinīs nosaka tauku uzkrāšanos šūnās. Lai to novērstu, uzturā jālieto saliktie ogĜhidrāti (pilngraudu produkti), jo tie zarnās sadalās pakāpeniski, līdz ar to asinīs glikoze nonāk pakāpeniski. Atkarībā no molekulu skaita, ogĜhidrātus strukturāli iedala monosaharīdos jeb vienkāršos cukuros, disaharīdos un oligosaharīdos un polisaharīdos. Monosaharīdi jeb vienkāršie cukuri sastāv no vienas molekulas, un uzturā tos galvenokārt pārstāv glikoze un fruktoze, kas ir augĜos, ogās, dārzeĦos, medū. Disaharīdi sastāv no divām monosaharīdu molekulām, un uzturā svarīgākiem no tiem ir saharoze jeb cukurbiešu cukurs, laktoze jeb piena cukurs un maltoze jeb iesalas cukurs. Oligosaharīdi satur 3, 4 vai 5 monosaharīdus, uzturā tie ir rafinoze, stahioze, verbaskoze, kas ir atrodami pupās, lēcās un zirĦos. Polisaharīdi ir dabā Ĝoti plaši sastopami augstmolekulāri ogĜhidrāti, kas uzturā galvenokārt ir cietes, glikogēna un celulozes jeb šėiedrvielu veidā. Tos satur visi graudu produkti.

Vitamīni Vitamīni ir

organiski

savienojumi,

kuri

ir

nepieciešami

organisma normālai

funkcionēšanai, tos organisms nespēj veidot, līdz ar to tie ir jāuzĦem ar uzturu. Vitamīni organismā netiek izmantoti kā enerăētiskais vai plastiskais materiāls, tie ir nepieciešami vielmaiĦas bioėīmiskajos procesos. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajiem vitamīniem. Svarīgi ir atcerēties, ka vitamīni ir nepieciešami Ĝoti nelielos daudzumos. Ja tie organismā trūkst vai ir par daudz, var rasties tādas slimības kā avitaminoze (slimība, ko izraisa pilnīgs kāda vitamīna vai vairāku vitamīnu trūkums), hipovitaminoze, kas rodas tad, ja kāds vitamīns ir 26

nepietiekamā daudzumā vai hipervitaminoze, kas rodas tad, ja ir nesamērīgi daudz uzĦemti vitamīni. Atkarībā no šėīšanas spējām vitamīnus iedala ūdenī šėīstošajos un taukos šėīstošajos vitamīnos.

27

Ūdenī šķīstošie vitamīni

Nosaukums

Dienā ieteicamā deva pieaugušiem (mg)

Piedalās B1 - tiamīns

1,2

Nozīmīgākie uztura avoti

Funkcijas organismā ogĜhidrātu

maiĦā,

nepieciešams acetilholīna sintēzē, kuram ir liela nozīme nervu impulsu pārvadīšanā. Piedalās

B2 riboflavīns

1,6

piridoksīns

B12 – kobalamīns

PP – nikotīnskābe

pākšaugi,

rieksti,

olas,

piens, aknas,

vielmaiĦā, nepieciešams asins

piena produkti, aknas,

sastāva

nieres, klijas, gaĜa,

veidošanā

un

procesos,

audu

centrālās

tauku

nepieciešams

vielmaiĦā,

normālai

Piedalās

spināti,

galvas

Raugs, klijas, liesa gaĜa un zivis, aknas, nieres,olas dzeltenums.

dažādos

procesos,

pākšaugi, kāposti.

smadzeĦu darbībai.

bioėīmiskos

svarīga

nozīme

ir

asinsradē.

15-20

raugs,

Raugs, olas, piens,

Piedalās

0,003

rupjmaize,

olbaltumvielu

elpošanas

2,0

putraimi,

nieres, gaĜa.

nervu sistēmas funkcijām.

B6 –

Klijas,

Dzīvnieku

valsts

uzturlīdzekĜi, galvenokārt aknās un nierēs.

Piedalās oksidēšanās procesos

Klijas, raugs, aknas,

organismā,

liesa gaĜa, zivis, griėi,

normālai

nepieciešams nervu

funkcionēšanai, ādai.

sistēmas

pākšaugi,

graudu

produkti, olas, rieksti.

28

Darbojās kā koferments, kas H – biotīns

0,15

nepieciešams tauku, aminoskābju

Aknas, nieres, raugs.

un glikozes vielmaiĦas procesos. Ietilpst kofermenta CoA sastāvā, Pantotēnskābe

6

kas

piedalās

taukskābju,

olbaltumvielu

un

citu

savienojumu sintēzē. Sekmē Folskābe

0,3

ZaĜie

augi

kāposti, aknas,

īpaši zaĜumi,

olas,

raugs,

gaĜa, zivis, pākšaugi, piena produkti.

asinsėermenīšu

Raugs, aknas, zaĜie

veidošanos, piedalās aminoskābju

zirnīši,

sintēzē.

pētersīĜi.

kāposti,

Vajadzīgs, lai pretotos infekcijas slimībām,

lai

asinsvadi,

vesela

smaganas.

būtu

āda,

Darbojas

antioksidants. holesterīna C– askorbīnskābe

veicina 100

elastīgi un kā

Samazina daudzumu

redzes

asinīs,

uzlabošanos.

Mežrozīšu

augĜi,

Stiprina koncentrēšanās spējas,

upenes, saldie pipari,

atvieglo stresa stāvokli un mazina

dilles, pētersīĜi.

alerăiskas reakcijas. Organismā neveidojas C vitamīna rezerves, tāpēc katru dienu jāēd ar šo vitamīnu bagāti dārzeĦi, augĜi vai ogas. C vitamīns pastiprināti jāuzĦem smēėētājiem.

29

Taukos šķīstošie vitamīni Nosaukums

A – retinols

Dienā ieteicamā Funkcijas organismā deva pieaugušiem (mg) 1 Nepieciešams normālai redzei,

Nozīmīgākie uztura avoti

organisma augšanai un attīstībai, stabilizē

šūnu

Darbojas

kā

veicina

ādas

membrānas.

Zivju

antioksidants,

siers,

un

krējums, siĜėe.

gĜotādu

eĜĜa,

aknas, sviests,

atjaunošanos, kaulaudu un zobu veidošanos un matu augšanu, pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, palīdz pret alerăijām, kā arī stiprina imunitāti, īpaši vecākiem cilvēkiem. D – kalciferols

0,005

Veicina augšanu, regulē kalcija un fosfora vielmaiĦas procesus, kuri nepieciešami kaulu un zobu normālai attīstībai, osteoporozes profilaksei,

konjunktivīta

(acs

Treknas zivis, aknas, olas dzeltenums, sviests, trekns siers.

gĜotādas iekaisuma) novēršanai.

30

E – tokoferols

12

Regulē reproduktīvo normālu

orgānu

darbību,

piedalās

vielmaiĦas procesos, darbojas kā antioksidants.

Nepieciešams

asinsritei, muskuĜu attīstībai un darbībai,

sirds

nodrošināšanai veselīgas

un

muskuĜu

ar

skābekli,

ādas

imunitātes

saglabāšanai,

Augu

eĜĜas,

zemesrieksti, pākšaugi, lapu salāti, paprika,

olas

dzeltenums.

stiprināšanai,

dzimumšūnu

nobriešanai,

normālai grūtniecības norisei. K – filohinons

0,065

Nepieciešams

normālai

asins

recēšanai, brūču ātrākai dzīšanai, ėermeĦa

šūnu

normālai

funkcionēšanai, kaulu normālam stāvoklim,

osteoporozes

ZaĜie augi: spināti, nātres,

pētersīĜi,

kāposti, salāti.

profilaksei.

Minerālvielas Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaĜa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiĦas norises un piedalās skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saĦem ar uzturu un daĜēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām.

31

Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā, tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks kā 50mg uz kg ėermeĦa masas) un mikroelementi (vidējais daudzums mazāks kā 50mg uz kg ėermeĦa masas).

Makroelementi

Nosaukums

Dienā ieteicamā deva pieaugušiem (mg)

Funkcijas organismā

Nozīmīgākie uztura avoti

Veicina asins un kaulaudu veidošanos,

piedalās

asinsreces reakcijās, ietekmē nervu

sistēmas

uzbudināmību un muskuĜu savilkšanās Ca – kalcijs

1000-1200

spēju,

regulē

Piens

un

piena

šūnu membrānu caurlaidību.

produkti, graudaugi,

Stipru kaulu, zobu, matu un

dārzeĦi.

nagu veidošanai. Nodrošina normālu muskuĜu darbību un asins imūnās

recēšanu.

Piedalās

sistēmas

darbības

nodrošināšanā. Regulē

nervu

darbību,

nepieciešams kaulaudu un

P – fosfors

1000-1200

sarkano

asinsėermenīšu

Zivis, gaĜa, pākšaugi,

veidošanai

un

putraimi,

smadzeĦu

darbībai, nodrošina normālu

biezpiens,

siers.

vielmaiĦu un barības vielu uzsūkšanos zarnās.

32

Vārāmais Uztur Na – nātrijs

3300

pastāvīgu osmotisko

šėiĦėis,

spiedienu, normalizē ūdens

zivis,

maiĦu organismā.

skābēti

sāls, kūpinātas

siers, maize, kāposti,

marinēti gurėi. Svarīga

nozīme

šūnu

vielmaiĦā, regulē osmotisko spiedienu,

nepieciešams

nervu impulsu pārvadīšanai K - kālijs

4000

un normālai sirdsdarbībai, kopā

ar

kalciju

piedalās

asinsreces reakcijās, veicina šėidruma

izdali

no

Spināti,

kartupeĜi,

žāvētas

plūmes,

pākšaugi,

ėirbji,

kāposti,

tomāti,

upenes,

melones,

kivi, banāni.

organisma. Nozīmīgs

kaulaudu,

muskuĜaudu

un

uzbūvē, Mg – magnijs

350

asinsvadus, izdali,

nervaudu

Rieksti, ziedputekšĦi,

paplašina

smiltsērkšėu

veicina

zarnu

žults

peristaltiku,

putraimi,

spināti,

vitamīnu

avenes.

C

vitamīna

pākšaugi,

rudzu maize, kāposti,

kalcija, fosfora, B grupas un

augĜi,

kartupeĜi,

darbībai organismā.

Mikroelementi

Nosaukums

Dienā ieteicamā deva pieaugušiem (mg)

Funkcijas organismā

Nozīmīgākie uztura avoti

33

Nepieciešams

asinsradei

(asins

hemoglobīna

veidošanai, Fe – dzelzs

10-18

kas

iznēsā

Olu dzeltenums, gaĜa, aknas, rudzu maize,

skābekli uz visām ėermeĦa

sēnes,

šūnām),

imunitātes

pākšaugi,

nodrošināšanai.

Nodrošina

spināti,

kaitīgo

atindēšanu

zemenes, upenes.

vielu

piens,

siers, griėi, puravi,

aknās. Nepieciešams

iekšējās

sekrēcijas

dziedzeru

darbībai, aknu aizsardzībai,

Zn – cinks

14

fotoėīmiskiem procesiem acs

Siers,

tīklenē,

pākšaugi,

stabilizē

membrānu,

šūnu

nodrošina

asinsradi,

holesterīna

nosēdumu

mazināšanu

asinsvados,

ādas

graudaugi, rieksti,

sēnes, sīpoli, sarkanie pipari, burkāni,

bietes, kartupeĜi,

āboli, upenes.

atjaunošanos, matu un nagu augšanu,

imūnsistēmas

darbību. Piedalās

audu

elpošanas

procesos, ietekmē iekšējās sekrēcijas nepieciešams Cu – varš

3

dziedzerus, dzelzs

izmantošanas un asins šūnu – eritrocītu

veidošanās

nodrošināšanai,

kaulu

saistaudu

veidošanai,

Aknas, rieksti, gaĜa, zivis, kakao.

un

imunitātes stiprināšanai. 34

Auzu pārslas, miežu Aktivē oksidācijas procesus, Mn – mangāns

3

darbojas lipotropi, veicina augšanu, piedalās asinsradē.

putraimi, rīsi, rudzu maize,

pākšaugi,

bietes,

spināti,

kazenes,

mellenes,

jāĦogas, rieksti. Piedalās Mo – molibdēns

0,25

veicina

šūnu fluora

elpošanā, uzkrāšanos

zobos. Cr – hroms

0,2

GaĜa, rudzu maize,

stimulē insulīna darbību.

medus.

piedalās

vairogdziedzera 0,2

produkti, dārzeĦi.

Saistīts ar glikozes maiĦu,

Aktīvi

J – jods

GaĜa, piens un piena

funkcijās,

veselīgai ādai, matiem un

Jūras zivis un jūras

nagiem,

augi, piens, olas.

pretestības

organisma nodrošināšanai

pret infekcijām. F - fluors

1,5

Nepieciešams kaulu un zobu

Zivis, spināti, melnā

veidošanai.

tēja.

Nepieciešams Se – selēns

0,06

veidošanā, membrānās.

asins ietilpst

šūnu

Piens, cūkgaĜa, olas, zivis, dārzeĦi.

Šķiedrvielas (balastvielas) Šėiedrvielas ir visu augu, arī zāles un koksnes galvenā sastāvdaĜa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzĦemtās šėiedrvielas sašėelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā šėiedrvielas ir nepieciešamas,

35

jo tās veicina zarnu kustības un nodrošina regulāru vēdera izeju, nomāc pūšanas procesus zarnās, mazina toksisku vielu iedarbību, aizkavē ar uzturu uzĦemtā holesterīna uzsūkšanos no zarnām. Galvenie šėiedrvielu avoti ir labības produkti (kviešu klijas, auzu pārslas, pilngraudu maize, kviešu putraimi), rieksti (mandeles, kokosrieksti, zemesrieksti, lazdu rieksti, valrieksti), pākšaugi (baltās pupiĦas, zirĦi), sēnes (baravikas, gailenes), dārzeĦi (selerijas sakne, burkāni, rabarberi, sīpoli, puėkāposti, baltie galviĦkāposti, bietes, kartupeĜi), kā arī augĜi un ogas – žāvētas vīăes, žāvētas aprikozes, upenes, cidonijas, mellenes, avenes, kivi, avokado, āboli, ērkšėogas. Šėiedrvielas tiek iedalītas ūdenī šėīstošās un ūdenī nešėīstošās. Ūdenī šėīstošās šėiedrvielas ir pektīni, oligosaharīdi, rezistentā ciete. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Ūdenī nešėīstošās šėiedrvielas ir celuloze, hemiceluloze, lignīns. Resnās zarnas mikroorganismi celulozi un hemicelulozi sadala nedaudz, bet lignīnu nesadala nemaz. Nešėīstošās šėiedrvielas saista daudz ūdens, tā sašėidrinot zarnu saturu. Ieteicamais šėiedrvielu daudzums dienā veselam cilvēkam ir 30-35g, Ħemot vērā sekojošu attiecību nešėīstošajām un šėīstošajām – 3 pret 1.

Antioksidanti dārzeņos un augļos Dažiem vitamīniem un minerālvielām piemīt antioksidantu īpašības. Antioksidanti ir bioloăiski aktīvas vielas, kuras novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā mūs no brīvajiem radikāĜiem, pirms tie paspējuši nodarīt Ĝaunumu mūsu organismam – bojāt šūnas, pavājināt imūnsistēmu. Antioksidanti kavē arī vitamīnu un nepiesātināto taukskābju oksidēšanos gan dažādos pārtikas produktos, gan arī pašu augĜu un dārzeĦu uzglabāšanas laikā. Brīvo radikāĜu veidošanos veicina smēėēšana, gaisa piesārĦojums, ultravioletie stari, kancerogēnas vielas uzturā, daži medikamenti, pārmērīga fiziskā slodze. Antioksidantu īpašības piemīt C un E vitamīnam, A vitamīnam, tā priekštecim beta karotīnam un dažādiem karotinoīdiem, kā piemēram, luteīnam, likopēnam, u.c.; minerālvielām – selēnam, cinkam, mangānam un molibdēnam; dažām augu izcelsmes vielām, kas nav uzturvielas, bet pilda svarīgu aizsardzības funkciju pret brīvajiem radikāĜiem.

36

Antioksidanti organismā novērš šūnu membrānu bojājumus; palēnina novecošanas procesu; veicina sirds veselību; aizsargā imūnsistēmu; aizkavē vēža attīstību; pazemina holesterīna līmeni asinīs. Vairumu šo vielu var pazīt pēc krāsas, ko tās piešėir dārzeĦiem un augĜiem – likopēns tomātus padara sarkanus, antocianīni mellenes un zilenes – zilas, dzērvenes un ėiršus – sarkanus, bet bietes iekrāso ar purpuru.

Antioksidanti

Kur atrodami

Beta karotīns

Burkānos, smiltsērkšėos, apelsīnos, aprikozēs (it īpaši žāvētās),

(A vitamīns)

upenēs, dažādu šėirĦu kāpostos, ėirbjos, paprikā, tomātos, lapu dārzeĦos (pētersīĜu lapās, spinātos, lapu salātos, sīpollokos, skābenēs).

Bioflavonoīdi kvercitīns,

– Citrusu augĜos, sīpolos, ėiplokos, lapu dārzeĦos, paprikā, aprikozēs, rutīns, aronijās, brūklenēs, dzērvenēs, upenēs, ėiršos, vīnogās, pīlādžu un

hesperidīns u.c.

mežrozes augĜos.

Antocianīni

Mellenēs, zilenēs, vīnogās, upenēs, dzērvenēs.

Luteīns

Spinātos, salātos, kolrābjos, kacenkāpostos, kliĦăerīšu ziedlapās.

Likopēns

Tomātos, aprikozēs, sarkanajos greipfrūtos un paprikā.

Ūdens Ūdenim nav uzturvērtība, tomēr tas ir viena no svarīgākām uztura sastāvdaĜām, jo nepieciešams dažādās vielmaiĦas reakcijās. Ūdens šėīdumos notiek dzīvībai nepieciešamās bioėīmiskās reakcijas, ar ūdeni tiek izvadītas organismam nevajadzīgās vielas, ar ūdens iztvaikošanu, t.i., svīšanu, tiek regulēta ėermeĦa temperatūra. Pieauguša cilvēka organismā ūdens vidēji ir 56-62% no ėermeĦa masas, bērnu organismā tas ir vairāk, savukārt gados vecāku cilvēku organismā – mazāk.

37

Organisms bez ūdens nevar iztikt. Cilvēks pasīvā stāvoklī bez uztura var dzīvot vairākas nedēĜas, bet bez ūdens – tikai dažas dienas. Ja organisms zaudē ūdeni 20 - 25% apmērā no ėermeĦa masas, tad iestājas nāve. Ūdens maiĦa organismā norit intensīvi, tajā piedalās visi organisma audi un orgānu sistēmas, bet īpaša nozīme ir nierēm, ādai, plaušām un kunăa-zarnu traktam. No organisma ūdens izdalās ar urīnu, sviedriem, izelpoto gaisu un izkārnījumiem, kopā ap 2,5l diennaktī, kas savukārt ir atkal jāuzĦem. Tāpēc arī veselīga uztura ieteikumos ir norādīts, ka ik dienu ir jāuzĦem 2-3l šėidruma, vēlams ūdens, avota ūdens vai minerālūdens veidā. Pārmērīga šėidruma uzĦemšana pastiprina urīna veidošanos, svīšanu un dažādu sāĜu zudumu, kā arī pasliktina gremošanas procesu normālu norisi. Savukārt nepietiekama šėidruma uzĦemšanas gadījumā cilvēkam pasliktinās vispārējā sajūta, paaugstinās ėermeĦa temperatūra, paātrinās pulss un elpošana. Organisma normālai darbībai nepieciešams ūdens bilances dinamisks līdzsvars, tas nozīmē, pilnīga atbilstība starp uzĦemtā un no organisma izvadītā ūdens daudzumiem.

38

Kā zināt, vai pārtikas produkts satur daudz sāls, cukura un tauku? Cukurs

Tauki

Piesātinātie tauki

Sāls

Virs 5 g

Virs 1,5 g

100 gramos produkta DAUDZ

Virs 15 g

Virs 20 g

vai nātrijs virs 0,6 g VIDĒJI

5 - 15 g

3 - 20 g

1,5 - 5 g

0,3 – 1,5 g vai nātrijs 0,1 - 0,6g

MAZ

Mazāk par 5 g

Mazāk par 3 g

Mazāk par 1,5 g

Mazāk par 0,3 g vai nātrijs mazāk par 0,1 g

Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem 1. Piedāvājiet bērnam ēdienreizes regulāri, noteiktā laikā. Neaizstājiet ēdienreizi ar saldumiem. Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam, lai nodrošinātu optimālu garīgu un fizisku attīstību. Lai uzĦemtu nepieciešamo enerăiju un uzturvielas, bērnam ir jāēd regulāri, 4 – 5 reizes dienā, uzĦemot gan ogĜhidrātus, gan olbaltumvielas, gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzĦemt un bērni ēdienreižu starplaikos izjūt izsalkumu, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi. Jāatceras, ka šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi un čipsi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi. Saldumus nevajadzētu izmantot arī kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu.

39

2. Dažādojiet bērna ēdienkarti ik dienas. Nodrošiniet bērnam iespēju ēst ar baudu, nesteidzoties, kopā ar ăimeni vai draugiem. Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, viĦam ir nepieciešams daudzveidīgs, uzturvielām bagāts ēdiens. Ēdienkartē jāiekĜauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām, piemēram, maize, putraimi un makaroni, kartupeĜi, dārzeĦi, zaĜumi, augĜi un ogas, piens un piena produkti, dzīvnieku vai putnu gaĜa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti. Ēdienu porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šėīvja. Neievērojot šo principu var tikt izjaukta bērna sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās. Pastāvīgas pārēšanās un mazkustīga dzīves veida rezultātā veidojas aptaukošanās. Liela nozīme ir arī ēšanas kultūrai. Bērniem jau no mazbērna vecuma ir jāiemāca, kā pirms ēšanas nomazgāt rokas, ēst, sēžot pie galda, nevis skrienot vai stāvot kājās, uz šėīvja likt tik daudz ēdiena, cik var apēst, nepieciešamības gadījumā uzliekot papildporciju, pie galda ar ēdienu nespēlēties un nerisināt problēmas, ēst nesteidzoties, kārtīgi sakošĜājot katru kumosu, no galda piecelties un aiziet, kad arī pārējie ăimenes locekĜi vai draugi ir beiguši ēst.

3. Panāciet, ka brokastis ir svarīgākā bērna ēdienreize. Pēc nakts miera enerăijas krājumi, kas ir uzĦemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Ir svarīgi nodrošināt, lai bērns ēstu brokastis, tas palīdzēs koncentrēties mācībām skolā un rotaĜām bērnudārzā vai mājās. Ja bērns būs paēdis brokastis, būs vieglāk ievērot arī pārējās ēdienreizes un sagaidīt pusdienas. Brokastis nedrīkst aizstāt ar saldumiem, konditorejas izstrādājumiem vai ātrām uzkodām pa ceĜam uz skolu vai starpbrīdī. Jānodrošina, lai bērns brokastīs saĦemtu ar saliktiem ogĜhidrātiem bagātus ēdienus: dažāda veida putras, pārslas ar pienu vai jogurtu, graudu vai kliju maizi, papildinot šo ēdienreizi ar sieru, augĜiem un dārzeĦiem vai to sulām. Brokastīm jānodrošina 25% no dienā nepieciešamā enerăijas daudzuma.

40

4. Katrā ēdienreizē iekĜaujiet kādu no ēdieniem, kas bagāts ar saliktajiem ogĜhidrātiem. OgĜhidrāti organismu nodrošina ar enerăiju, kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Skolas gados bērni strauji aug, tādēĜ šajā laikā palielinās apetīte un rodas vajadzība pēc papildus enerăijas. OgĜhidrātus iedala vienkāršajos ogĜhidrātos (monosaharīdos un disaharīdos) un saliktajos ogĜhidrātos (polisaharīdos). Vienkāršos ogĜhidrātus satur medus, cukurs un citi saldumi. Vienkāršie ogĜhidrāti ātri pāriet no gremošanas orgāniem asinīs un lieki uzĦemtie pārvēršas taukos, tādēĜ tie jālieto mēreni. Ar saliktiem ogĜhidrātiem bagāti ēdieni ir gan no graudu produktiem – maize, putraimi, makaroni –, gan dārzeĦiem (t.sk., kartupeĜiem), gan augĜiem. Saliktus ogĜhidrātus organisms pārstrādā ilgstošāk, tie rada sāta sajūtu un ir pietiekošs enerăijas avots. Pie ogĜhidrātiem pieder arī pektīni (recekĜvielas), kas sastopamas augĜos un ogās, un celuloze (šėiedrviela), kas veicina zarnu peristaltiku. IekĜaujiet katrā ēdienreizē saliktos ogĜhidrātus saturošus produktus, lai nodrošinātu bērna organismam nepieciešamo ogĜhidrātu un šėiedrvielu daudzumu.

5. Nodrošiniet, lai katru dienu bērna uzturā tiktu iekĜauti olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti. Olbaltumvielas veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Tās ir īpaši svarīgas augšanas un attīstības procesos. Tāpēc bērna uzturā ir svarīgi katru dienu iekĜaut olas, pienu un piena produktus, liesu gaĜu, zivis, gaĜas un zivju produktus. Liesa gaĜa ir vislabākais dzelzs avots uzturā. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, ir nepieciešams C vitamīns, kas savukārt ir dārzeĦos un augĜos. Tāpēc liesu gaĜu vislabāk ir pasniegt kopā ar dārzeĦiem un augĜiem. Bērnu uzturu dažādojiet, iekĜaujot ēdienkartē no zivīm gatavotus ēdienus, kuros ir vairāk minerālvielu nekā no gaĜas gatavotajos ēdienos. Ieteicams, lai bērns saĦemtu no zivīm gatavotus ēdienus divas reizes nedēĜā.

41

6. Nodrošiniet bērna organismam nepieciešamo kalcija uzĦemšanu ar pienu vai piena produktiem. Piens un piena produkti ir neatĦemama bērnu uztura sastāvdaĜa. To sastāvā ir tādas nepieciešamas uzturvielas kā olbaltumvielas, vitamīni un mikroelementi. Piena produktos esošais olbaltums ir bioloăiski augstvērtīgs. Piens un piena produkti ir nozīmīgākais viegli izmantojama dabīgā kalcija un fosfora avots. Pienam un piena produktiem ir svarīgākā loma stipru kaulaudu veidošanā, vienlaicīgi lietojot tos kopā ar D vitamīnu saturošiem pārtikas produktiem un veicot dažādas fiziskas aktivitātes, lai barības vielas nokĜūtu līdz kaulaudiem. Pienā un piena produktos ir vislabākās kalcija un fosfora procentuālās attiecības, tādēĜ arī bērna organisms šo kalciju izmanto vislabāk.

7. Piedāvājiet bērnam augĜus un dārzeĦus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē ievērojot dažādību. AugĜi un dārzeĦi ir bagātīgs vitamīnu, minerālvielu, šėiedrvielu un citu bioloăiski aktīvu vielu avots. Lai nodrošinātu vitamīnu un minerālvielu nepieciešamos daudzumus, bērna uzturā ir nepieciešama augĜu un dārzeĦu daudzveidība, sākot no sakĦu un lapu dārzeĦiem un zaĜumiem, beidzot ar dažādiem augĜiem un ogām. Ar dārzeĦiem un augĜiem bērns var labi remdēt izsalkumu starp ēdienreizēm. DārzeĦiem un augĜiem jābūt iekĜautiem katrā ēdienreizē. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augĜi un dārzeĦi. Bērnu uzmanību un interesi par augĜiem un dārzeĦiem saistiet ar krāsu, struktūru un formu dažādību, kā arī dažādojiet pagatavošanas veidus.

8. Bērna uztura pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni. Tauki palīdz nodrošināt fiziski aktīva un augoša bērna organismu ar nepieciešamo enerăiju. Bērna organismam nepieciešamās taukvielas tiek uzĦemtas ar visām iepriekš minētajām pārtikas produktu grupām, kā arī ar taukvielām, kas tiek izmantotas ēdienu pagatavošanai. Ar taukiem dienā jāuzĦem līdz 35% no kopīgā enerăijas daudzuma, t.sk., 90% jābūt augu izcelsmes taukiem. Nelietojiet pārkarsētus un vairākkārtīgi karsētus taukus bērna ēdiena 42

pagatavošanai. Pārkarsētos taukos veidojas kancerogēnas vielas, kā arī karsēšanas laikā taukos samazinās bioloăiski aktīvo vielu daudzums. Lai nepārsniegtu tauku ieteicamo normu bērna uzturā, gatavojiet dārzeĦu salātus izmantojot augu eĜĜu, jogurtu vai augĜu (piemēram, citronu) sulu. Nelietojiet salātu mērcēs krējumu vai majonēzi ar lielu tauku saturu. Nepareizi izvēlēti produkti ar augstu tauku saturu bērnam var izraisīt veselības traucējumus.

9. Nodrošiniet, lai bērnam ēdienreižu starplaikos būtu pieejami dārzeĦi, augĜi vai rieksti. Lai remdētu pēkšĦu izsalkumu bērnam, ieteicams izvēlēties viegli asimilējamus produktus bez krāsvielām, saldinātājiem un zemu tauku saturu, piemēram, augĜus, svaigus dārzeĦus, nelielā daudzumā arī termiski neapstrādātus, nesālītus riekstus vai žāvētus augĜus. Ēdienreižu starplaikos bērnam var piedāvāt arī glāzi svaigas dārzeĦu vai augĜu sulas. Nesālītus riekstus un žāvētus augĜus nav ieteicams patērēt lielos daudzumos, lietojot tos nepārtraukti dienas laikā visos ēdienreižu starplaikos, lai lieki uzĦemtie ogĜhidrāti nepārvērstos taukos. Nepareizi izvēlēti produkti ēdienreižu starplaikos kaitē bērna attīstībai un veselībai, tādēĜ nepiedāvājiet bērnam saldumus, konditorejas izstrādājumus vai čipsus.

10. Nodrošiniet, lai bērns katru dienu uzĦemtu pietiekošu šėidruma daudzumu. Procentuāli pret ėermeĦa masu ūdens bērnu organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tāpēc bērniem var ātrāk iestāties ūdens zudums. TādēĜ bērniem ir jāpiedāvā padzerties vairākas reizes dienā. Vislabāk slāpes remdēt ar ūdeni, nevis ar dažādiem saldinātiem, krāsainiem un gāzētiem dzērieniem. Nav ieteicams slāpes remdēt ar kefīru, pienu vai jogurtu, jo šie produkti satur olbaltumvielas un taukus, kurus nav ieteicams lietot papildus kārtējām ēdienreizēm. Jānodrošina, ka bērnam jebkurā brīdī ir pieejams dzeramais ūdens.

43

Ieteicamā tauku attiecība:

65

Sievietes laktācijas periodā 165

165

60 71 90 112 132 157 157 176 163 175 165

Vidējais augums (cm)

2000 + 500

650 900 1300 1800 2000 2500 2300 3000 2400 2400 2000 2000 + 300 trešajā trimestrī

Enerăija (E) kcal/d

25-30 25-30

10-15 + 30 g dienā 10-15 + 20 g dienā

Tauki E% 40-55 35-45 30-35 30-35 30-35 30-35 30-35 30-35 30-35 25-30 25-30

1

7-10 7-10 10-15 10-15 10-15 10-15 10-15 10-15 10-15 10-15 10-15

Proteīni E%

2

Cukurs ne vairāk kā 10% no kopējās enerăijas

Piesātināto taukskābju tauki : mononepiesātināto taukskābju tauki : polinepiesātināto taukskābju tauki = 1 : 1,2 : 0,8

1

65

zēni meitenes zēni meitenes vīrieši sievietes

Dzimums

Sievietes grūtniecības periodā

Pieaugušie

15-18 gadi

0-6 mēn. 7-12 mēn. 1-3 gadi 4-6 gadi 7-10 gadi 11-14 gadi

Vecums

Vidējā ėermeĦa masa (kg) 6 9 13 20 28 45 46 66 55 75 65

Dienā ieteicamās enerģijas un uzturvielu vidējās devas Latvijas iedzīvotājie

55-602

55-602

35-55 45-60 50-55 50-55 50-55 50-55 50-55 50-55 50-55 55-602 55-602

OgĜhidrāti E%

44

1

4000 1200 1200

33001 3300 3300

vīrieši

sievietes

Grūtniecības periodā

Laktācijas periodā

(vārāmā sāls ne vairāk kā 5 g/dienā)

4000 1200 1200

4000 1200 1200

4000 1000 1000

33001

0-6 mēneši 7-12 mēneši 1-3 gadi 4-6 gadi 7-10 gadi 11-14 gadi 15-18 gadi

340

320

350

350

K Ca P Mg mg mg mg mg 600 400 300 50 800 600 500 60 1100 800 800 80 1500 800 800 150 2000 900 900 250 3000 1200 1200 350 3700 1200 1200 350 Pieaugušie:

Vecums

Na mg 250 500 650 900 1200 1800 2200

Dienā ieteicamās minerālvielu vidējās devas

18

30

18

10

Fe mg 6 10 10 10 10 12 15

19

15

14

14

Zn mg 5 5 10 10 10 12 14

200

200

200

200

J µg 40 50 70 90 120 150 200

75

65

60

60

Se µg 10 15 20 20 30 40 50

3,0

3,0

3

3

Cu mg 0,5 0,6 0,9 1,2 1,5 2,0 2,0

3,0

3,0

1,5

1,5

F mg 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 2,5 2,5

3,5

3,5

3,0

3,0

Mn mg 0,5 0,8 1,2 1,7 2,0 2,5 3,0

25 0 25 0 25 0 25 0

Mo µg 20 30 40 50 100 150 200

0,2

0,2

0,2

0,2

Cr mg 0,03 0,05 0,05 0,075 0,15 0,15 0,15

45

0-6 mēneši 7-12 mēneši 1-3 gadi 4-6 gadi 7-10 gadi 11-14 gadi 15-18 gadi Pieaugušie Sievietes grūtniecības periodā Sievietes laktācijas periodā

Vecums 10 10 10 10 10 10 10 5,0 10 10

1100

1300

D µg

375 375 400 500 700 1000 1000 1000

A µg

12

12

3 4 5 6 7 10 12 12

E mg

Dienā ieteicamās vitamīnu vidējās devas

65

65

5 10 15 20 30 45 50 65

K µg

150

150

30 35 40 45 50 75 100 100

C mg

1,6

1,6

0,3 0,4 0,7 0,9 1,0 1,2 1,2 1,2

B1 mg

2,0

1,8

0,4 0,5 0,8 1,1 1,2 1,5 1,6 1,6

B2 mg

2,2

2,2

0,3 0,6 1,0 1,1 1,4 1,7 2,0 2,0

B6 mg

300

400

Folskābe µg 25 35 50 75 100 150 200 300

3,0

3,0

0,5 1,5 1,5 1,5 2,0 3,0 3,0 3,0

B12 µg

20

20

5 8 9 11 13 15 16 16

Niacīns mg

200

200

10 15 20 30 50 100 150 150

Biotīns µg

7

7

Pantotēnskābe mg 2 3 3 4 5 6 6 6

46

19-25 26-50 51-65 > 65 19-25 26-50 51-65 > 65 19-25 26-50 51-65 > 65 19-25 26-50 51-65 > 65

Vecums gados

1479 1404 1310 1254 1479 1404 1310 1254 1479 1404 1310 1254 1479 1404 1310 1254

PamatvielmaiĦa

Sievietēm

PamatvielmaiĦa tabulā ir aprēėināta pēc Herisa–Benedikta formulas.

ěoti liela 2,5

Liela 2,2

Mērena 1,8

ěoti maza 1,4

Fiziskās aktivitātes koeficients Organismam nepieciešamā enerăija 2070 1965 1834 1756 2662 2527 2359 2257 3253 3089 2883 2759 3697 3510 3276 3135 1824 1716 1581 1500 1824 1716 1581 1500 1824 1716 1581 1500 1824 1716 1581 1500

PamatvielmaiĦa

Enerăija (E) kcal/d

2554 2402 2213 2099 3283 3089 2845 2699 4013 3775 3477 3299 4560 4290 3952 3749

Organismam nepieciešamā enerăija

Vīriešiem

Organismam nepieciešamā enerģija atbilstoši fiziskās aktivitātes koeficientam un vecumam

47

1 – Lasīšana, TV skatīšanās, rokdarbi u.tml.

Brīvā laika nodarbību enerăijas patēriĦu iedala:

4 – Smags roku darbs (meža izstrāde, lauksaimniecības, ceĜu remonta darbi u.tml.).

3 – Darbs, kurā jāstaigā, jāceĜ un jāpārvieto smagumi (smags darbs rūpnīcā, celtniecībā u.tml.).

2 – Sēdošs vai stāvošs darbs, kurš ietver sevī arī staigāšanu un atsevišėu priekšmetu pārvietošanu (pārdevēji, viegli mājas darbi u.tml.).

1 – Sēdošs darbs: pie rakstāmgalda, pie konveijera u.tml.

Ikdienas darba enerăijas patēriĦu iedala:

var aptuveni noteikt personas individuālo fiziskās aktivitātes koeficientu.

48

Nosakot fiziskās aktivitātes koeficientu, tiek Ħemta vērā gan ikdienas darbā, gan brīvā laika nodarbībās patērētā enerăija, kā rezultātā

aktivitātes koeficientu.

Lai aprēėinātu vidējo enerăijas patēriĦu (organismam nepieciešamo enerăiju) diennaktī, pamatvielmaiĦa ir jāreizina ar fiziskās

655,1 + (9,56 x ėermeĦa masa, kg) + (1,85 x garums, cm) – (4,68 x vecums, gados).

PamatvielmaiĦa sievietēm, kcal:

66,47 + (13,75 x ėermeĦa masa, kg) + (5 x garums, cm) – (6,76 x vecums, gados)

PamatvielmaiĦa vīriešiem, kcal:

Individuāli pamatvielmaiĦu var aprēėināt pēc Herisa–Benedikta formulas:

vīriešiem - 175 cm.

PamatvielmaiĦas aprēėinos izmantots: vidējais svars Latvijā sievietēm 65 kg, vīriešiem - 75 kg, vidējais augums Latvijā sievietēm 165 cm,

Iegūto koeficientu reizina ar pamatvielmaiĦu un iegūst vidējo enerăijas patēriĦu (organismam nepieciešamo enerăiju) diennaktī.

skaitĜiem 7 - 8 atbilst koeficients 2,5

skaitĜiem 5 - 6 atbilst koeficients 2,2

skaitĜiem 3 - 4 atbilst koeficients 1,8

skaitlim 2 atbilst koeficients 1,4

Saskaitot ikdienas darba un brīvā laika nodarbību atbilstoši iepriekš noteiktajam, iegūst enerăijas patēriĦu raksturojošos skaitĜus, kur:

4 – Sporta treniĦi vismaz 4 reizes nedēĜā un sacensības.

3 – Ilgstoši skrējieni, bumbu spēles un citi fiziskās kultūras veidi vai dārza darbi vismaz 3 reizes nedēĜā.

2 – Pastaigas, braukāšana ar divriteni, vieglas fiziskas nodarbības vismaz 3 reizes nedēĜā.

49

50

Aktivitātes veselīga uztura nodarbībām Organizējiet diskusijas un grupu darbus par to, kas ir vai nav veselīgs uzturs, kam būtu jāievēro veselīga uztura lietošanas principi un citām tēmām. Kopā ar bērniem sastādiet katra bērna 1 dienas ēdienkarti. Kopā ar bērniem aprēėiniet katra bērna individuālo, organismam nepieciešamo enerăijas daudzumu.

Veselīga uztura plakāts Spēle grupās pa 3-5 cilvēkiem. Noteikumi: sadalīt klasi vairākās grupās (piem., tauki, olbaltumvielas, piena produkti, augĜi un dārzeĦi, graudaugi). Katrai grupai jāizveido plakāts (A1 vai A2 formātā) par attiecīgo produktu klāstu, norādot, kādu labumu dod šī produktu grupa un kad labāk lietot (brokastis, pusdienas). Piemēram, centrā varētu būt uzraksts „ogĜhidrāti” un apkārt sazīmēts/salīmēts utt. „enerăija”, „laba veselība” utml. Nepieciešamie materiāli: A1 vai A2 papīra lapas, krāsainie zīmuĜi, flomāsteri, marėieri, žurnāli, avīzes, līme, skočs utt. Pēc uzdevuma pabeigšanas katrai grupai jāprezentē savs plakāts (šeit var iesaistīt gan prezentācijas datorā, gan leĜĜu teātri, gan visu ko citu).

Mīklu minēšana Spēlēt var grupās vai individuāli. Šeit ir 2 varianti: mīklas var uzdot skolotājs/vadītājs vai arī uzdot kādai vienai grupai izdomāt mīklas par veselīga uztura produktiem (var sadalīt arī par grupām) un sniegt kādu papildus informāciju par šo produktu. Piemēri. Grupa: augĜi un dārzeĦi. Tas ir ovāls, ar brūnu spalvainu miziĦu, iekšpusē zaĜš un satur daudz C vitamīna. Kas tas ir? (atbilde: kivi) 51

Grupa: piena produkti. Tas var būt cietāks vai mīkstāks, dzeltenā vai oranžā krāsā un ir bagāts kalcija avots. Kas tas ir? (atbilde: siers)

Iepirkšanās Noteikumi: iepriekšējā dienā sarunā ar bērniem, kas nesīs kurus produktus (gan veselīgus, gan neveselīgus). Ja ir grūtības atnest pilnu produktu (piemēram, zivs vai gaĜa), var izdomāt kādu alternatīvu, piem., uzzīmēt. Katrs bērns iet „iepirkties” un izvēlās tos produktus, ko viĦš uzskata par veselīgiem. Pēc tam pārrunā klasē, kāpēc kaut kas bija pareizi vai nepareizi.

Bingo Noteikumi: Katrs bērns izvēlas pāris ēdienu kartiĦas no katras ēdienu grupas, t.i., piena produkti, graudaugu produkti, u.c.. Katram bērnam ir jāizveido sava bingo kartiĦa, ko izveido ierakstot izvēlēto ēdienu kartiĦu nosaukumus gatavajās bingo lapās, attiecīgajā ēdienu kategorijā. Pirms spēles sākuma jāpārliecinās par to, ka bērni ievietojuši ēdienu kartiĦas pareizajās ailēs (ēdienu grupās) gatavajās bingo lapās. Izvēlas vienu bērnu, kurš sauks ēdienu kartiĦu nosaukumus. Sagatavo kasti vai trauku un ievieto visas ēdienu kartiĦas tajā, lai saucējs var izvēlēties kartiĦas, ko nosaukt. Kad saucējs izvēlējies kartiĦu un nosauc to skaĜi, pārējiem bērniem spēlētājiem ir jāskatās, vai viĦu bingo lapās nav šāds ēdiens, ja ir, tad jāatzīmē ar monētu vai pupu vai jebko citu, ar ko izvēlēts to darīt. Tie bērni, kuri pirmie savāc visus ēdienus savā bingo lapā, lai veidotos rinda horizontāli vai pa diagonāli, skaĜi sauc „BINGO” un ir uzvarējuši. Bingo uzvarētāji var būt arī tie, kas savāc rindu vertikāli, tā, lai tie būtu vienas ēdienu grupas ēdieni. Jāpārbauda uzvarētāju kartiĦas un jāpārliecinās, vai atzīmēti tikai saucēja nosauktie ēdieni. Nepieciešamie materiāli: ēdienu kartiĦas, bingo lapas, bingo kauliĦi (var izmantot pupas vai monētas, vai jebko citu).

52

Vārds

ĒDIENU BINGO

Graudaugi

AugĜi un dārzeĦi

GaĜas un zivju produkti

Piena produkti

Saldumi un taukvielas

53

54

55

56

Higiēna Šī rokasgrāmatas sadaĜa tapusi sadarbībā ar

Informācijas resursi: Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma www.liis.lv Crest pro health http://www.crest.com Scrub club www.scrubclub.org Columbus Public health www.publichealth.columbus.gov

57

Lielāko daĜu higiēnisko iemaĦu un ieradumu cilvēks apgūst jau bērna vecumā. Kādas tās būs nosaka audzināšana gan bērnībā, gan pusaudža gados. Tātad svarīgi bērniem, pusaudžiem iemācīt labus paradumus, kurus viĦi ievēros arī tad, kad neviens viĦus nekontrolēs. Pie šādām iemaĦām pieder, piemēram, ėermeĦa regulāra mazgāšana, zobu tīrīšana, matu un nagu kopšana u.c. Katra no tām turpmāk tiks apskatīta sīkāk.

Ārējais izskats. Veidojoties pirmajam iespaidam par kādu cilvēku, nozīmīga loma ir tieši ārējam izskatam, tai skaitā arī apăērbam. Svarīgi, lai drēbes vienmēr būtu koptas, tīras un izgludinātas. Neatkarīgi no ăērbšanās stila, apăērbam jābūt saskaĦotam, piemērotam attiecīgai situācijai un apstākĜiem. Nepārdomāts un nevīžīgs ārējais izskats neatstāj patīkamu iespaidu un pat var traucēt saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

Ādas kopšana. Ādai ir būtiska nozīme ikviena cilvēka organismā. Pieauguša cilvēka ādas kopējais laukums ir 1,5-2 m2, tātad diezgan liels. Āda ir aktīvi funkcionējošs orgāns, jo tajā atrodas sviedru un tauku dziedzeri, asinsvadi, nervi. Diennaktī caur ādu izdalās apmēram 0,5 litri sviedru, bet fiziskas piepūles laikā vai karsējoties pirtī ievērojami vairāk. Arī tauku dziedzeri izdala sekrētu, kas pārklāj ādu, nodrošina tās elastīgumu un neĜauj izžūt. Dienas laikā uz ādas bez jau minētajiem izdalījumiem vēl nosēžas mikroorganismu un putekĜu kārta. Līdz ar to tiek traucētas ādas normālās funkcijas. Tātad, lai āda būtu vesela, tā regulāri jāmazgā. •

Regulāra roku mazgāšana ir svarīgs tīrības un veselības nosacījums. Ar rokām dienas laikā mēs pieskaramies neskaitāmiem priekšmetiem un virsmām. Parasti tieši rokas visātrāk nemanāmi kĜūst netīras – uz tām nosēžas liels daudzums netīrumu, putekĜu un mikrobu, tai skaitā arī dažādi slimību ierosinātāji. Lai izvairītos no iespējamās inficēšanās, rokas jāmazgā bieži - noteikti pēc iznākšanas no tualetes, kā arī pirms katras ēdienreizes.

•

ĖermeĦa mazgāšana nodrošina ne tikai labu pašsajūtu un izskatu, bet palīdz saglabāt arī veselību. Katru dienu ar ziepēm jānomazgā viss ėermenis no galvas līdz kājām. Vislabāk to darīt tekošā ūdenī, t. i., dušā. Pēc vannas tomēr ir ieteicams noskaloties vēsākā dušā, lai noskalotu netīrumus, kas palikuši uz ėermeĦa. Mazgāties vajadzētu ar suku, tādējādi, 58

uzlabojot ādas asinsriti un noberžot tās virsējo slāni, āda kĜūst elastīgāka. Pēc mazgāšanās nepieciešams noslaucīties, vislabāk ar frotē dvieli – tā būs kā visa ėermeĦa masāža. Kad labāk mazgāties - no rīta vai vakaros? Tas atkarīgs no katra cilvēka ieradumiem un dienas režīma. Vēsa duša no rīta dos mundrumu uzsākot darba dienu, savukārt mazgāšanās vakarā nomierinās nervu sistēmu un Ĝaus relaksēties. Jebkurus kosmētikas līdzekĜus – krēmus, dezodorantus – drīkst lietot tikai uz tīras ādas, jo mazgāšanos tie neaizvieto.

Intīmā higiēna. Ārējo dzimumorgānu apmazgāšana jāveic katru dienu, jo urīns, izkārnījumi un dzimumdziedzeru izdalītie sekrēti ir labvēlīga vide baktēriju augšanai. Vīriešiem starp dzimumlocekĜa galviĦu un priekšādiĦu izdalās sekrēts – smegma, kas uzkrājoties rada nepatīkamu smaku un labvēlīgus apstākĜus mikrobiem. Ja dzimumlocekli pietiekoši bieži nemazgā, pieaug iekaisuma iespējas. Tāpēc dzimumloceklis katru dienu jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, atvelkot priekšādiĦu pāri galviĦai. Arī sievietei regulāri jāapmazgā ārējie dzimumorgāni. Tas jāveic vismaz divas reizes dienā – no rīta un vakaros. Ieteicams to darīt ar siltu ūdeni, nelietojot ziepes, jo tās var izraisīt dzimumorgānu kairinājumu. Menstruāciju laikā apmazgāties nepieciešams pat biežāk. Šajās dienās var lietot gan higiēniskās paketes, gan tamponus. Mēnešreižu laikā ir jāizvairās no lielas fiziskas slodzes un pārpūles, nav ieteicams sauĜoties un peldēt, kā arī nav pieĜaujamas dzimumattiecības.

Zobu un mutes dobuma kopšana. Lai zobi būtu balti un kopti, tie katru dienu ir jātīra. Tas jādara vismaz divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Bez tam zobi būtu jātīra arī pēc katras lielākas ēdienreizes. Vakaros noteikti zobu starpas jātīra ar zobu diegu, jo tās pietiekoši labi ar zobu birstīti nevar iztīrīt. Var izmantot arī speciālus mutes skalošanas šėidrumus. Svarīga ir zobu tīrīšanas tehnika. Birstīte visu laiku jākustina virzienā no zobu pamatnes, t.i., no smaganām uz zoba galu. Un tā no ārpuses un iekšpuses. Nav pieĜaujama zobu beršana visos virzienos. Vismaz divas reizes gadā jāapmeklē stomatologs, lai arī jūs domājat, ka visi zobi ir veseli. Savukārt reizi gadā jāgriežas pie zobu higiēnista, lai noĦemtu aplikumu ap zobiem, kas sakrājas, neskatoties uz rūpīgu tīrīšanu. Šādi higiēnista apmeklējumi palīdzēs izvairīties no zobakmens veidošanās. 59

Sliktu iespaidu par cilvēku rada nomelnējuši vai nodrupuši zobi. Vēl nepatīkamāk, ja redzamā vietā iztrūkst kāds zobs. Mūsdienu medicīnas iespējas Ĝauj labi šādus defektus labot un ārstēt. Jāpievērš uzmanība, ja nepatīkami smako mute. Iespējams, ka tas ir kariess un vajadzīga stomatologa palīdzība. Bet reizēm šī parādība var būt pie augšējo elpceĜu iekaisumiem vai gremošanas orgānu slimībām, un tad noteikti jāgriežas pie ăimenes ārsta.

Rokas ir viena no visatklātākajām ėermeĦa daĜām, tāpēc to kopšanai jāpievērš liela uzmanība. Aplūkojot rokas, uzreiz ir redzams, vai cilvēks rūpējas par nagiem vai nē. Nagi nedrīkst būt netīri. Ikvienu melnumu ir iespējams iztīrīt ar sukas un ziepju palīdzību. Neviens darbs neattaisno netīrus nagus vai rokas.

Kājas prasa īpašu kopšanu. Tās katru dienu jāmazgā, jākopj nagi un āda. Lai noberztu nedzīvo ādas kārtu no pēdām un papēžiem, jālieto pumeks. Pastiprinātas kāju svīšanas gadījumā ieteicams lietot speciālus kāju kopšanas krēmus, lai izvairītos no sev un citiem nepatīkamām situācijām. Jāpievērš uzmanība nagu kopšanai. Tie regulāri un pareizi jāgriež – nagi jāizgriež taisni un stūrīši jānovīlē, lai tie neieaugtu ādā. Nedrīkstētu valkāt pārāk šaurus apavus, jo tādējādi notiek nagu deformēšanās. Ja kāju nagi netiek pareizi kopti, ap tiem var veidoties strutains iekaisums jeb tā saucamais panarīcijs. Šādos gadījumos bieži vien nepieciešama ėirurăiska ārstēšana.

Mati. Svarīgi, lai mati vienmēr būtu tīri, kopti un izėemmēti. Nav nozīmes, cik bieži mati tiek mazgāti. To katrs var darīt pēc saviem ieskatiem, bieža matu mazgāšana tiem nekādā gadījumā nekaitē. Jāatzīmē, ka gari mati prasa daudz lielāku uzmanību un kopšanu, nekā īsie. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem. Īpaša matu kopšana nepieciešama blaugznu gadījumā. Ir noskaidrots, ka tās veidojas pateicoties sēnītei, kas dzīvo galvas matainajā daĜā. Vislabāk šādos gadījumos palīdz īpaši pretblaugznu šampūni, pēc kuru lietošanas parasti blaugznas izzūd. Ja mati, neskatoties uz kopšanu, ir sausi, nespīdīgi un sāk pastiprināti izkrist, tas var būt kādas slimības simptoms. Šādos gadījumos noteikti jāgriežas pie sava ārsta. 60

Zobu veselība MīĜie vecāki... Daudz jaunas mammas un tēti domā, ka piena zobiĦi nav tik svarīgi, jo to vietā vēlāk izaug pastāvīgie zobiĦi. Tas nav pareizi! Arī piena zobiĦi var bojāties un sākt sāpēt! Trūkstoši piena zobiĦi traucē pareizu barības sakošanu un izrunu un traucē žokĜu attīstību. Neārstēts kariess piena zobiem var izvērsties par nerva iekaisumu – baktērijas no piena zoba kanāla rāpsies uz kaulu, kurā sēž patstāvīgo zobu aizmetĦi un sabojās tos. Pie tam piena zobiĦi aizvieto vietu pastāvīgajiem zobiem. Ja priekšlaicīgi tiek zaudēti piena zobiĦi, pastāvīgajiem zobiem var rasties sakodiena irregularitātes, kas ortodontiski ir jākoriăē. Tas prasa ilgu laiku un, kā jūs zināt, nav arī lēti. Bet ko darīt, lai saglabātu jūsu bērnam veselus zobus? 1. Svarīgs ir pareizs uzturs. Vislabāk zobiem ir rupja, cieta barība, kas liek zobiem košĜāt. Daudz svaigas saknes, augĜi un piena produkti. Cukurs ir galvenais ienaidnieks zobiem – lūdzu izvairieties no cukura saturošām starpmaltītēm un cukuru saturošiem dzērieniem! Ja jūsu bērnam gribas panašėoties, piedāvājiet saldumus bez cukura vai augĜus. Iegaumējiet! Baktērijas + cukurs → skābe → kariess. 2. Zobus tīrīt vismaz 2x dienā – pēc brokastīm un pirms gulētiešanas. Svarīgi arī ir lietot pareizo zobu birsti, atbilstoši bērna vecumam, kā arī pielietot pareizu tīrīšanas tehniku. Zobu pastai jāsatur fluors. Ir vēl daudz dažādu palīglīdzekĜu mutes higiēnai, par tiem jautājiet jūsu zobu ārstam vai higiēnistei. 3. Zobus tīrīt pareizi. Lai kārtīgi iztīrītu zobus nepieciešamas 3-5 minūtes. Patrenējaties kopā ar jūsu bērniem. Mazākiem bērniem būtu ieteicams pārtīrīt zobus. 4. Lietot fluora saturošus līdzekĜus. Kādus un kādā devā, par to jūs informēs jūsu zobu ārsts. 5. Uzklāt silantus veselu dzerokĜu kožamajām virsmām. 6. Zobu ārsta apmeklēšana vismaz divreiz gadā.

61

Viss par profilaksi Zobu birste 1. Nepieciešams izvēlētes zobu birsti ar mīkstiem sariĦiem. 2. Zobu sukas darba daĜai jābūt aptuveni 2-3 zobu platumā. 3. Pirms un pēc zobu tīrīšanas, zobu birste ir jāizmazgā ar ūdeni. 4. Zobu birste jāuzglabā ar sariĦiem uz augšu, futlāri izmantot tikai pārvadāšanai, transportēšanai. 5. Nedrīkst dot citiem savu zobu birsti. 6. Zobu birsti izmanto tikai zobu tīrīšanai. 7. Zobu birsti nomaina, kad tā nolietojusies. Ja sariĦi ir nolietoti, tie var ievainot smaganas. Iesakām zobu birsti mainīt ne retāk kā reizi 3-4 mēnešos un obligāti pēc infekciju slimību pārslimošanas. Ieteicams lietot tikai un vienīgi birstītes, kurām ir mākslīgie sariĦi.

Zobu pasta 1. Tai noteikti jāsatur fluors. 2. Bērniem ieteicams lietot speciāli bērniem ražotas zobu pastas, kuru sastāvā ietilpst tieši bērnu zobiem piemērotas ārstnieciskas un profilaktiskas vielas. 3. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieteicams lietot zobu pastas, kurās bez fluora ir iekĜauti arī kalcija savienojumi. 4. Ja smaganas ir iekaisušas, tad zobu pastai jāsatur pretiekaisuma vielas. Informāciju par zobu pastas saturu var iegūt uz tās iepakojuma.

Kad nepieciešams tīrīt zobus? Zobi jātīra ne retāk kā divas reizes dienā! 1. No rīta, vēlams pēc brokastīm. 2. Vakarā pirms gulētiešanas, pēc pēdējās ēdienreizes.

Kā tīrīt zobus ar zobu birsti? 1. Zobu birste pirms tīrīšanas ir jāizmazgā. 2. Zobu birsti notur rokā, satverot to no augšas. 62

3. Uz zobu birstes uzspiež nedaudz zobu pastas (zirĦa lielumā). 4. Zobu tīrīšanas laikā žokĜi ir atvērti. 5. Vispirms tīra augšējos zobus. 6. Zobu birsti tur aptuveni 45 grādu leĦėī attiecībā pret zobiem. Katri divi zobi tiek tīrīti virzienā no saknes uz griežamo šėautni, kustību atkārtojot 10 reizes ar apĜveida kustībām. 7. Pēc tam tādā pašā veidā notīra zobu iekšpusi. Tīrot iekšpusi pirmajiem griezējzobiem, zobu birsti jānovieto perpendikulāri griežamajām šėautnēm. 8. Nākamajā posmā tīra kožamās virsmas lielajiem un mazajiem dzerokĜiem, izdarot 10 slaukošas kustības katrā virzienā. 9. Tīrīšanu beidz ar smaganu masāžu augšžoklī un apakšžoklī. Procedūru veic ar aizvērtu muti. Izdara apĜveida kustības, ietverot gan zobus, gan smaganas. 10. Izmazgā zobu birsti un novieto to ar stariĦiem uz augšu.

Zobu skalojamie Mūsdienu zobu skalojamo sastāvā ietilpst pretiekaisuma preparāti un fluora savienojumi. Zobu skalojamiem ir pretkariesa, dezodorējoša, kā arī pretiekaisuma darbība. Eliksīrs spēj samazināt smaganu asiĦošanu un palīdzēt atjaunot mutes gĜotādu. Tas jālieto atbilstoši klāt pieliktajai instrukcijai. Zobu skalošanu ieteicams veikt pēc ēšanas un starp ēdienreizēm. Skalotājam obligāti ir jābūt alkoholu nesaturošam. Kāpēc? Tāpēc, ka alkohols sausina muti, un, ja mute ir sausa, tad, pirmkārt, zobi netiek apskaloti ar siekalām (nevar notikt remineralizācija un baktērijas netiek skalotas projām, tas nozīmē, ka kariesa iespējamība palielinās) otrkārt, gĜotādām ir jābūt lubricētām, bet alkohols muti ir izsausinājis, tāpēc ir lielāka iespēja savainot gĜotādas.

Zobu diegs Galvenais zobu diega uzdevumus ir iztīrīt zobu starpas no ēdiena atliekām. Ar zobu birsti ne vienmēr tiek notīrīts viss zobu aplikums, tādēĜ tīrīšana ar zobu diegu ir nepieciešams papildus pasākums. Tīrīt zobus ar zobu diegu ir nepieciešams pēc katras ēdienreizes un pēc katras tīrīšanas ar zobu birsti. Ja tādas iespējas nav, tad tīrīt zobus ar zobu diega palīdzību vajadzētu vismaz reizi dienā. Zobu diegi ir vaskoti un nevaskoti, tie var būt apaĜi un nedaudz plakani, kā arī fluorīdus saturoši un nesaturoši. Visērtākais lietošanai ir vaskotais plakanais zobu diegs. 63

Kā tīrīt zobus ar zobu diegu? 1. No kasetes iztīt apm. 50 cm diega. 2. Lielāko diega daĜu uztin uz kreisās rokas vidējā pirksta. 3. Pāri palikušo daĜu uztin uz labās rokas vidējā pirksta tādā veidā, lai diega garums starp abiem pirkstiem būtu aptuveni 10 cm. 4. Diegu nostiepj ar rādāmo pirkstu un īkšėi un uzmanīgi ievada spraugā starp zobiem. 5. Tad uzmanīgi ievada zobu diegu spraudziĦā starp zobu un smaganu un cieši piespiež pie zobu virsmas. 6. Zobu virsma tiek tīrīta virzienā uz griežamo šėautni (kožamo virsmu). 7. Pēc tam zobu diegu izĦem no zobu spraugas, atstājot to zobu starpā. 8. Tādā pašā veidā tīra arī blakus esošo zobu virsmas. 9. Pēc visu zobu starpu pilnīgas iztīrīšanas zobu diegs tiek izvadīts no starpzobu spraugas. 10. Izlietotā zobu diega daĜa tiek pārtīta uz labās rokas vidējā pirksta. No kreisās rokas pirksta notin jaunu gabaliĦu diega nākamajam zobam. 11. Šo pašu procedūru atkārto visiem zobiem pēc kārtas.

Zobu tīrāmie kociĦi Tie tiek izmantoti zobu spraugu tīrīšanai. KociĦus izgatavo no koka vai plastmasas. Plastmasas zobu tīrāmie kociĦi ir mazgājami, bet koka – domāti vienreizējai lietošanai. Zobu kociĦu ievada spraugā starp zobiem 45 grādu leĦėī attiecībā pret smaganu un slidina virzienā uz kožamās virsmas pusi. Zobu kociĦu lietošana ieteicama, sākot ar pusaudžu vecumu, darot to uzmanīgi, neievainojot smaganu.

KošĜājamā gumija Bezcukura košĜājamās gumijas lietošana stimulē siekalu izdalīšanos. Pateicoties tam:


tiek neitralizēta cukura iedarbība un tādēĜ normalizējas skābju – sārmu līdzsvars siekalās,




zobi tiek attīrīti no ēdiena atlikumiem. 64

Silanti Silanti – speciāls kompozītu materiāls, kuru uzklāj uz zobu kožamajām virsmām lielajiem un mazajiem dzerokĜiem. Tiem ir fiziskas barjeras (aizsarga) loma, aizpildot zobu fisūras, kur viegli uzkrājas barība, kas, savienojoties ar baktērijām, izsauc kariesu:


silantus uzklāj zobārsts vai zobu higiēnists,




silantu saglabāšanos regulāri pārbauda stomatologs,




vienreiz zobu pārklājot ar silantu, tas tiek pasargāts vairākus gadus.

Ar silantiem būtu jāpārklāj:


kariesa neskarti zobi,




nesen izšėīlušies zobi (maksimālais laiks no 1,5 gadiem).

Fluora loma stomatoloģisko saslimšanu profilaksē Fluors – dabiska viela, kas aizkavē kariesa veidošanos, jo: 1. savienojoties ar emalju, padara to stiprāku, 2. fiksē kalcija jonus zobu cietajos audos, 3. nomāc mikroorganismu vairošanos zobu aplikumā, 4. neĜauj mikroorganismiem piestiprināties zobu virsmai, 5. nomāc skābju veidošanos zoba aplikumā.

Ir zināmi divi veidi kariesa profilaksei ar fluora palīdzību: A – Sistēmas veids – saistīts ar fluora saturošu preperātu iekšėīgu uzĦemšanu. Galvenie fluora uzĦemšanas avoti: Dzeramais ūdens Optimālais fluora daudzums dzeramajā ūdenī ir 0,7 – 1,0 mg/l. Tajos rajonos, kur ūdens nesatur vajadzīgo fluora daudzumu, nepieciešams veikt ūdens papildu fluorizēšanu. Ūdens fluorizēšana – vislētākā un efektīvākā metode. Pārtikas produkti 65

Fluoru nedaudz satur: zivis, tēja, olas, aknas, aitas gaĜa, zirĦi, pupas. Taču ar pārtiku saĦemtais fluora daudzums uzsūcas daudz lēnāk nekā ar dzeramo ūdeni uzĦemtais. Papildu avoti var būt: 1. Fluorizētā sāls un fluorizēti piena produkti, arī sulas. 2. Fluoru saturošie ārstnieciskie preperāti pilienu vai tablešu veidā. Tos nozīmē ārsts. Papildu ieguves avoti tiek izmantoti tikai tajos rajonos, kur fluora saturs dzeramajā ūdenī ir zemāks par normu (mazāk kā 0,7 mg/l).

B – Vietējā metode – saistīta ar tiešu fluora iedarbību uz zobu emalju un zobu aplikumu pēc attiecīgo vielu ievadīšanas mutes dobumā. Šīs vielas var būt: 1. Zobu pasta, kura satur fluoru. Ikdienā lietojamai zobu pastai jāsatur 0,8 – 1% fluora (fluora saturs tiek norādīts uz iepakojuma). •

Zobu skalojamie, kuri satur fluoru. Nav ieteicami bērniem, kuri jaunāki par 5-6 gadiem, jo iespējams, ka bērns norij eliksīru Fluora saturošas lakas, geli, šėīdumi aplikācijām. Tos uzliek zobu ārsts vai higiēnists. Cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur dzeramajā ūdenī fluora saturs augstāks par normu (vairāk par 1,5 mg/l), fluora pārdozēšana var izsaukt zobu fluorozi, kas izpaužas kā zobu emaljas pārkrāsošanās pienbaltā vai brūnganā krāsā plankumu veidā, var izpausties kā emaljas duĜėainība, krāsas maiĦa vai zoba sadrupšana. Saslimšanas intensitāte atkarīga no pārdozetā fluora daudzuma. TādēĜ šādos rajonos ūdeni centralizēti nefluorizē.

Kalcija loma stomatoloģisko slimību profilaksē

Kalcijs ir viens no zoba emaljas pamatelementiem. Kalcijs organismā nokĜūst ar ūdeni un uzturproduktiem (piena produkti, skābi kāposti, kartupeĜi, plūmes, ērkšėogas, griėi, auzu pārslas, zirĦi, daži minerālūdeĦi). No siekalām, kas apskalo zobus, kalcija joni nokĜūst uz zoba virsmas un zobu emalja kĜūst stiprāka. Īpaši svarīgi ir nodrošināt ar vajadzīgo kalcija daudzumu pirmo divu gadu laikā pēc 66

zobu izšėilšanās. Līdz ko zobs izšėīlies, tā emaljā norisinās aktīvi vielmaiĦas procesi. Kalcija uzkrāšanās rezultātā emalja kĜūst biezāka un labāk noformējas, līdz pilnīgi nobriest. Bez ūdens un uzturproduktiem papildus kalcija avots ir preparāti, kuri staur kalciju. Tos lieto: 1. Ārēji – kalciju saturošās zobu pastās, kalcija šėīdumos (kalcija glicerosfāts, kalcija glukonāts), ar ko tiek apstrādāti zobi pie stomotologa. 2. Iekšėīgi – ar tablešu un šėīdumu palīdzību, kurus lieto pēc ārsta ieteikuma. Īpaša uzmanība kariesa profilaksei jāpievērš tajos rajonos, kur dzeramjā ūdenī nav pietiekošs kalcija sāĜu daudzums. Kalcija preperātus, tāpat kā fluora, neizmanto vienīgi profilaksei, bet arī kā ārstnieciskus preperātus kariesa sākumstadijās

Uzturs

Stomatoloăisko slimību profilakse ietver arī sabalansētu uzturu. Tādu uzturu, kas satur olbaltumvielas, taukus, ogĜhidrātus, vitamīnus, minerālvielas. 1.

Olbaltumvielas nepieciešamas organisma augšanai, audu, tajā skaitā mutes dobuma audu veidošanai.

Olbaltumvielas palīdz organismam cīnīties

ar

infekciju.

Olbaltumvielu avoti ir: gaĜa, zivis, olas, piena produkti, pupas, rieksti. 2.

Tauki regulē ėermeĦa temperatūru un augšanu, uzlabo ādas stāvokli, aizsargā iekšējos orgānus no satricinājumiem. Tauki ir gaĜā, zivīs, piena produktos.

3.

Maize, putraimi, augĜi, dārzeĦi satur ogĜhidrātus, kas nodrošina organismu ar enerăiju.

4.

Vitamīnus satur dārzeĦi, ogas, augĜi. Tie piedalās asins šūnu, kaulu, zobu audu formēšanā, ceĜ organisma aizsargspējas pret infekcijas slimībām.

5.

Mutes dobuma un zobu saslimšanu profilaksē no minerālvielām svarīgākās ir kalcijs un fluors.

Uztura produktiem būtiska nozīme ir arī no mehāniskās iedarbības (slodzes). Slodze nepieciešama, lai zobu – žokĜu sistema normāli funkcionētu. 67

Cieta barība palīdz attīrīt zobu virsmu no mīkstās barības atlikumiem. Būtiskākais trūkums mūsdienu cilvēka uzturā ir ogĜhidrātu pastiprināta lietošana (cukurs, konfektes, konditorejas izstrādājumi). Uzturprodukti, kas satur ogĜhidrātus: •

mazina kalcija saturu siekalās,

•

pazemina siekalu spējas neitralizet skābes,

•

kalpo par barošanās vietu mikroorganismiem, kas izraisa kariesu.

Tajā pašā laikā daudzi pieaugušie un bērni nevar atteikties no patīkamā ieraduma ēst saldumus, tāpēc būtu jāievēro šādi saldumu veselīgas ēšanas principi: 1. saldumus ēst kā priekšpēdējo maltītes sastāvdaĜu, 2. nav vēlams saldumus ēst starp ēdienreizēm un pirms gulētiešanas, 3. pēc saldumu lietošanas izkošĜāt bezcukura košĜājamo gumiju, 4. ierobežot saldumu lietošanu ar vienu saldumu dienu nedēĜā.

Zobārsta apmeklējums

Zobārsts jāapmeklē divas reizes gadā! Ja kariozais process ir sācies, to varēs savlaicīgi pamanīt, un tas nepaspēs izplatīties dziĜāk, tādēĜ: •

zobs tiks saglābts,

•

neveidosies kariesa sarežăījumi – pulpīts, periodontīts, iekaisuma procesi mīkstajos audos u.c. izplatīti sarežăījumi,

•

jo agrāk stomatologs diagnosticēs kariesu, jo agrāk un ar mazākām sāpēm tas tiks likvidēts,

•

kariesa diagnostika agrīnās stadijās dod iespēju to ārstēt bez instrumentārija palīdzības, tikai ar mineralizējošām vielām,

•

lai ārstēšanas procesu padarītu nesāpīgu, stomatologam ir pieejami anestezējoši līdzekĜi. Jāatceras, ja jums vai jūsu bernam ir alerăija uz kādu no tiem, brīdiniet ārstu. 68

Bērniem un pieaugušajiem ar vāju veselību (kuĦăa – zarnu trakta hroniskas saslimšanas, nieru, aknu hroniskas saslimšanas, cukura diabēts vai citas hormonālās saslimšanas), tāpat arī cilvekiem, kuriem ir augstas pakāpes kariesa aktivitāte, zobārsts jāapmeklē vienu vai divas reizes trijos mēnešos. Ja pastāvīgie zobi ekstrahēti, ārsts veic zobu protezēšanu. Protēze ir speciāla konstrukcija, kas aizvieto iztrūkstošos zobus. Iespējama ne tikai pastāvīgo zobu protezēšana, bet arī piena zobu protezēšana. Šajā gadījumā ar protēzes palīdzību tiks saglabāta iztrūkstošo zobu vieta žoklī. Protēze tiek izgatavota tādā veidā, lai netraucētu žokĜu augšanai un attīstībai piena sakodiena laikā. Protēze ik pa laikam tiek izgatavota jauna, lai tā atbilstu žokĜu augšanai. Galvenās problēmas pienu zobu protezēšanai ir tādas, ka bērni nelabprāt tās nēsā, tādējādi visticamāk ir sagaidāmas ortodontiskas problēmas, kā rezultātā parādās neskaidra un nesaprotama runa, tāpēc rodas nepieciešamība apmeklēt logopēdu. Zobārsts veic ne tikai zobu ārstēšanu, bet arī profilaktiskus pasākumus, kas vērsti uz zobu un smaganu veselības saglabāšanu, viĦam palīdz zobu higiēnists, kurš: •

tīra un pulē zobus,

•

uzliek fluora un kalcija aplikācijas,

•

nepieciešamības gadījumā nozīmē vispārēju ārstēšanu (fluora tabletes, kalciju, vitamīnus),

•

izdara zobu – žokĜu rentgena uzĦēmumus,

•

pārklāj kožamo virsmu fisūras ar silantiem,

•

māca pareizu zobu un smaganu kopšanu,

•

veic uztura korekciju,

•

pārbauda zobu tīrīšanas kvalitāti, izmantojot speciālas krāsvielas.

Sakodiena labošanu veic speciāli apmācīti zobārsti, kurus sauc par ortodontiem. ViĦi rūpīgi izmeklē pacientu un vajadzības gadījumā izgatavo speciālus ortodontiskos aparātus. Šie aparāti var būt izgatavoti no plastmasas un no metāla. Nepareiza sakodiena ārstēšana ir ilgstošs un sarežăīts process. Veiksmīgs rezultāts ir atkarīgs ne tikai no ārsta, bet arī no pacienta. Pacientam jāapmeklē ārsts stingri noteiktā laikā, jārūpējas par sava ortodontiskā aparāta kopšanu,

69

stingri ievērojot mutes dobuma higiēnu. Mūsdienās tiek izgatavotas speciālas zobu birstes, piemēram, ar sariĦiem uz abām pusēm, ar kurām ērti iztīrīt visas ortodontiskā aparāta daĜas.

Roku mazgāšana Regulāri un rūpīgi mazgājot rokas, ikviens var sevi pasargāt no daudzām infekciju slimībām, piemēram, saaukstēšanās slimībām (gripa, paragripa, adenovīrusi, rinovīrusi u.tml.) un zarnu trakta slimībām (salmoneloze, šigeloze (dizentērija), vēdertīfs, A hepatīts u.tml.). No tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna ir Ĝoti efektīvs A hepatīta profilakses līdzeklis, tomēr tā ir nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100% efektu, jo nav iespējams panākt, ka rokas vienmēr ir tīras. Slimības izraisošie vīrusi (infekcijas) izplatās tiešā vai netiešā kontaktā ar slimnieku, tai skaitā, izmantojot kopīgus sadzīves priekšmetus. Roku higiēnas ievērošana ir svarīga, jo tā ir viena no galvenajiem starpniekiem slimību ierosinātāju nokĜūšanai ėermenī un cilvēka saslimšanai. Saslimšana ar infekciju slimību notiek, piemēram, nenomazgājot rokas pēc saskarsmes ar slimnieka traukiem vai lietām, ko lieto vairākas personas, tai skaitā durvju rokturiem vai iepirkuma groziĦiem. Slimību izraisītāji cilvēka ėermenī nonāk, ar nenomazgātām rokām pieskaroties gĜotādai - mutei, acīm, degunam. Regulāra roku mazgāšana un roku higiēnas ievērošana ir īpaši svarīga, ja bērns vai pieaugušais ikdienā uzturas kolektīvā – bērnudārzā, skolā vai darba vietā –, jo nepietiekamas roku higiēnas ievērošana var izraisīt arī pārējo kolektīva locekĜu saslimšanu. Mazgājot rokas, svarīgākais nav mazgāšanas reižu skaits (piemēram, 10 reizes dienā), bet mazgāt rokas brīžos, kad tas ir sevišėi svarīgi: • pēc tualetes apmeklēšanas, • pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t.sk., vienmēr atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu vai skolu, • pirms ēšanas un dzeršanas, • pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, 70

• pirms zāĜu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, • kad rokas ir acīmredzami netīras, • ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību, • pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaĜlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.

Kā pareizi mazgāt rokas? Pareiza roku mazgāšanas tehnika ietver pietiekama ziepju daudzuma lietošanu, roku berzēšanu un noskalošanu tekošā ūdenī: 1. vispirms jāpārliecinās, vai visi nepieciešamie mazgāšanas piederumi ir viegli pieejami – ziepes, dvielis (vēlams papīra), ūdens, nepieciešamības gadījumā atkritumu kaste; 2. jāsaslapina rokas un apakšdelmi zem tekoša ūdens strūklas; 3. jāpārklāj plaukstas ar ziepēm; 4. jāsaputo ziepes plaukstās; 5. vismaz 10 sekundes enerăiski jāziepē roku virsmas, jo mazgāšanas līdzekĜa efektivitāte ir atkarīga arī no tā iedarbības laika; 6. kārtīgi, no visām pusēm jāberž pirkstus, pirkstu starpas un plaukstas, neaizmirstot arī plaukstu virspusi, jāiztīra nagi; šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas; 7. rokas jāskalo zem ūdens strūklas vismaz 10 sekundes; 8. roku mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šĜakstīšanās; 9. rokas jānosusina – vislabāk vienreizējās lietošanas papīra dvieĜos; ja nav pieejami papīra dvieĜi un šėidrās ziepes, vēlams lietot vismaz atsevišėas ziepes un dvieli; 10. ūdens krānu jāaizgriež ar papīra dvieĜa palīdzību, jo rokturiem pirms mazgāšanas pieskaras ar netīrām rokām un uz tiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji; 11. izlietoto papīra dvielīti izmet atkritumu tvertnē, nepieskaroties tai ar rokām.

Kad nav jāmazgā rokas? Vietās, kur nav mazgāšanas ierīču, ir pārtraukta ūdensapgāde vai nav pieejams dzeramā ūdens kritērijiem atbilstošs ūdens, jāveic roku dezinfekciju bez mazgāšanas, lietojot ātras un

71

noturīgas iedarbības dezinfekcijas līdzekĜus. Dezinfekciju bez mazgāšanas var veikt tikai tad, ja rokas nav acīmredzami netīras.

Ar ko mazgāt rokas? Infekcijas slimību izraisošos vīrusus un baktērijas bez mazgāšanas līdzekĜiem (izmantojot tikai ūdeni) var nomazgāt tikai daĜēji, jo mazgāšanas līdzekĜi satur virsmas aktīvās vielas, ar kuru palīdzību no rokām tiek nomazgāti netīrumi, kas satur daudz mikrobu un vīrusu, it īpaši zem nagiem, starp pirkstiem, zem juvelierizstrādājumiem. TādēĜ, ja jūs gribat, lai rokas būtu tiešām tīras, pirms roku mazgāšanas procedūras noĦemiet gredzenus, rokassprādzes un rokas pulksteĦus. Lietojot cietās ziepes (ziepes gabalos), uz tām, kā arī ziepju traukos var veidoties infekcijas slimību izraisītājiem labvēlīga vide, tādēĜ ziepju gabalu lietošana sabiedriskajās vietās ir atzīta par nedrošu roku mazgāšanas procedūru, jo slimību izraisītāji ar ziepju gabalu var tikt pārnesti no vienas personas uz citām. Ja tomēr roku mazgāšanai lieto ziepju gabalu, jānodrošina, lai tas atrastos sausumā – traukā ar restītēm vai turētājā pie sienas. Domājot par roku mazgāšanu, ir jāatceras, ka ar ziepēm, pirmkārt, nomazgā netīrumus un ziepes nešėiro sliktās, labās vai nosacīti labās baktērijas. Daudzas no baktērijām, kas apdzīvo cilvēka organismu ir nosacīti patogēnās baktērijas, tas nozīmē, ka gadījumos, kad organisms nokĜūst nelabvēlīgos apstākĜos (stress, saaukstēšanās, pārslodze, nepilnvērtīgs uzturs u.tml.), tās var izraisīt saslimšanu. Ar ziepēm tikai daĜēji ir iespējams atbrīvoties no mikroorganismiem, mehāniski nomazgājot netīrumus, savukārt baktērijas un vīrusus iznīcina dezinfekcijas līdzekĜi. Roku dezinfekcija nepieciešama, ja zināms, ka uz tām var atrasties mikroorganismi, kas var izraisīt saslimšanu pašam roku īpašniekam, vai arī cilvēks strādā profesijā, kas saistīta ar risku inficēt citus (mediėi, pārtikas uzĦēmumu un citi apkalpojošās sfēras darbinieki). Rokas ir jāmazgā un jādezinficē, jo mikroorganismi izplatās gan tieša kontakta rezultātā, gan nonākot uz dažādiem priekšmetiem. Ir zināmas patogēnās baktērijas, kuras ar laiku pierod pie dezinficējošiem līdzekĜiem, kā arī pie antibiotikas vielām, kas, bez šaubām, rada lielu problēmu medicīnas nozarē, tāpēc mūsdienās ir svarīgi nepārspīlēt ar dezinfekcijas līdzekĜu un antibiotiėu lietošanu, bet tas neattiecas uz ziepēm, ja vien tās nesatur kādas spēcīgas mikroorganismus iznīcinošas vielas. 72

Aktivitātes higiēnas nodarbībām Zobiņus tīrīt – bet pareizi! Skaties bildītēs, kā pareizi tīra un kā pareizi tur. Arī tu iemācies tā!

Vispirms muti kārtīgi izskalot, tā, lai nepaliktu ēdienu atliekas vai aplikums.

Pēc tam ar riĦėveida kustībām tīra visas ārējās zobu virsmas, sākot no pēdējā zobiĦa aizmugurē līdz vidum priekšā. Tad zobu birsti apgriezt...

73

... un no vidus līdz pēdējam zobiĦam otrā pusē atkal ar riĦėveida kustībām tīrīt. To dara gan augšējiem, gan apakšējiem zobiĦiem.

Beigās tiek tīrītas visas iekšējās zobu virsmas. Tāpat - sākot ar pēdējo zobiĦu vienā pusē līdz pēdējam zobiĦam otrā pusē. Šoreiz tīrīšanas kustība ir virzīta no smaganām uz zobiĦa kronīti. Lai jums veicas!

Zobiņu divas sejiņas Izgrieziet zobiĦus pa raustītajām līnijām, otrā pusē pielīmējiet lietas, kas zobiĦus dara veselus (kad zobiĦš ir laimīgs) un tās lietas, kas zobiĦus bijā (kad zobiĦš ir nelaimīgs). Varat izkrāsot šīs kartiĦas.

74

75

76

77

Čaklākais zobu tīrītājs Noteikumi: Katram bērnam tiek izsniegts albums 1 mēnesim (30 rūtiĦas), kā arī 30 mēness un 30 saules uzlīmes. Tiek dots uzdevums (te labāk būtu iesaistīt arī vecākus, lai izvairītos no šmaukšanās) tīrīt mājās zobus, kā rādīts, 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Par katru reizi katrā rūtiĦā var ielīmēt saulīti (rīta reize) un/vai mēnestiĦu (vakara reize). Uzvara tiek piešėirta 3-5 bērniem klasē, kuri būs visvairāk reižu tīrījuši zobus (katru dienu gan rītā, gan vakarā. Balvā tiek pasniegta jauna zobu suka (kāda spīdīga vai ar zīmējumu) un zobu pasta.

Ekperiments Olas eksperiments, lai parādītu, cik svarīgi tīrīt zobus. Šajā eksperimentā pieĦem, ka ola ir zobi, bet etiėis – skābe, kas sastāv no aplikuma baktērijām, kas izraisa zobu bojāšanos un kariesu. Lai izpildītu eksperimentu nepieciešamas 5-6dienas. Nepieciešams: zobu pastas tilpums 130g (ar sodas fluorīdu), mērglāze, nevārīta ola vai labāk pāris, ja gadījumā kāda saplīst, etiėis, tējkarote, plastmasas plēve, marėieris, caurspīdīga nagu laka, papīra dvieĜi. 1. AtĜauj olām atdzist istabas temperatūrā. Nomazgā olu/-as ar ūdeni un nosusina papīra dvielī. 2. Izspiež visu zobu pastu mērglāzē, nolīdzina ar tējkaroti, lai nav burbuĜu un virsma ir līdzena. 3. Vienu olas galu iezīmē ar marėieri un pārklāj to ar caurspīdīgo nagu laku, lai pasargātu to no etiėa iedarbības 4. Kad nagu laka ir nožuvusi, ievieto olu zobu pastā ar marėiera iezīmēto galu uz leju tā, lai pusola paliek virs zobu pastas līmeĦa un otra puse zobu pastā. 5. Kārtīgi noklāj mērglāzes augšu ar plastmasas plēvi un atstāj istabas temperatūrā vismaz uz četrām pilnām dienām (96 stundām). 6. Kad pagājis nepieciešamais laiks, ar tīrām rokām noskalo zobu pastu ar siltu ūdeni un Ĝauj olai nakti nožūt.

78

7. Ielej tīrā mērglāzē tik etiėa, lai tas varētu pilnībā nosegt visu olu. Uzmanīgi ievieto olu ar tējkarotes palīdzību. Atstāj tējkaroti novietotu uz olas, lai tā visu laiku būtu etiėa šėidrumā un atkal, lietojot plastmasas plēvi, noklāj mērglāzes augšu. Pēc īsa brīža tajā pusē, kas nebija noklāta ar zobu pastu, vajadzētu sāk veidoties burbulīšiem. 8. Atstāj olu etiėī tik ilgi, kamēr olas neapstrādātais gals (ar marėieri neiezīmētais gals) paliek mīksts. Tas var aizĦemt no 7-13stundām. 9. Pēc 7 stundām etiėī, izvelc olu un ar pirkstu viegli uzsitot pa olu, pārbaudi, vai ar zobu pastu neapstrādātā daĜa ir palikusi mīksta. Ja tā ir palikusi mīksta, tad dodies uz 11. soli 10. Ja olas nepastrādātā daĜa vēl nav palikusi mīksta, ievietojam to atkal etiėī un pārbaudām ik stundu, vai neapstrādātā čaula palikusi mīksta. ĥem vērā: ja tu nebūsi mājās vai skolā, kad ola jau būs bijusi 7 stundas etiėī, tad izĦem olu, noskalo siltā ūdenī un pieraksti, cik stundas ola jau ir bijusi etiėī. Tiklīdz esi atpakaĜ, ievieto olu atpakaĜ etiėī un turpini to pārbaudīt ik pēc stundas. Bet pārliecinies, ka kopējais laiks nepārsniedz 12 stundas. 11. Kad olas nepastrādātais gals palicis mīksts, izvelc to no mērglāzes un uzmanīgi noskalo zem silta ūdens. Ar pirkstu viegli uzsitot pa olas abām daĜām - ar zobu pastu apstrādāto daĜu un nē, var redzēt un izdarīt divus secinājumus: •

skābe ir padarījusi ar zobu pastu neapstrādāto daĜu mīkstu un vāju,

•

savukārt olas daĜa, kas tika apstrādāta ar fluoru saturošu zobu pastu, ir palikusi cieta un aizsargāta.

Šis eksperiments parāda, cik svarīgi ir tīrīt zobus, lai saglabātu tos veselīgus, stiprus un pasargātu tos no skābju uzbrukumiem.

79

Kasīt galvu 20 sekundes

Pievienot ābolu biezeni

PaĦemt ziepes un saziepēt rokas

Saslapināt rokas ar siltu ūdeni

Neaizmirsti arī par nagiem

neizmirstot arī par pirkstu starpām

Berzēt rokas vismaz 20 sekundes,

Noskalot ziepes

Saslapināt rokas ar ledus tēju

nožāvēt elektroniskajā roku žāvētājā

Noslaucīt rokas papīra dvielī vai

suni

Noslaucīt rokas aizkaros vai gar savu

Kā pareizi mazgāt rokas? Katram bērnam iedodiet visu šo kartiĦu komplektu. Katram bērnam jāsaliek kartiĦas

pareizajā secībā. Protams, liekās kartiĦas paliks pāri.

80

Mirdzošie mikrobi Noteikumi: lieciet bērniem iztēloties, ka spīdumi trauciĦā ir mikrobi, tad spīdumus uzlieciet uz bērnu rokām. Sadaliet bērnus divās grupās. Pirmā grupa mazgās rokas tikai ar ūdeni, bet otra ar ziepēm un ūdeni. Spēles mērėis - parādīt, ka mazgājot spīdumus (mikrobus) ar ziepēm, tos var nomazgāt labāk nekā tikai ar ūdeni. Varat paĦemt spīdumus savās rokās un tad pieskarties bērnu matiem, rokām, pleciem, utt., lai parādītu, cik viegli spīdums (mikrobi) izplatās. Nepieciešams: spīdumi trauciĦos, siltu ūdeni, ziepes, izlietni vai bĜodu un papīra dvieĜus.

Radošā spēle Noteikumi: parāda dažādu mikrobu bildes (apaĜas, nūjiĦas, spirāles utt.) Tad bērniem jāuztaisa no papīra (jāuzzīmē un jāizgriež) šie mikrobi (abpusēji). Tālāk katram mikrobam izdur caurumu un piesien striėi vai diegu (lai var pārgriezt ar šėērēm). Visus mikrobus sakarina uz vienas garas virves dažādā augstumā. No sākuma bērniem jāsauc vietas, kur var būt „Ĝaunie” mikrobi (piem., grīda, miskaste, galds, lupata). Pēc tam izklaide – vienam bērnam aizsien acis un iedod rokās šėēres (uzmanīgi, lai nesavaino sevi un citus) un Ĝauj ar aizsietām acīm griezt mikrobus no garās virves. Tā palaiž vairākus bērnus (piem., tos, kuri bija labākie iepriekšējā posmā). Tas, kurš „nogalinās” vairāk mikrobus – uzvarētājs. Balvā jāpasniedz smaržīgs ziepju gabaliĦš (piem., no Stendera) un jāatgādina visiem, ka jāmazgā rokas.

Viss, ko Tu aiztiec Noteikumi:

Bērni

uz

papīra

lapām

(http://www.scrubclub.org/assets/pdf/coloring_pages.pdf)

zīmē

vai

pieejamos

izkrāso

vietnē

baktēriju/mikrobu

zīmējumus. Izkrāsotos mikrobus ar līmlenti bērni piestiprina pie visa, pie kā pēdējās stundas laikā ir pieskārušies. Kad mikrobi piestiprināti, apskatieties apkārt klasei, lai saprastu, cik daudz mikrobu ir apkārt. 81

Nepieciešams: balts papīrs, līmlente, krāsainie zīmuĜi, flomāsteri un krītiĦi.

Tiec vaļā no mikrobiem! Noteikumi: Novieto visus ejamos kauliĦus sākuma laukā (attēlotas rokas) un, pēc kārtas metot metamo kauliĦu, atkarībā no uzmestā cipara virzīties uz priekšu. Uzvar tas, kas pirmais sasniedz beidzamo lauciĦu. Pirms spēles izrunāt, ko nozīmē katrs spēles lauciĦš/bilde, pārrunāt kāpēc un kad ir svarīgi mazgāt rokas. Nepieciešams: spēles paliktnis – spēles lauciĦi (skatīt zemāk), metamie kauliĦi, ejamie kauliĦi.

82

83

Video par roku mazgāšanu http://www.youtube.com/watch?v=s_yR-oGNMaA&feature=related (Crawford kaėis mazgā rokas) http://www.youtube.com/watch?v=2C_n1pgl8sA (gudrs kaėis „mazgā rokas” pēc tualetes apmeklējuma) http://www.youtube.com/watch?v=zxlQn7KaCNU (roku mazgāšana soli pa solim)

84

Drošība Šī rokasgrāmatas sadaĜa tapusi sadarbībā ar Latvijas Republikas Valsts policiju

Informācijas resurss: Little Learners http://www.totallittlelearners.co.uk

85

Drošība uz ceļa Atstarotāju nozīme Statistikas dati liecina, ka vairāk nekā puse no negadījumiem, kuros cieš velosipēdisti un gājēji, notiek diennakts tumšajā laikā. Viens no šādu negadījumu galvenajiem iemesliem ir gaismu atstarojošu elementu trūkums gājēju un velosipēdistu apăērbā. Sevišėi lauku apvidos, kur atstarotāju lietošana diennakts tumšajā laikā ir visvajadzīgākā, cilvēki tos lieto pārāk maz. Atstarotāji jālieto īpaši lauku apvidos, taču arī pilsētās ir Ĝoti daudz neapgaismotu vietu, kur atstarotāju lietošanai gājējiem bieži vien var būt izšėiroša nozīme, lai nekĜūtu par ceĜu satiksmes negadījuma upuri. Atstarotāju iegāde ir iespējama vairākās vietās – pasta nodaĜās, veikalos, dažādos kioskos, kā arī citās tirdzniecības vietās. Pateicoties atstarotājiem vai gaismu atstarojošiem elementiem, kas iestrādāti apăērbā, tumšajā diennakts laikā gājējs kĜūst laikus pamanāms autovadītājam, tādējādi tiek novērsta situācija, kad tumsā nepamanīts gājējs kĜūst par negadījuma upuri.

Atstarotāju lietošanas instrukcija Pats galvenais noteikums – atstarotājs pie apăērba ir jāpiestiprina tā, lai tas noėertu automašīnas gaismas staru. Ja gājējs iet gar brauktuves kreiso pusi, viĦam atstarotājs ir jāpiestiprina pie apăērba ėermeĦa labajā pusē. Ja tā ir aproce – tad uz labās rokas. Ja tas ir auklā iekārts atstarotājs – tad ėermeĦa labā pusē. Atstarotājs nav pamanāms, ja to cieši piestiprina vai piesprauž pie apăērba – tam brīvi jākustas ceĜa braucamās daĜas pusē. Uzmanieties, lai atstarojošā aproce nepaslīd zem piedurknes! ěoti efektīva ir atstarojoša materiāla iestrādāšana apăērbā, piemēram, uz piedurknēm vai jakas apakšā, uz muguras. Arī tad, ja jums nav atstarotāja, var izmantot kabatas lukturīti, ar kuru pie viena vēl izgaismot ceĜu. Bet ja nav arī tā, pretim braucošā automobiĜa šoferim parādīt, kur atrodaties, var kaut ar mobilā telefona gaismiĦu.

86

Drošības jostu lietošanas nozīme Atceries, ka braucot automašīnā, vienmēr ir jāpiesprādzējas! Maldīgs ir fakts, ka nepiesprādzēts cilvēks apdraud tikai pats savu dzīvību - viĦš apdraud arī pārējos, kuri brauc šajā transportlīdzeklī, jo viĦa "lidojuma" leĦėis trieciena brīdī nav paredzams. Rezultātā viĦš var nopietni savainot arī citus pasažierus. Pētījumi liecina, ka bērnu sēdeklīšu izmantošana un drošības jostu lietošana samazina letālas ceĜu satiksmes negadījuma sekas 1 līdz 4 gadus veciem bērniem līdz 54%, bērnu paliktĦi, kas paredzēti 4 līdz 9 gadus veciem bērniem un drošības sēdekĜi līdz pat 59% pasagā no dzīvībai bīstamām traumām ceĜu satiksmes negadījuma brīdī.

Padomi stopētājiem Stopēšana var būt interesanta nodarbe, bet vienmēr pastāv apdraudējums nokĜūt nelaimē, jo, iekāpjot svešā automašīnā, Tu nekad nevari zināt, kādi nolūki ir automašīnas vadītājam. Esi zinošs, ko darīt situācijā, kad sajūti apdraudējumu vai reālas briesmas! Izvēlies stopēšanu tikai kā galējo līdzekli! Neriskē dažu santīmu vai pāris minūšu dēĜ, labāk izvēlies braukt ar autobusu vai vilcienu! Nestopē vienatnē! Stopējot vienatnē, Tu pakĜauj sevi lielākam riskam nekā darot to kopā ar draugiem! Stopē sabiedriskā vietā! Tā Tu samazini risku nokĜūt bīstamās situācijās! Atsakies kāpt mašīnā, ja tās vadītājs Tev šėiet aizdomīgs! Uzmanies no iedzēruša vadītāja, no vadītāja, kas savādi uzvedas vai savādi izskatās, izsaka divdomīgas piezīmes u.tml. Uzmanies, ja mašīnā ir vairāk kā viena persona! Skaidri pasaki, kur Tu vēlies nokĜūt! Brauciena laikā pārliecinies, ka brauc pareizajā virzienā! Informē radiniekus vai draugus, ka Tu esi nostopējis automašīnu! Pasaki, kā tā izskatās, kur un kad tajā iekāpi. Ja autovadītājs kĜūst pārlieku uzmācīgs ar saviem jautājumiem, esi atturīgāks vai norādi, lai Tevi ātrāk izlaiž no mašīnas! 87

Izvairies atklāt savu dzīvesvietu un citas personīgas ziĦas par sevi! Šādas ziĦas var apdraudēt Tevi vai Tavus tuviniekus. Ja jūti, ka esi reālās briesmās, izmanto jebkuru iespēju, lai aizmuktu! Piemēram, kad automašīna apstājusies pie luksofora.

Velosipēdistiem

Velosipēdista apliecība Lai iegūtu tiesības vadīt velosipēdu, sekmīgi jānokārto satiksmes noteikumu tests velosipēdista apliecības saĦemšanai. No kāda vecuma atĜauts braukt ar velosipēdu? Līdz 7 gadu vecumam tu vari būt velosipēda pasažieris. No 7 – 12 gadiem mācies braukt pagalmā, parkā, stadionā, vai uz ielas kopā ar pieaugušo (tādu, kuram ir vismaz 18 gadi). No 12 gadiem vari kĜūt par pilntiesīgu velosipēda vadītāju, ja esi sekmīgi nokārtojis eksāmenus.

Kā iegūt velosipēdista apliecību? Lai to saĦemtu, jādodas uz jebkuru CSDD nodaĜu, līdzi Ħemot: 1) pasi vai dzimšanas apliecību (no 16 gadiem nepieciešama pase); 2) vienu dokumentu fotokartiĦu. Sekmīgi nokārtojot eksāmenus ceĜu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, bez maksas saĦemsi velosipēdista vadītāja apliecību.

Kā sagatavoties eksāmeniem? Apgūt nepieciešamās zināšanas, lai kārtotu eksāmenu CSDD velosipēdista apliecības iegūšanai, vari:

88

•

no izdevniecības Zvaigzne ABC grāmatas "CeĜā ar velosipēdu" vai no CeĜu satiksmes noteikumiem;

•

CSDD mājas lapā www.csdd.lv pieejams velo tests, kuru pildot vari pārbaudīt savas zināšanas un gatavību tiesību iegūšanā.

Kur nokārtot eksāmenu un cik tas maksā? Katrā CSDD nodaĜā dienas un laiki, kad tiek pieĦemti velo eksāmeni, atšėiras. Lai noskaidrotu, kad jāierodas uz velo eksāmenu, sazinies ar tuvāko CSDD nodaĜu. Eksāmena izmaksas: pirmajā reizē tas ir bezmaksas. Atkārtots eksāmens 0,76 Ls. Papildus informāciju vari iegūt: •

kontaktējoties ar CSDD pa tālruni +371 67025777;

•

sūtot vēstuli CSDD, Miera iela 25, Rīga, Latvija, LV-1001 vai pa e-pastu: [email protected];

•

vēršoties pie CSDD darbiniekiem kādā no klientu apkalpošanas vietām.

Kā droši braukt ar velosipēdu? − Netraucējot gājējus, Tu drīksti braukt arī pa ceĜa nomali vai ietvi. − Uz ielas brauc pēc iespējas tuvu ceĜa labajai malai! − Ja uz ceĜa ir vairāki velosipēdisti, tiem jābrauc vienam aiz otra. − Ieturi distanci! Pārāk tuvu piebraucot transportlīdzeklim, Tu vari nokĜūt "aklajā zonā", kad vadītājs Tevi neredz! − Nebrauc pretēji automašīnu braukšanas virzienam! − Braucot ar velosipēdu, neliec austiĦas, lai klausītos mūziku! Tā tu nedzirdi, kas notiek uz ielas. − Braucot tumsā, aprīko savu velosipēdu ar baltu priekšējās gaismas un sarkanu aizmugurējās gaismas ierīci! Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Tavam apăērbam jābūt gaišam! Izmanto atstarotājus! − Tu esi braucējs – ceĜa zīmes attiecas arī uz Tevi! 89

Tu to vari paredzēt − TransportlīdzekĜa vadītājs, kurš apstājies ielas malā var atvērt durvis, vai atsākt braukt. − Gariem un platiem transportlīdzekĜiem nepieciešams vairāk vietas, lai veiktu pagriezienu. − TransportlīdzekĜa vadītājs, kurš vienreiz veicis negaidītu manevru, var to atkārtot. − Rēėinies ar citu satiksmes dalībnieku neprognozējamu rīcību! Esi vērīgs un gatavs ātri reaăēt!

Brīdini citus braucējus − par nogriešanos pa labi − par nogriešanos pa kreisi − par apstāšanos

Velosipēdam obligāti jābūt aprīkotam ar: − bremzēm, − zvanveida skaĦas signālu, − gaismas atstarotājiem: priekšpusē – baltu, aizmugurē – sarkanu, riteĦu spieėos un pedāĜos – diviem oranžiem vai dzelteniem. Ėivere! Braucot ar velosipēdu, uzvelc velosipēdistu ėiveri! Ėiveres lietošanas galvenais uzdevums ir pasargāt galvaskausu un smadzenes no traumām. Krītot no velosipēda, cilvēks Ĝoti bieži sasit galvu, bet 85 % galvas traumu var novērst, ja ir uzvilkta ėivere. SuĦi! SuĦiem raksturīgi dzīties pakaĜ un uzbrukt velosipēdistiem. Tu vari: − ja suĦa īpašnieks ir netālu, palūgt viĦu savaldīt suni; − pavēloši, asā balsī uzsaukt sunim; − nokāpt no velosipēda, tā ir visdrošāk - starp Tevi un suni būs velosipēds.

90

Velo sacensības Jaunajiem velosipēdistiem CSDD katru pavasari rīko jauno satiksmes dalībnieku sacensības skolēniem vecumā no 10 – 12 gadiem. Labākie dodas uz Eiropas mēroga sacensībām. Ja vēlies piedalīties, interesējies par iespējām savā skolā vai zvani uz CSDD – 67025730. Tu gribi profesionāli nodarboties ar velosportu? Par iespējām interesējies Latvijas riteĦbraukšanas federācijā pa tālruni – 67025740.

Itālijā Magreljo ciematiĦā ir Madonnas Gizallo – visu velosipēdistu aizbildnes - baznīca. Celtne ir pilna veciem divriteĦiem un velosipēdistu krekliem, kas guvuši uzvaras dažādās velo sacīkstēs. Diemžēl Latvijas velo braucējiem aizbildnes nav, tādēĜ nekas cits neatliek, kā rūpēties katram par sevi pašam.

Drošība uz ielas Kā justies drošāk uz ielas? − Uzmanies no kabatzagĜiem, neatstāj bez uzraudzības savu somu, turi to sev priekšā. − Nenēsā līdzi lielākas naudas summas! − Glabā mobilo telefonu pie sevis, nedemonstrē to apkārtējiem! − Ja tomēr kāds ir satvēris Tavu somiĦu un mēăina izraut, turi to cieši un ar strauju kustību grūd pretiniekam pa vārīgām vietām (seja, vēders, zem jostasvietas). Grūdienu var pavadīt ar ceĜgala sitienu zem jostasvietas, ar papēža spērienu pa pēdu un skaĜiem kliedzieniem. Pēc attiecīgās rīcības rodas izdevība bēgt (laiks aptuveni 6 sekundes, līdz pretinieks atgūsies). − Pieturās un citās sabiedriskās vietās izvairies no svešinieku jautājumiem. Labāk stāvi kājās, tā būs vieglāk izvairīties. − Ja esi nepilngadīgs, neatrodies uz ielas pēc plkst. 23.00! − Ja Tev kaut kur jādodas vēlu vakarā, sarunā, lai kāds iet ar Tevi. − Uzmanīgi šėērso ielu, pārliecinies, ka autovadītājs Tevi redz. − Tumsā vienmēr lieto atstarotāju! − Ja uz ielas vai parkā svešs pieaugušais vai vienaudzis piedāvā Tevi aizvest uz datorsalonu, iegriezties tuvējā vārtrūmē, sāk izjautāt un slavēt Tavu apăērbu vai izteikt kādus citus 91

glaimus, piedāvā iegādāties vai uzdāvināt kādas mantas, esi piesardzīgs! Neielaidies sarunās un nedodies viĦam līdzi! Steidzīgi pamet notikuma vietu, bet NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nebēdz uz klusāku vai tumšāku vietu, uz pagalmu vai mājām, zinot, ka tur neviena nav. Vislabāk doties uz kādu sabiedrisku vietu – ieiet veikalā vai iekāpt sabiedriskajā transportā un zvanīt vecākiem vai vērsties pie kāda pieaugušā pēc palīdzības. − Ja svešs pieaugušais aicina Tevi sēsties savā automašīnā uz aizvest uz mājām vai vienkārši pavizināt, skrien prom. Ja pieaugušais Tevi ir satvēris, mēăini pievērst apkārtējo uzmanību – kliedz, skrāpē, kod!

Māju drošība Kā justies droši, kad esi mājās viens − Pārliecinies, lai durvis būtu aizslēgtas. Palūdz, lai Tavi vecāki ierīko durvīs actiĦu. − Nekad neatver durvis nepazīstamai personai, arī tad, ja cilvēks aiz durvīm apgalvo, ka pazīst Tavus vecākus. − Neatbildi uz jautājumiem, ko Tev uzdod svešs cilvēks. − Pārbaudi, vai darbojas mājas telefons un ik pa laikam sazvanies ar saviem vecākiem. Lieto arī mobilo telefonu. − Uz nepazīstamu cilvēku tālruĦa zvaniem atbildi, ka tētis guĜ, bet mamma ir Ĝoti aizĦemta vannas istabā. Nekad neatklāj, ka esi viens mājās. − Vienmēr ieslēdz televizoru vai radio – tas radīs iespaidu, ka mājās ir daudz cilvēku. − Ja dzīvo zemākā stāvā un Jūsu dzīvokĜa logiem nav aizsargrestes, neturi atvērtas balkona durvis. − Palūdz, lai mamma vai tētis atstāj kaimiĦu mājas telefonu, lai Tu nepieciešamības gadījumā varētu viĦiem piezvanīt. − Ja Tu lieto internetu, nestāsti sarunu biedram čatā, kur Tu dzīvo, kur mācies, kāds ir Tavs materiālais stāvoklis un, ka Tu mājās esi viens. − Ja Tu ar kādu kopā jūties nedroši vai neomulīgi, izvairies no šī cilvēka sabiedrības. − Ja pie savas mājas vai dzīvokĜa durvīm pamani ko aizdomīgu (uzlauztas durvis, izsistu logu vai ko citu), nekādā gadījumā neej iekšā, bet zvani vecākiem vai policijai. 92

− Ja pie Tavas mājas vai kāpĦu telpā redzi kādu aizdomīgu, līdz šim neredzētu personu, labāk neatslēdz dzīvokĜa durvis, bet ej uz kādu sabiedrisku vietu, piezvani vecākiem vai dodies pie labi pazīstamiem kaimiĦiem. − Ja kas atgadās, zvani pa tālruni 02 vai 112, nosauc adresi un pastāsti, kas noticis.

Laupīšanas ZagĜiem un laupītājiem visvieglāk uzveicamie upuri ir bērni, jo viĦi ir fiziski vājāki. Šeit Tu vari uzzināt, kā sevi pasargāt un kā rīkoties bīstamās situācijās. − Visbiežāk uzbrucēji upurim prasa uzsmēėēt un neatkarīgi no tā - ir vai nav prasītais - pēc tam tiek prasīta nauda. Tāpēc Tev tomēr vajadzētu būt uzmanīgākam pret šādiem «prasītājiem» un iespēju robežās izvairīties no kontakta ar šādu personu, vēl jo vairāk, ja šī persona šėiet aizdomīga, it sevišėi diennakts tumšajā laikā. − Tāpat pēdējā laikā arvien biežāk nauda, mobilie telefoni, kā arī citas personīgās mantas tiek atĦemtas nepilngadīgajiem. Izmeklējot šādus gadījumus, bieži vien izrādās, ka vainīgās personas ir bijušās pazīstamas ar cietušo un «draugs» apzog draugu, vai arī to pēc savstarpējas vienošanās izdara trešā persona. Ievērojams skaits nepilngadīgo aplaupīšanas vai apzagšanas gadījumu noticis pēc pulksten 23.00, tas ir laikā, kad nepilngadīgai personai ir jāatrodas mājās. Bieži vien šie cietušie ir lietojuši arī alkoholiskos dzērienus. − Nekarini telefonu kaklā, jo tas var kĜūt par ēsmu zaglim. Izvēlies drošāku vietu mobilā telefona glabāšanai. − Ja kāds Tev lūdz: „Iedod, lūdzu, savu mobilo telefonu, es uzpīkstināšu, lai man atzvana, un es to Tev tūdaĜ atdošu!” NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nedod savu telefonu, jo vairumā gadījumu aizdotais telefons netiek atdots. Tas gan nenozīmē, ka nevajag palīdzēt cilvēkam, kurš iekĜuvis nelaimē, taču te gan jāatceras, ka nelaimes gadījumā pieaugušie pēc palīdzības visdrīzāk vērsīsies pie pieaugušā. − Ja pret Tevi tiek pielietots fizisks spēks vai izteikti draudi, piemēram: „Ja Tu man neatdosi telefonu, es Tev iesitīšu”, atceries, ka Tava veselība un dzīvība ir dārgāka par jebkuru mantu. Jebkur draudi ir uztverami nopietni. Novērtē situāciju! Ja ir iespējams aizbēgt, tad bēdz uz sabiedrisku vietu, piesaisti cilvēku uzmanību ar kliedzieniem. Diemžēl uz palīgā saucieniem 93

sabiedrība dažkārt nereaăē, tāpēc mēăini izkliegt kaut ko neikdienišėu, piemēram, „ugunsgrēks!”, kas varētu vairāk pievērst apkārtējo uzmanību, kā arī pārsteigt laupītāju, tādējādi šo brīdi Tu vari izmantot, lai bēgtu. Ja tuvumā neviena nav, labāk atdod to, ko laupītājs prasa. Noteikti pastāsti vecākiem par notikušo. Ja Tu kopā ar vecākiem vērsīsies policijā ar iesniegumu par notikušo, Jūs, iespējams, ne tikai atgūsiet savas mantas, bet arī būsiet pasargājuši no uzbrukumiem daudzus citus bērnus. − Vislabāk laupītāju ir pārsteigt ar neadekvātu uzvedību, tādējādi „izsitot viĦu no sliedēm”. Neaizmirsti kārtīgi nopētīt, kā laupītājs izskatās, lai vēlāk varētu viĦu raksturot. Ja Tu tomēr esi kĜuvis par upuri, nekavējoties zvani policijai!

Kabatzādzības Uzmanies no kabatzagĜiem! KabatzagĜu galvenais mērėis ir skaidrā nauda Tavā makā, tāpēc, glabā to maksājumu kartēs, tādējādi Tu sevi pasargāsi no zaudējumiem. KabatzagĜu raksturojums Profesionālie kabatzagĜi uzskatāmi par pilnīgi atsevišėu, savrupi esošu noziedznieku grupu, kurai ir savas, tikai šim nozieguma veidam raksturīgas amata pārmantošanas tradīcijas. Kabatzaglis — tas nav tikai noziedznieks. Šī nodarbe ir viĦu dzīvesveids, dzīves filozofija, adrenalīns un iztikas pelnīšanas avots. Tas, kurš uz šī ceĜa ir nostājies un iemācījies visus zagĜu trikus, parasti to dara līdz sirmam vecumam — līdz rokas vairs neklausa. Runāt par sirdsapziĦu vai labošanos kabatzagĜu gadījumā ir lieki. Kabatzādzībām nav sezonas rakstura – vasarā Tevi viegli apzagt, jo nav virsdrēbju ar iekškabatām, bet ziemā biezās drēbes ir mazāk jūtīgas un arī cilvēku burzma sabiedriskajā transportā ir daudz lielāka. Pirmā un visbīstamākā grupa ir profesionālo kabatzagĜu bandas, kurās parasti vienlaicīgi darbojas 3 – 4 cilvēki un katram grupas loceklim ir savs konkrēts uzdevums. Parasti kāds no viĦiem novērš izvēlētā upura uzmanību, vēl kāds rada mākslīgu burzmu, pagrūžot vai pastumjot un tikmēr galvenais grupas loceklis apstrādā jūsu kabatas vai somu. Šie neapšaubāmi ir

94

bīstamākie un sekmīgākie no kabatzagĜiem un viĦu iecienītākā „darba” vieta ir sabiedriskais transports. Vēl sastopami daži vecā kaluma zagĜi, kuri ar žileti vai asi uztrītu monētu var sagriezt somu vai kabatu, taču tas jau ir Ĝoti liels retums. Kā jau neprofesionāliem, viĦiem nav ne noteiktu darbības vietu, ne metožu, taču arī viĦi cenšas darboties vietās, kur ir daudz cilvēku. Tomēr viĦi atšėiras ar to, ka ir neprognozējami, un var izmantot jebkuru gadījumu, kad jūs esat kĜuvis neuzmanīgs pret savām mantām. Tas var notikt gan uz ielas, gan uz vilciena perona, kā arī vasaras sezonas laikā, arī sauĜojoties pludmalē. Pusaudži to parasti dara nelielās grupās, kur viena daĜa uzkrītoši skaĜi uzvedas, pievēršot sev uzmanību, tikmēr pārējie mēăina zagt. Šīm grupām ir raksturīga arī zināma nekaunība, ko izsauc meistarības trūkums – viĦi somās un kabatās „lien” diezgan atklāti, zinot, ka pat tad, ja viĦus pieėers, neviens jau pakaĜ neskries un aizturēt nemēăinās. Arī nekādu pierādījumu pret viĦiem šādā situācijā nebūs. Ja profesionālie zagĜi pamatā orientējas uz naudas makiem, tad šī grupa nesmādēs neko – viĦi zog visu, kas ir kabatās un, sevišėi, mobilos telefonus.

Kabatzagļi sabiedriskajā transportā Parasti upuris tiek nolūkots jau pie transporta līdzekĜa pieturas, novērtējot viĦa iespējamo turības līmeni un izpētot maka novietojumu, jo tieši pie pieturas cilvēki sagatavo braukāšanai vajadzīgo naudu vai mēnešbiĜeti, maku izĦemot un ieliekot atkal atpakaĜ. Kad upuris ir izvēlēts, notiek sagatavošanās – tuvojoties transporta līdzeklim, bandas locekĜi sastājas viĦam apkārt un, izmantojot situāciju, ka pilsētas transports parasti ir pārpildīts, iekāpšanas brīdī izveido mākslīgu burzmu. Var būt arī situācija, kad visi saspiežas apkārt nolūkotajam mērėim un parasti naudas maks tiek izvilkts jau pirmās pieturas laikā un nodots rokās kādam no bandas locekĜiem – tas tiek darīts gadījumam, ja pēkšĦi viĦš tiek noėerts, jo ierindas biedru aizvietot ir daudz vienkāršāk, nekā reālo kabatu apstrādātāju.

95

Nākošajā pieturā visi bandas locekĜi no transporta izkāpj un ar šo brīdi jūs varat uzskatīt, ka maks ir neatgriezeniski pazudis. Bieži vien zagĜa lomā ir īpaši, no bērna kājas apmācīts pusaudzis, kuram līdz 14 gadu vecumam kriminālatbildība nedraud. Visbīstamākās ir pieturas, kur pienāk daudzi transporta līdzekĜi. Ja jūs braucat no Pareizticīgo katedrāles, Centrāltirgus, Nacionālā teātra, Vidzemes tirgus vai Centrālās stacijas apkārtnes, ir dubults iemesls uzmanīties.

Kā atpazīt zagli? Kabatzagli atpazīt nav viegli, taču kārtīgam vērotājam tas ir pa spēkam. Nerakstīta tradīcija ir arī tā, ka viĦiem parasti ir vairākas dienas neskūta bārda. Ja Tu pie pieturas redzi tādu cilvēku grupu – uzmanies! Vienam no viĦiem rokās var būt kāds pavisam viegls iepirkuma maisiĦš vai uz rokas uzmests apăērba gabals, kas noder, kā maskēšanās elements. Ja ir ziema, kabatzaglis pat vislielākajā salā cimdus nevalkā, vai arī tos novelk labu laiku pirms transporta pienākšanas.

Kā izvairīties? Vislabākā un pārbaudītākā metode, lai ciestu vismazākos zaudējumus, ir nēsāt līdz iespējami mazāk skaidras naudas. Parasti uzreiz pēc apzagšanas, zagĜi zibenīgi pārbauda naudas maku, izĦem visu skaidro naudu, pēc kā maks uzreiz tiek izmests. Tas šajā brīdī ir kĜuvis par pierādījumu, kura dēĜ var nokĜūt aiz restēm, tāpēc no tā cenšas atbrīvoties uzreiz. Protams, ja zaglis turpat makā atradīs zīmīti, uz kuras būs uzrakstīts maksājuma kartes PIN kods, viĦam būs vēlme doties uz tuvāko bankomātu pēc naudas. Tāpēc PIN kodi ir jāiegaumē, bet uzrakstīta PIN koda glabāšanu makā vari uzskatīt par veidu kā kabatzaglim uzdāvināt savu naudu. Pamanot zādzību, jebkurā gadījumā uzreiz savu karti nobloėējiet. Visai liela ir iespēja, ka jūsu nomesto maku atrod arī kāds godīgs cilvēks un jūs to saĦemat atpakaĜ, tomēr arī šajā gadījumā pievērsiet uzmanību sava bankas konta drošībai – nav 100% garantijas, ka jūsu konta dati nav nonākuši pie kāda cita. 96

Kāpjot sabiedriskajā transportā, pirmkārt domā par to, kur tajā brīdī atrodas Tavs maks, nevis par to vai dabūsi sēdvietu. KĜūsti uzmanīgs, ja kāds uzsvērti laipni palaiž pa priekšu vai Tavā priekšā pēkšĦi iedomājas sašĦorēt kurpi. Transporta kartiĦu uzrādīšanai, vai sīknaudu konduktoram sagatavo savlaicīgi, lai pēc iekāpšanas nebūtu jādemonstrē pārējiem savs naudas maks. Ideāli, ja kartiĦa netiek glabāta makā kopā ar naudu, bet atrodas atsevišėi. Ja sabiedriskā transportā vai vietā Tev kāds pēkšĦi, bez pietiekoša iemesla uzgrūžas, uzreiz pārbaudi savas kabatas vai somu. Tāpat dari, ja kāds ar Tevi mēăina uzsākt sarunu par jebkuru tēmu. Gadījumā, ja konstatē zādzības faktu, nekautrējieties un uzreiz cel trauksmi – visticamāk, ka tādā gadījumā Tev nozagtais maks atradīsies uz grīdas. Somu, kurā atrodas maks, vienmēr turi sev priekšā, drošības pēc uzliekot tai arī roku. Nekad neliec to uz grīdas! Pat tad, ja it kā labi to redzi. Puišu lielākā kĜūda ir naudas maka glabāšana bikšu aizmugurējā kabatā. Gadījumā, ja citu iespēju nav, atrodoties potenciāli bīstamā vietā, labāk turēt to rokā. Apăērba iekškabatās naudas maks būs gandrīz pilnīgā drošībā, jo tādas klases kabatzagĜu tikpat kā vairs nav. Apmeklējot kafejnīcu vai citu publisku iestādi, nekad neatstāj maku virsdrēbēs vai somā, kuru Tu grasies uzkārt uz pakaramā vai krēsla atzveltnes.

Tava atbildība Ja Tu esi sasniedzis 14 gadu vecumu, likumpārkāpuma izdarīšanas gadījumā Tevi var saukt pie likumā paredzētās atbildības. SaskaĦā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 12. pantu (vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība) pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu. SaskaĦā ar Krimināllikuma 11. pantu (vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība) pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Panti no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59.panta. Bērna nogādāšana policijas iestādē. (1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš: 97

1) izdarījis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība; 2) izdarījis administratīvu pārkāpumu, ja citādi nav iespējams noskaidrot bērna identitāti un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu; 3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī; 4) ubago; 5) nav sasniedzis 15 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viĦu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības; 6) apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākĜos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viĦa attīstībai. (2) Šā panta pirmās daĜas 3.-6.punktā paredzētajos gadījumos bērna nogādāšana policijā pieĜaujama, ja nav iespējams viĦam sniegt palīdzību citādā veidā. Gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiĦošanu, ubagošanu, apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ăimenē, kā arī citus apstākĜus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriĦtiesu vai pagasttiesu. (3) Policijā nogādāto bērnu nedrīkst turēt kopā ar pilngadīgiem likumpārkāpējiem, un bērnam nodrošināma pastāvīga pieaugušo uzraudzība. Bērnu nedrīkst pakĜaut nekādai fiziskai vai psihiskai iespaidošanai, nedrīkst piespiest liecināt pret sevi un atzīt vainu. (4) Paskaidrojumus no bērna, kuram ir garīgās attīstības traucējumi, var prasīt, piedaloties personai, kurai ir speciālas zināšanas darbam ar bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi. (5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākĜi bērna speciālo vajadzību apmierināšanai.

60.pants. Pasākumi, kas veicami, ja bērnam nepieciešama palīdzība. (1) Ja bērns nogādāts policijas iestādē šā likuma 59.panta 3.–6.punktā minēto apstākĜu dēĜ, viĦu var tur turēt līdz nodošanai vecākiem, viĦu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim. (2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viĦu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viĦš pametis, policija ievieto bērnu kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžu ăimenēm un par to ziĦo bāriĦtiesai (pagasttiesai). 98

(3) Ja policijā nogādāts bērns, kurš ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai toksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā, vai arī ir aizdomas, ka bērns tiek seksuāli izmantots, kĜuvis par prettiesiskas darbības upuri vai ir pamudināts uz ubagošanu, policija noskaidro apreibinošo vielu iegūšanas un lietošanas apstākĜus, kā arī personas, kuras pamudinājušas bērnu uz viĦam kaitīgām darbībām vai veikušas pret viĦu prettiesisku darbību. (4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija bērnu iekārto ārstniecības iestādē vai gādā par ambulatorās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu.

99

Rīcība negaisa laikā Kā novērtēt, vai tuvojošais negaiss ir bīstams? Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoĦiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Negaisa tuvošanos var novērot un sadzirdēt savlaicīgi. Zibens uzliesmojumi pamanāmi jau no piecu līdz desmit kilometru attālumā. Parasti pirms negaisa stipri pieaug vēja ātrums. Lai aprēėinātu zibens izlādes vietas attālumu, var skaitīt sekundes no zibens zibšĦa līdz pērkona grāviena sākumam – aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram. Ja vētras laikā tie ir 8km, nekavējoties meklē drošu patvēruma vietu. Zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoĦu un lietus skartā rajona, vai arī izlādēties no nelieliem mākoĦiem, kas seko lielajai negaisa frontei, tāpēc rekomendēts nogaidīt drošā vietā vismaz pusstundu pēc pērkona negaisa. Pat ja zibens trieciens nebūs tiešs, elektriskās strāvas izlāde var skart visai plašu apkārtni (ūdens, mitra augsne), un traumēt tuvumā (līdz pat 50m) esošos cilvēkus. Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišėi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekĜūtu par draudu dzīvībai, tādēĜ VUGD iesaka iedzīvotājiem būt modriem un negaisa laikā ievērot piesardzību: •

Meklējiet patvērumu mājā vai mašīnā.

•

Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtĦus. Parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekĜūt lodveida zibens.

•

Nekuriniet plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.

•

Turieties tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Centieties atrasties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daĜa no lādiĦa var tikt novadīta uz ēku.

•

Atvienojiet radio, datoru un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmanto sadzīves elektrotehniku un tālruni. 100

•

Sevišėi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodiet ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantojiet nelielus šėūĦus vai atsevišėi augošus kokus.

•

Neuzturieties atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepĜu žogam un zibensnovedējam.

•

Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē. Ja iespējams, izvēlieties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.

•

Nemeklējiet patvērumu zem augstiem, atsevišėi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišėi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišėiem augstiem kokiem.

•

Atcerieties, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšėerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.

•

Atrodoties mežā, ieejiet dziĜāk biezoknī. Biezoknī koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem.

•

Nešėērsojiet tiltus. Nepieciešamības gadījumā var zem tiem paslēpties un nogaidīt līdz pāriet stiprās vēja brāzmas.

•

Ja ir nogāzušies koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruĦa numuru 112 vai 01.

•

Lai savlaicīgi saĦemtu papildus informāciju, atstājiet ieslēgtu televizoru vai radiouztvērēju. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no zibens jau 18.gadsimtā krievu zinātnieks

M.Lomonosovs ieteica drošu paĦēmienu cīĦai pret zibeni – zibensnovedēju. Aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kĜuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Reālajai situācijai neatbilst priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas. Ar savu spēcīgu elektromagnētisko lauku tās zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi. 101

Ja zibens iespēris cilvēkam •

Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

•

Pēc zibens spēriena cilvēkam var parādīties vieglāki vai smagāki sirds ritma traucējumi un var iestāties sirds apstāšanās, var rasties ārēji redzami, kā arī iekšējo orgānu apdegumi. Ja cilvēks ir bezsamaĦā un nav pulsa, jāsāk sirds masāža, līdz ierodas mediėu palīdzība.

•

Arī ja pēc zibens spēriena cilvēkam nekādi redzami vai jūtami veselības traucējumi nav, vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

•

Dabas radīto elektrību nevar novadīt citam cilvēkam, līdz ar to palīdzības sniedzējs nav apdraudēts. VUGD atgādina, ja notikusi nelaime un zibens lādiĦš ir izraisījis ugunsgrēku,

nekavējoties zvaniet pa tālruni 112!

Rīcība vētras laikā Vētras laikā iespējami elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves traucējumi, koku nogāšanās uz ceĜu braucamās daĜas, ēku un būvju konstrukciju sagrūšana, jumtu noraušana, ūdens līmeĦa strauja palielināšanās. Bez īpašas nepieciešamības centieties neiet ārpus telpām, atturiet no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus. Esiet gatavi elektroenerăijas padeves pārtraukumiem. Savlaicīgi sagatavojiet kabatas lukturus un ievietojiet baterijas radiouztvērējos. Aizveriet logus, durvis, bēniĦu lūkas. DaudzdzīvokĜu mājās nostipriniet priekšmetus uz balkoniem. Lauku mājās nostipriniet saimniecības priekšmetus, nevediet laukā mājlopus. Telpās neuzturieties logu tuvumā. Blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu rūtis un izraisīt traumas. Ja vētra pārsteigusi ārpus telpām, neuzturieties un nenovietojiet transporta līdzekĜus zem vientuĜiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām. Nelietojiet lietussargus, tie apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus. 102

Atrodoties klajā laukā sameklējiet vietu, kur patverties, piemēram, grāvi vai ieplaku. Ja tādas nav, tad stipras vēja brāzmas gadījumā nogulieties zemē. Atrodoties uz ūdens mēăiniet nokĜūt krastā. Vislabāk, ja laivu var izvilkt no ūdens, klajā vietā apgāzt un nogulties zem tās.

Atpūta mežā – pikniki Pārgājieni, desiĦu cepšana un ugunskuri ir neapšaubāma vasaras sastāvdaĜa. Lai šīs izklaides nebeigtos ar lielu nelaimi, ievēro dažus padomus, kurinot ugunskuru: • Apkārt ugunskura vietai aproc zemi, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt. • Netaisi ugunskuru koku, ēku un degošu materiālu tuvumā. • Atceries vasarā mežā ugunskurus nedrīkst kurt vispār. Tos var kurt tikai speciāli ierīkotās vietās. • Netuvojies un nelec pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskas drēbes, kas viegli un ātri aizdegas. • Neatstāj ugunskuru bez uzraudzības un, atstājot ugunskura vietu, nodzēs to pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību.

Ko darīt, ja mežā izcēlies ugunsgrēks Ja mežu ugunsgrēks izcēlies ugunskura kurināšanas rezultātā, uzreiz mēăiniet to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu pieejamu priekšmetu. Uguns jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukumā virzienā. Ja uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties brīdiniet pārējos un ejiet prom no ugunsgrēka vietas uz ceĜu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Virzieties perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam. Ja aiziet no uguns nav iespējams, iegremdējieties ūdenī vai apsedzieties ar samitrinātām drēbēm. Ja Jūs esiet meža laukumiĦā, noliecieties tuvāk zemei. Gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots.

103

Izejot laukā no ugunsgrēka vietas, paziĦojiet par to, zvanot uz tālruni 112. Lielu meža ugunsgrēku dzēsīs ugunsdzēsēji.

Atpūta pilsētā Ja vasaras brīvlaiku pavadi pilsētā, par savu atpūtas un pastaigu vietu neizvēlies pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt Ĝoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.

104

Aktivitātes drošības nodarbībām „Stāvi un ej” Spēles mērėis – šī jautrā spēle palīdzēs bērniem atcerēties, ka, šėērsojot ceĜu, ir jāiet pār gājēju pāreju, kā pāriet ar luksoforiem regulētas pārejas. Noteikumi: uz īpašas griežamās ruletes ir attēloti zaĜi un sarkani vīriĦi. Spēlē, ja griežot ruleti, tā apstājas uz sarkanā vīriĦa, tas nozīmē, ka jāstāv un jāizlaiž gājiens. Savukārt, ja rulete apstājas uz zaĜā vīriĦa, ir droši turpināt ceĜu. Spēlē, tas nozīmē, ka ruleti var griezt atkal un atkal. Cipars, kas tiks uzgriezts nozīmē, par cik gājieniem uz priekšu atĜauts virzīties. Atceries, sarkanais cilvēciĦš nozīmē - spēlētājam jāstāv jeb jāizlaiž gājiens, savukārt zaĜais cilvēciĦš atĜauj kustību uz priekšu. Uz spēles paliktĦa ir citas ceĜa drošības ziĦas. Dažas no tām atĜauj spēlētājam virzīties uz priekšu par papildus lauciĦiem, savukārt citas - virzīties atpakaĜ. Nepieciešamais: izprintēt un izgriezt griežamās ruletes un pielīmēt tās uz kartona. Tad uzmanīgi ar pildspalvas aso galu izdurt un ievietot pildspalvu griežamās ruletes vidū. Pielikumā atrodami dažādi cilvēciĦi, ko var izmantot spēlētāji, lai pārvietotos spēlē. Tie ir jāizgriež, jāuzlīmē uz kartona un jāpārloka punktotajā daĜā, lai tie varētu nostāvēt un nekristu. Tas, kurš pirmais nokĜūst no mājām līdz skolai ir uzvarējis.

105

106

107

kad tev ir atstarotājs, ir jāturpina sekot līdzi tam, kas notiek uz ceĜa un jāuzvedas uz ceĜa vai tā apkaimē ar īpašu piesardzību.

108

Kad tas izdarīts, vari nēsāt paša gatavoto atstarotāja lenti, lai palīdzētu sev un autovadītājiem justies drošāk. ĥem vērā, ka pat tad,

ir aplīmēta un izdekorēta, to uzlīmē uz cietākā papīra vai kartona un izgriez.

Pielīmē krāsainas, atstarojošas uzlīmītes uz pielikumā dotās rokas lentes, lai automašīnām būtu vieglāk Tevi pamanīt. Kad rokas lente

Izveido pats savu rokas atstarotāja lenti, lai Tu būtu pamanāms diennakts gaišajā un tumšajā laikā.

Atstarotāja izgatavošana

109

Papildus informacija MājokĜu drošības portāls www.drosamaja.lv Velosipēdistu vortāls www.veloriga.lv Skaties video šeit: http://www.csdd.lv/?pageID=1189586199

110

Ugunsdrošība Šī rokasgrāmatas sadaĜa tapusi sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu

111

Iegaumē, ka ugunsdzēsējus un glābējus izsauc pa tālruni 112!

Ugunsgrēka bīstamie faktori Tumsa Televizorā vai kino rādītam ugunsgrēkam parasti raksturīgas liesmas un gaisma. Reāls ugunsgrēks rada tik daudz dūmu, ka telpa, kurā Tu atradīsies, dažu minūšu laikā kĜūst pilnīgi tumša: Tu nevarēsi ieraudzīt pat savu roku. Ugunsgrēka telpā vienmēr ir tumsa. Pamēăini izkĜūt no savas mājas vai dzīvokĜa ar aizvērtām acīm. Tas būs grūti izdarāms, tagad pamēăini iedomāties, cik tas būs sarežăīti īstā ugunsgrēkā, kad visapkārt valdīs tumsa, karstums un panika.

Dūmi un gāzes Vairums ugunsgrēka upuru iet bojā nevis sadegot, bet nosmokot dūmos. Degot plastmasai un mēbelēm istabu piepilda indīgi dūmi. Oža ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot, un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Ugunsgrēka dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi. Ieelpojot tvana gāzi, cilvēks parasti ieslīgst dziĜā miegā, un tas var beigties ar nāvi.

Karstums Karstums var nonāvēt dažos mirkĜos. Ugunsgrēkā strauji ceĜas istabas temperatūra. Karstums apdedzinās elpošanas ceĜus. Ja nebūs aizsargāta galva, Tu vari zaudēt samaĦu. Temperatūrai ceĜoties, uzliesmos viss degtspējīgais, kas atrodas telpā. Tādā karstumā nav iespējams palikt dzīvam.

Laika trūkums Daudzi kĜūdaini domā, ka ugunsgrēka gadījumā viĦiem būs vismaz piecas minūtes laika, lai pamodinātu kaimiĦus vai paĦemtu vērtīgākās mantas. 112

Tā nav. Tavā rīcībā būs ne vairāk par 90 sekundēm, lai atbilstoši reaăētu – nodzēstu uguni vai izkĜūtu no telpas.

Ko darīt, ja izcēlies ugunsgrēks − Pats galvenais: nekrīti panikā! − Ja pamosties un konstatē, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelies pāri gultas malai un rāpo uz durvju pusi. Necelies gultā sēdus, jo tad vari nokĜūt stāvoklī, kurā bīstami elpot. Turies tuvāk grīdai! − Rāpo uz istabas durvju pusi. Mēăini uztaustīt durvis ar roku. Necenties paĦemt kādas drēbes vai vērtslietas. Šajā situācijā Tu un Tavi tuvinieki esat vienīgās glābjamās vērtības. − Ja jūti, ka durvis ir karstas, never tās vaĜā! Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas momentā iekĜūs istabā. Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt Tevi, kamēr ierodas palīdzība. − Ja istabas durvis nav karstas, mazliet paver tās un pārliecinies, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstāj istabu, aizver durvis! − Neaizmirsti paĦemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceĜi būs slēgti un pamest ēku nevarēsi, Tev vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kĜūs par drošāko patvēruma vietu. − Ja durvis ir karstas, aizbāz spraugas! Šim nolūkam vislabāk kalpos mitri dvieĜi, segas. Noderēs arī palagi, drēbes – viss, kas pa rokai. − Rāpo pie loga! Mazliet atver to. Atverot logu pilnīgi, Tu radīsi caurvēju, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā. − Turies zemu pie loga. Tas Ĝaus Tev elpot svaigu gaisu no ārpuses un izvairīties no dūmiem, kas lēnām piepildīs istabu. − Tikai galējas nepieciešamības gadījumā atver logu pilnīgi vai izsit stiklu. Tādā gadījumā dūmi var iekĜūt istabā arī no mājas ārpuses. − Turklāt, stikls būs izsists un Tev vairs nebūs iespēju to aiztaisīt. − Ja atrodies pirmajā stāvā un vari pa logu izkĜūt drošībā – dari to. Ja atrodies augstāk par pirmo stāvu, labāk atturies no lēmuma izlekt. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši izdzīvot, gaidot pēc palīdzības savā istabā, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.

113

− Ja nevari izkĜūt no istabas, mēăini radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur Tu atrodies. To vislabāk darīt, klauvējot ar kādu priekšmetu, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu. Arī vicinot pa logu dvieli vai palagu, Tu pievērsīsi uzmanību savai atrašanās vietai. − Ja iespējams, aizsedz degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, tas filtrēs dūmus un būs vieglāk elpot. − Nemēăini meklēt, kurā vietā deg. Vērtīgais laiks, ko tādējādi zaudēsi, var būt izšėirošais, lai paspētu glābties. − Pirms atstāj ēku, nemēăini iekštelpās satikt visus tuviniekus, jo dārga ir katra minūte. − Nekavējies kāpĦu telpās un gaiteĦos, domājot, ko darīt. Pamet māju pēc iespējas ātrāk. Tev jāzina, kuri mājas gaiteĦi ved strupceĜā, centies izvairīties no tiem. − Vienmēr izmanto tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmanto liftu. Lifts var Tevi aizvest uz stāvu, kurā izcēlies ugunsgrēks vai apstāties. Lifta šahta var būt stipri piedūmota. − Rēėinies ar to, ka visapkārt būs panika. Tāpēc turies pie kāpĦu margām. Tas palīdzēs Tev noturēties, ja kāpĦu telpā būs drūzma. − Ja nav iespējams dzīvokli atstāt, paliec tajā un gaidi instrukcijas no ārpuses. Ugunsdzēsēji Tevi nelaimē neatstās. − Kad esi nokĜuvis drošībā, ja ir iespējams, piezvani ugunsdzēsējiem. Neuzskati par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiĦiem. Nenoliec klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saĦēmuši visu viĦiem nepieciešamo informāciju. − Neej atpakaĜ mājā, kamēr ugunsdzēsēji nav atĜāvuši.

Kā rīkoties, ja ugunsgrēks izcēlies telpā, kurā Tu atrodies − Ja aizdegšanās platība ir neliela, Tu pats vari nodzēst uguni ar ūdeni vai apslāpēt liesmu ar blīva audekla gabalu, segu, galdautu. − No ugunsdrošības viedokĜa dzīvoklī visbīstamākā vieta ir virtuve. Lai apdzēstu aizdegšanos uz plīts, apslāpē liesmas ar blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu. Virtuvē vienmēr atradīsi arī ūdeni, ar ko nodzēst liesmas. Nekad uguns dzēšanai neizmanto miltus, tie var uzliesmot vai pat radīt eksploziju.

114

− Ja aizdedzies televizors vai kāda sadzīves elektroiekārta, vispirms atvieno to no elektrotīkla un apslāpē liesmas ar blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu. − Ja nevari apslāpēt uguni 90 sekunžu laikā, pamet dzīvokli. Ja cīĦai ar liesmām nepieciešams ilgāks laiks, Tu vari nesasniegt vēlamo rezultātu un pakĜaut sevi un citus nevajadzīgam riskam.

Kā rīkoties, ja aizdedzies apģērbs − Nekrīti panikā un nevicini rokas, jo tas veicinās liesmu izplatīšanos. Apstājieties, nogulies zemē un sāc vārtīties uz priekšu un atpakaĜ. Ja pie rokas ir sega, aptin to sev apkārt. − Ja ieraugi, ka kādam citam ir aizdegušās drēbes, nepieĦem par pašsaprotamu, ka viĦš zina, kā rīkoties. Vispirms paziĦo, ka viĦam deg drēbes, tad nogrūd viĦu zemē un ripini uz priekšu un atpakaĜ, kamēr liesmas apdziest. − Rīkojies ātri! No ėermeĦa vidusdaĜas līdz galvai uguns pa drēbēm var izplatīties 10 sekundēs. Liesmu slāpēšanai var noderēt sega, ja tā ir pie rokas, žakete vai kāds cits apăērba gabals. − Cilvēkam degošā apăērbā nedrīkst ietīt galvu, tā kā degšanas gaitā izdalās gāzes un cilvēks var nosmakt. − No apdegušā ėermeĦa nedrīkst raut nost apăērbu, tas uzmanīgi jānogriež ar šėērēm un jānoĦem. Līdz ārsta atbraukšanai uz apdegumiem jāuzliek tīrs, sauss apsējs.

Kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā tirdzniecības centrā, teātrī, kinoteātrī, diskotēkā, klubā vai citā vietā − Ugunsgrēka vai evakuācijas izziĦošanas gadījumā, neradot paniku, dodieties uz tuvāko evakuācijas izeju. − Vienmēr izmantojiet tikai kāpnes. Nekādā gadījumā neizmantojiet liftu. Lifts var apstāties stāvā, kurā izcēlies ugunsgrēks. Lifta šahta var būt dtipri piedūmota. Ievērojiet objekta apsardzes darbinieku un personāla dotos norādījumus. Stipra sadūmojuma gadījumā pārvietojieties uz izeju gar sienām, iespējami tuvāk grīdai. 115

− Bez nepieciešamības neuzturieties negadījuma vietas tuvumā. − Ja esat novietojis negadījuma vietas tuvumā savu automašīnu, pēc iespējas ātri to aizbrauciet, atbrīvojot vietu operatīvajam transportam.

Rīcība ugunsgrēka gadījumā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē Katra izglītības iestāde izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā, saskaĦā ar kuru ne retāk kā reizi gadā organize praktiskās nodarbības. Ugunsgrēka gadījumā, pirmkārt, izsauciet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Mierīgā, nosvērtā balsī paziĦojiet par cilvēku evakuācijas uzsākšanu. To

iespējams izdarīt pa iekšējo translācijas tīklu vai ar megafona

palīdzību. Kā evakuācijas izziĦošanas līdzekli var izmantot arī skolas zvanu. Skolotāja vai audzinātāja pienākums ir sagatavot bērnus avakuācijai un izvest viĦus ārā no telpām. Ja pirmskolas izglītības iestādē ir klusā stunda, bērnus uzmodina un ātri apăērbj. Ja laika ir maz, apăērbu paĦem līdz un bērnus apăērbj pēc evakuācijas. SaskaĦā ar rīcības plānu, ugunsgrēka gadījumā evakuējiet bērnus uz iepriekš noteiktu vietu. Ir svarīgi, lai visiem bērniem būtu zināma šāda sapulcēšanās vieta. Tas palielina bērnu iespēju patstāvīgi atrast izeju gadījumā, ja kāds evakuācijas laikā noklīst. Sapulcēšanās vietā pēc saraksta pārbaudiet klātesošos, noskaidrojiet iztrūkstošo atrašanās vietu un ziĦojiet izglītības iestādes vadītājam un ugunsgrēka dzēšanas vadītājam. Cietušajiem sniedziet pirmo palīdzību.

Padomi pieaugušajiem - neuzmanīga smēķēšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2011.gada pirmajos sešos mēnešos neuzmanīgas smēėēšanas izraisītos ugunsgrēkos jau bojā gājuši 24 cilvēki un cietuši 50 cilvēki, savukārt 2010.gadā bojā gājuši 48 cilvēki un cietuši 56 cilvēki. 2011.gadā jau 731 ugunsgrēkam iespējamais izcelšanās iemesls ir tieši neuzmanīga smēėēšana. 2010.gadā 1096 ugunsgrēku iespējamais iemesls bija neuzmanīga smēėēšana.

116

Neuzmanīgas smēėēšanas izraisītiem ugunsgrēkiem visbiežāk ir viens scenārijs - cilvēks visbiežāk alkohola reibumā smēėē dīvānā vai gultā, aizmieg un nepamana, ka gruzdošā cigarete ir nokritusi uz mēbeles vai iekritusi kādās drēbēs, izraisot ugunsgrēku. Šāda veida ugunsgrēkiem parasti ir Ĝoti neliela degšanas platība, bet gruzdēšanas rezultātā radies piedūmojums ir pietiekams, lai cilvēks aizietu bojā. Ja ugunsgrēks netiek savlaicīgi pamanīts, tad neuzmanīgas smēėēšanas rezultātā ir deguši ne tikai dīvāni, bet arī dzīvokĜi, šėūĦi un pat nodegušas mājas. Piemēram, 2011.gada februārī Nīcas novada Bernātos dega dzīvojamā māja 120m2 platībā un iespējamais ugunsgrēka iemesls bija tieši neuzmanīga smēėēšana. Lai izvairītos no lielas nelaimes, VUGD aicina cilvēkus nebūt vieglprātīgiem un smēėējot ievērot drošības noteikumus: • Nesmēėējiet gultā, dīvānā, sēžot krēslā vai blakus viegli uzliesmojošiem priekšmetiem. • Vienmēr kārtīgi nodzēsiet cigareti un izmetiet to tikai tam paredzētājā vai ierīkotā vietā. Nekad nemetiet izsmēėi atkritumu urnā vai ārā pa logu. Jūsu izmestā cigarete var iekrist kaimiĦa balkonā vai dzīvoklī un izraisīt ugunsgrēku. • Ja Jūs smēėējat uz balkona vai pie atvērta loga dzīvoklī, pārliecinieties, ka telpā nav viegli uzliesmojoši priekšmeti un ka pelnutrauks atrodas aizvējā, lai dzēšot cigareti dzirksteles neizraisītu ugunsgrēku.

Ugunsdrošība mājoklī ESI GATAVS! • Pārrunājiet, vai visa ăimene zina, kā pareizi rīkoties ugunsgrēka gadījumā un kā droši pamest dzīvokli vai māju. • Turi durvju atslēgas viegli aizsniedzamā un mājiniekiem zināmā vietā. • Nodrošini mājokli ar autonomo ugunsgrēka detektoru. • Uzstādi autonomos dūmu detektorus katrā mājokĜa stāvā, vislabāk pie gaiteĦu vai istabu griestiem. • Nodrošini savu mājokli ar ugunsdzēsības aparātu. Ieteicams iegādāties ugunsdzēsības aparātu, kas būtu piemērots arī elektroiekārtu dzēšanai. 117

• Uzmanīgi iepazīsties pats un iepazīstini mājiniekus ar aparāta lietošanas instrukciju un tā atrašanās vietu. Atceries, ka reizi gadā nepieciešams veikt aparāta pārbaudi. • Pārliecinies, ka Tev ir spēkā īpašuma apdrošināšanas polise, kas sedz uguns nelaimju risku.

ESI UZMANĪGS! • Esi uzmanīgs ar uguni, neatstāj to bez uzraudzības. Sveces novieto stabilos svečturos un drošā attālumā no lietām, kas var viegli aizdegties. Nesmēėē telpās, it īpaši, sēžot mīkstas mēbelēs vai gultā. • Patstāvīgi uzturi elektroierīces un elektroinstalāciju darba kārtībā un pievērs tūlītēju uzmanību jebkādai

dzirksteĜošanai, silšanai

vai

gruzdošas

plastmasas smakai

elektroiekārtās un elektroinstalācijas. Nekavējoties atslēdz bojātās iekārtas un izsauc speciālistu. • Nepārslogo elektrotīklu. Elektroierīces lieto tikai atbilstoši izgatavotāja norādījumiem. • Pievērs patstāvīgu uzmanību apkures ierīcēm un skursteĦiem. Savlaicīgi tīriet sodrējus. Nepārkuriniet krāsnis un nenovietojiet to tuvumā priekšmetus, kas var viegli aizdegties. • Izejot no mājām, pārliecinies, ka sildītāji, gāzes vai elektriskā plīts ir izslēgta, elektroierīces (gludeklis un fēns) ir atslēgtas no elektrības, sveces/kamīns nodzēsts, utt.

RĪKOJIES PAREIZI! •

Nelielus ugunsgrēkus iespējams nodzēst ar ugunsdzēšamo aparātu vai ūdeni (ja dzēšat degošas elektroierīces – televizoru, datoru vai sildītāju – ar ūdeni, pārliecinieties, ka elektroierīce ir atslēgta no elektrības).

•

Ja ugunsgrēka dzēšana sāk apdraudēt Jūsu veselību vai dzīvību, kā arī lielāku ugunsgrēku gadījumā, nekavējoties pametiet telpas, palīdziet to izdarīt citiem un zvaniet 112 vai 01.

Elektroierīču pareiza ekspluatācija 1. Esi īpaši piesardzīgs vannas istabā, tualetē, pagrabā, dažās vietās virtuvē, uz balkona, lodžijas un ārā, jo šajās vietās ir elektrobīstamību pastiprinoši apstākĜi: 118

•

strāvu vadošas grīdas (betona, ėieăeĜu, keramikas flīžu),

•

metāla konstrukcijas un komunikāciju metāla cauruĜvadi (siltā un aukstā ūdens, gāzes un centrālās apkures metāla caurules, radiatori, vanna, dušas kabīnes pamatnes metāla daĜas, gāzes un elektriskā plīts).

2. Aizsardzība pret zibeni. Pret zibens radīto pārspriegumu Jūsu mājoklī var droši aizsargāties, izmantojot zibensaizsardzības sistēmas – iekšējo un ārējo. Ārējā zibensaizsardzība nodrošina zibens strāvas drošu novadīšanu līdz zemei, bet iekšējā zibensaizsardzība sastāv no potenciāla izlīdzināšanas pārsprieguma aizsardzības sistēmām telpās. 3. Nedrīkst: •

darbināt elektroierīces, ja ir redzams pat it kā nenozīmīgs to bojājums – bojāti to apvalki,

bojāta

pieslēgumvadu

izolācija,

pieslēgumvadiem

ir

bojātas

kontaktdakšas vai to vispār nav; •

lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktĦus;

•

remontēt elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces;

•

mainīt spuldzes un tīrīt gaismekĜus, ja nav atslēgts spriegums;

•

dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai tur nav elektroinstalāciju vadu;

•

pagalmā vai dārzā lietot elektrotīklam pieslēgtas sadzīves elektroierīces: veĜas mazgājamās mašīnas, gludekĜus, sulu spiedes, ūdens vārāmās kannas u.c. elektroierīces, kuras nav paraudzētas lietošanai ārpus telpām.

4. Iegādājoties jaunu elektroierīci, vēlams: •

sevišėi bīstamās vietās cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzībai izmantot strāvas noplūdes automātu;

•

instalācijai izmantot daudzvadu kabeĜus ar vara dzīslām. Vienfāzes elektroierīcēm – trīsvadu kabeĜus, trīsfāžu elektroierīcēm – piecvadu kabeĜus un kontaktrozetes ar aizsargzemējuma spaili;

•

ieteicams izvēlēties ierīces ar dubulto izolāciju, jo tas pasargās no elektrotraumām un atvieglos šo ierīču pieslēgšanu elektrotīklam; 119

•

ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā uzstādīt attiecīga raksturojuma autoslēdžus;

•

lai nodrošinātu biroja iekārtu nepārtrauktu darbu, ir derīgi lietot nepārtrauktās barošanas bolu (UPS);

•

ja nav iespējams iegādāties ierīces ar dubulto izolāciju, jāizvēlas ierīces, kuru korpusam ir aizsargzemējums, par ko liecina kontaktdakša ar aizsargzemējuma spaili.

5. Derīgi zināt, ka: •

mājokĜa elektrotīkla izbūvi drīkst veikt tikai licencētu firmu speciālisti vai sertificēti elektriėi;

•

vienlaikus pieskarties elektroierīcēm un ar zemi savienotām konstrukcijām var būt bīstami;

•

pirms jaunas elektroierīces pieslēgšanas elektrotīklam rūpīgi jāiepazīstas ar tās lietošanas instrukciju;

•

strādājot ārā, garāžā, pagrabā, saimniecības ēkā, drīkst lietot tikai speciālus gaismekĜus, kurus pieslēdz 12V spriegumam;

•

lai novērstu iespējamos negadījumus, jāveic kvalificēta elektroietaišu apkalpošana un periodiskas pārbaudes. To veic sertificēti speciālisti.

6. Ja elektroierīce aizdegusies: •

atvienot to no elektriskās strāvas;

•

apklāt ar biezu audumu (nedrīkst lietot sintētiskus materiālus);

•

ja iespējams, izsviest degošo vai gruzdošo elektroierīci no mājas vai dzīvokĜa, iepriekš pārliecinoties, ka netiek apdraudēti cilvēki;

Atcerieties! Degošu elektroierīču dzēšanai nedrīkst izmantot ūdeni vai citu šėidrumu, tas var būt bīstami Jūsu dzīvībai!

Apkures ierīču droša ekspluatācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēĜ notiek ap 900 ugunsgrēkiem. 120

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci atcerieties, ka reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteĦslauėi, un par padarīto darbu jāizdara ieraksti žurnālā. Sodrēji no dūmeĦiem, krāšĦu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā: •

divas reizes apkures sezonā – apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;

•

reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm. BēniĦos visiem dūmeĦiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai

nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tāpēc ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie ir jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēkām un būvēm. Tāpat ievērojiet, ka cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c. ), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai. Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām). Svarīgākais gada aukstajos mēnešos ievērot elementāru piesardzību, vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts: •

novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem;

•

aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šėidrumus;

•

atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatĜauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

•

novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;

•

kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

•

vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšĦu vai pavardu dūmvadus;

•

izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus un tās pārkurināt. 121

Drošība uz ūdens Vasarā labprāt atpūšamies pie ūdenskrātuvēm - peldoties, vizinoties ar laivām un nodarbojoties ar dažādiem ūdens sporta veidiem. Tomēr vienmēr vajadzētu atcerēties par to, kā pasaudzēt sevi un citus, lai jaukā atpūta nepārvērstos par traăēdiju. − Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18°C. Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kĜūt ilgākas. − Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērėim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. − Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts! − Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. − Pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu savlaicīgi brīdini savus biedrus, ja neproti labi peldēt. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti. − Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd. − Pirms ieej ūdenī, brīdini krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens. − Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms pārliecinies, vai ūdens tilpnes gultnē nav kādi akmeĦi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus. − Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ėermeĦa temperatūras maiĦa, jo var sākties krampji. − Ja esi iekĜuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokĜūt tuvāk krastam. − Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaĜ. 122

− Atrodoties uz matrača vai peldriĦėa nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziĜumā, aiznest pa straumi. − Pirms nodarbojies ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vienkārši vizinies ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti! − Visdrošāk, ja kāds pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziĜumu. − Nepārvērtē savas spējas! No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts. − Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekĜi (riĦėi, matracīši, bumbas u.c.) noder tikai rotaĜām. − Uzmanies no viĜĦiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka vari zaudēt līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot Tevi var ienest dziĜāk jūrā. − Ja dodies līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste. Taču peldlīdzekĜos neizmanto „drošības jostas”, lai nepārkristu pāri malai. Ja gadījumā laiva apgāzīsies, tad Tu atradīsies zem ūdens. − Ūdenī nevajag jokojoties skaĜi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību. − Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēĜ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paĦēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. − Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riĦėi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. − Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime. − Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

123

Kas jāievēro, laivojot pa ūdeni − Atrodoties laivā uz ūdens, obligāti jālieto drošības veste. Vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai. − Vienā laivā drīkst atrasties tik laivotāju, cik tas ir paredzēts laivas modeĜa tehniskajos parametros. − Iekāpšana laivā notiek tajā brīdī, kad laiva ir novietota ūdenī paralēli krastam. Iekāpšanas brīdī laiva ir stabili jātur, lai tā nešūpotos un neapgāztos. − Laivā katrs laivotājs uzturas savā sēdvietā. Nedrīkst celties kājās un liekties pāri laivas malai. − Upes straujtecēs, krācēs un sastopoties ar kokiem, akmeĦiem un citiem dabiskiem vai mākslīgiem šėēršĜiem, ir jābūt Ĝoti uzmanīgiem. − Laivai atrodoties gaitā, nav ieteicams ėerties pie kokiem vai zariem, kas atrodas upē. Šāda rīcība var beigties ar laivas apgāšanos. − Upes vietās, kur ir liela straume, laivu ir jācenšas turēt paralēli straumei. Ja laiva sagriežas šėērsām straumei, tā praktiski kĜūst nevadāma. − Atrodoties laivā uz upes, katrs pats ir atbildīgs par savu drošību un veselību. Tāpat ikviens laivotājs ir atbildīgs par tādu savu rīcību, kas var apdraudēt citu laivotāju drošību un veselību. − Vecāki, radinieki, vai aizbildĦi ir atbildīgi par bērnu, kuri atrodas kopā ar tiem, drošību. − Katrs laivotājs pats uzĦemas atbildību par sekām, kādas varētu rasties, neievērojot augstāk minētos nosacījumus, neprasmīgi lietojot kanoe laivas vai arī brauciena laikā lietojot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās vai psihotropās vielas. − Pirms Ĝaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūĦaina, akmeĦaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās. − Atrodoties pie ūdens rotaĜājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. − Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšĦi nobīties.

124

− Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekĜi (riĦėi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaĜām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā. Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērni, ja viĦš iekritīs ūdenī.

125

Darbs ar datoru Informācijas resurss:

126

Raksturīgākie darba vides riska faktori Raksturīgākie riska faktori darbā ar datoru ir: − fiziskā slodze (piespiedu darba poza, monotons darbs, ātrs darba temps); − redzes slodze (neapmierinoši displeja ergonomiskie parametri, nepietiekams apgaismojums, atspīdumi, apžilbinājumi); − psiholoăiskā slodze (laika trūkums, ātrs temps, īss darba termiĦš, darbs, kam nepieciešama liela koncentrēšanās). Displejam, tastatūrai, programmatūrai, darba galdam, darba krēslam, darba telpas iekārtojumam un darba organizācijai jābūt tādiem, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu datoru lietotāju veselībai. Iekārtojot darba vietu, uzmanība jāpievērš arī iespējamiem riska faktoriem (elektrotrauma, paslīdēšana, paklupšana, krišana, smagumu celšana un pārvietošana, ėīmisko vielu iedarbība u.c.). Nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5–10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi. Darba vietā ieteicams displeju novietot tieši pret nodarbināto, tā novēršot nevajadzīgās galvu un acu kustības un atrašanos piespiedu pozā (1.attēls).

127

1.attēls

Krēslam ir jānodrošina ērta darba poza, tas nedrīkst ierobežot darbinieka kustības. Krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi (ieteicams uz 5 riteĦiem). Jāizvēlas tāds darba krēsls, kam var regulēt sēdekĜa un atzveltnes augstumu, sēdekĜa dziĜumu un slīpumu. Atzveltnei un sēdeklim ir jābūt polsterētiem un pārklātiem ar neslidenu, neelektrizējošu un gaiscaurlaidīgu materiālu.

Krēsla atzveltne Krēsla atzveltnei jābalsta mugura vismaz jostas un krustu rajonā, tai jāatbilst muguras formai. Atzveltnei jābalsta mugura visā tās garumā atbilstoši mugurkaula dabiskajiem izliekumiem (2.attēlā 2). Optimālā variantā darba krēsla atzveltnei jānodrošina muguras atbalsts pat tad, ja nodarbinātais maina ėermeĦa pozu, piemēram, noliecas uz priekšu vai atliecas atpakaĜ (2.att. 1).

SēdekĜa augstums Pareiza krēsla sēdekĜa augstuma izvēle (2.att. 3) ir Ĝoti svarīga, lai nodrošinātu ērtu darba pozu. Ja darba krēsls ir par augstu, tā sēdeklis var nospiest augšstilba virspusējos asinsvadus. Ja darba krēsls ir par zemu, rodas ėermeĦa piespiedu darba poza: leĦėis elkoĦa un ceĜu locītavā ir mazāks par 90°, plecu josla pacelta uz augšu, galva atliekta, jo monitors atrodas augstāk attiecībā 128

par acu līmeni. Piemērots sēdekĜa augstums ir šāds: sēdekĜa priekšējā mala ir paceles bedres līmenī, leĦėis ceĜa locītavā ir lielāks par 90°, pēdas novietotas stabili uz grīdas.

SēdekĜa dziĜums SēdekĜa dziĜumam ir jābūt mazākam par attālumu no gūžas locītavas līdz ceĜa locītavai, bet attālumam no sēdekĜa priekšējās malas līdz apakšstilbu mugurējai virsmai ceĜa locītavas līmenī jāatbilst nodarbinātā plaukstas platumam (2.att. 4). Lai sēžot nenospiestu kāju virspusējos asinsvadus, ieteicami krēsli ar noapaĜotu sēdekĜa priekšējo malu.

Kāju paliktĦi Ja darba virsma ir augstāka par optimālo un nav regulējama, tai jāpiemēro krēsla augstums. Ja nodarbinātā pēdas nebalstās stabili pret grīdu, tad jāizmanto kāju paliktĦi (2.att. 5a) ar regulējamu augstumu (0–150mm) un slīpumu (0–20°). Kāju paliktĦa virsmai (2.att. 5b) jābūt pietiekami lielai un ērtai, pārklātai ar neslidenu materiālu.

Roku balsti (2.att. 8) Ieteicams izvēlēties krēslus ar roku balstiem. Vispiemērotākie ir roku balsti ar regulējamu augstumu un attālumu starp balstiem, lai tos varētu pielāgot katram darbiniekam individuāli un atbilstoši veicamajam darbam (2.att. 7). Ja roku balsti traucē, tos var noĦemt.

Darba galds un darba virsma Darba galda virsmai jābūt maz atstarojošai un pietiekami lielai, lai uz tās varētu ērti izvietot datoru un darbam nepieciešamās iekārtas, piederumus, dokumentus utt. Galda minimālie izmēri – 1200x800 mm, optimālie – 1600x1000 mm. Lai samazinātu roku muskuĜu slodzi, uz darba galda jāparedz vieta, kur atbalstīt plaukstas un apakšdelmus. Galda malām un stūriem jābūt noapaĜotiem, lai neradītu traumas un neērtības. Tastatūru novieto atbilstoši nodarbinātā elkoĦa līmenim (roka elkoĦa locītavā saliekta 90° leĦėī); plecu josla nedrīkst būt pacelta uz augšu (2.att. 7). Ieteicams izmantot galdu ar regulējamu augstumu, lai to varētu pielāgot darbam stāvus un sēdus. Priekšrocība dodama galdiem, kuriem ir atsevišėa regulējama virsma tastatūrai un pelei un atsevišėa – monitoram. Ja galda virsmas 129

augstums nav regulējams, tas nedrīkst būt mazāks par 720 mm (2.att. 6). Šādā darba vieta jāaprīko ar regulējamu krēslu un kāju paliktni.

Displeja novietojums Displejam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai ērti varētu noregulēt attālumu un skata leĦėi no nodarbinātā acīm līdz ekrānam (2.att. leĦėis starp 9 un 9a). Optimālais attālums no acīm līdz displejam ir 60cm ± 15cm (2.att. 9a). Monitora augšējai malai jāatrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk, skata leĦėim jābūt 35º lielam (2.att. 9).

Tastatūra Tastatūras izmēriem un formai jābūt tādai, kas Ĝauj strādāt ātri un efektīvi. Tastatūrai jābūt viegli pārvietojamai pa darba virsmu un stabilai lietošanas laikā, kabelim pietiekami lokanam un garam, lai tastatūru varētu novietot vajadzīgajā attālumā no displeja ekrāna. Tastatūras korpusam nedrīkst būt asas šėautnes un stūri. Simboliem uz tastatūras taustiĦiem ir jābūt kontrastainiem un labi salasāmiem. Tastatūru ieteicams novietot apmēram 45–75 cm attālumā no nodarbinātā acīm (2.att. 9b). Tastatūras priekšā nepieciešama vismaz 10 cm plata brīva vieta (2.att. 10), kur var novietot un atpūtināt plaukstas. Ieteicamais tastatūras slīpuma leĦėis attiecībā pret horizontālo virsmu ir robežās no 0 līdz 25°. Ja displeja ekrānu lieto galvenokārt tekstu apstrādāšanai, ieteicams izmantot tastatūru, kas atbilst Latvijas standartam LVS 23-93 “Latviešu tastatūra datoriem”.

130

2.attēls

Ieteicamie vingrojumi

Pirkstu un plaukstu vingrojumi 1. Rokas izstieptas uz priekšu, plaukstas vērstas uz leju. Viens – izstiept pirkstus, kamēr sajūt sasprindzinājumu, paturēt 5 sekundes. Divi – atslābināt roku muskulatūru. Trīs – savilkt pirkstus dūrēs, kamēr sajūt sasprindzinājumu, paturēt 5 sekundes. Četri – atslābināt roku muskulatūru. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

131

2. Rokas saliektas elkoĦos, plaukstas dūrēs, īkšėi vērstu uz augšu. Viens – sasprindzinot plaukstu muskulatūru, pagriezt plaukstas uz iekšu. Divi – atslābināt roku muskulatūru. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

3. Rokas saliektas elkoĦos, plaukstas paralēli viena otrai, īkšėi vērsti uz augšu. Viens – sasprindzināt plaukstu muskulatūru, pagriezt delnas uz āru. Divi – atslābināt roku muskulatūru. 132

Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

4. Rokas saliektas elkoĦos, plaukstas paralēli viena otrai, īkšėi vērsti uz augšu. Viens – šūpot plaukstas pa labi. Divi – šūpot plaukstas pa kreisi. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

133

5. Rokas izstiept uz priekšu, plaukstas vērstas uz leju. Viens – plaukstas noliekt uz leju, kamēr sajūt sasprindzinājumu. Palikt šādā stāvoklī 3 – 5 sekundes. Divi – tad atliekt uz augšu, kamēr jūt sasprindzinājumu. Palikt šādā stāvoklī 3 – 5 sekundes. Vingrojumu atkārtot 3 – 5 reizes.

6. Rokas izstiept uz priekšu, plaukstas vērstas uz augšu. Viens – plaukstas lēni pagriezt uz iekšu, kamēr sajūt sasprindzinājumu. Palikt šādā stāvoklī 35 sekundes. Divi – atgriezties izejas stāvoklī. Vingrojumu atkārtot 3 – 5 reizes.

134

7. Sēdus stāvoklis, plaukstas vērstas viena pret otru, elkoĦi atbalstīti uz galda. Viens – ar spēku tuvināt plaukstas vienu otrai, kamēr sajūt maksimālu sasprindzinājumu. Palikt šādā stāvoklī 5 – 7 sekundes. Divi – atslābināt roku muskulatūru. Vingrojumu atkārtot 3 – 5 reizes.

Izstaipīšanās vingrojumi 1. Sēdus stāvoklis, rokas gar sāniem.

135

Viens – plecus pacelt uz augšu līdz sajūt vieglu sasprindzinājumu. Palikt šādā stāvokli 3 – 5 sekundes. Divi – atgriezties izejas stāvoklī. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

2. Sēdus stāvoklis, mugura atbalstīta pret krēsla atzveltni. Viens – lēni apĜot plecus uz priekšu (5 reizes). Divi – lēni apĜot plecus atpakaĜ (5 reizes). Vingrojumu atkārtot 3 - 5 reizes.

136

3. Sēdus stāvoklis ar taisnu muguru, neatbalstot to pret krēsla atzveltni. Viens – savīt pirkstus, pacelt rokas virs galvas, iztaisnot elkoĦus, rokas liekt atpakaĜ, cik tālu vien ir iespējams. Divi – lēni noliekties pa labi. Trīs – lēni noliekties pa kreisi. Vingrojumu atkārtot 3 - 5 reizes.

137

4. Sēdus stāvoklis, plaukstas aiz galvas, pirksti savienoti. Viens – tuvināt lāpstiĦas, kamēr sajūt sasprindzinājumu, šādā stāvoklī palikt 5 – 10 sekundes. Divi – atslābināties. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

138

5. Sēdus stāvoklis. Viens – vienu roku aizlikt aiz galvas ar elkoni uz augšu, aizsniedzot ar plaukstu pretējās puses lāpstiĦu. Divi – ar otru roku vilkt paceltās rokas elkoni, kamēr sajūt vieglu sasprindzinājumu. Trīs – palikt šādā stāvoklī 10 – 15 sekundes. To pašu atkārtot ar otru roku. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

Vingrojumi kāju muskulatūrai 1. Sēdus stāvoklis ar taisnu muguru, neatbalstot to pret krēsla atzveltni, pēdas stabili uz grīdas. Viens – iztaisnot kāju, paceĜot to pāris centimetrus virs grīdas. Palikt šādā stāvoklī 5 sekundes. Divi – nolaist pēdu atpakaĜ uz grīdas. To pašu atkārtot ar otru kāju. Vingrojumu atkārtot 3 - 5 reizes.

139

2. Sēdus stāvoklis, mugura atbalstīta pret krēsla atzveltni. Viens – iztaisnot kāju ceĜa locītavā. Divi – noliekt pēdu uz leju – paturēt 5 sekundes. Trīs – pacelt pēdu uz augšu – paturēt 5 sekundes. To pašu atkārtot ar otru kāju. Vingrojumu atkārtot 5 – 10 reizes.

140

Vingrojumi acīm − Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. − Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā. 1. Viens – pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Divi – cieši aizvērt acis un relaksēties 10 – 15 sekundes.

2. Viens – nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Divi – skatīties taisni uz priekšu. Trīs – nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.

3. Viens – aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaĜā. Divi – aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaĜā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5 – 10 sekundes).

4. Viens – rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3 – 5 sekundes. Divi – skatīties tālumā 10 – 15 sekundes.

5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10 – 15 sekundes).

141

Drošs sekss Informācijas resursi: INFORMATĪVAIS MATERIĀLS LATVIJAS SARKANĀ KRUSTA JAUNATNES APMĀCĪBAI „DROŠĪBA”. Sagatavots pēc biedrības „Papardes zieds” materiāliem. “Pusaudžiem par intīmo” ANO Attīstības programma Izglītības un zinātnes ministrija, 2004 Latvijas infektoloăijas centrs www.lic.lv

142

Drošs un nedrošs sekss Drošs sekss ir tāds, kura laikā:


tiek lietoti piemēroti aizsardzības līdzekĜi, lai pasargātu sevi un partneri no nevēlamas grūtniecības iestāšanās un saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām;




abi partneri jūtas emocionāli droši – var izrunāties par izsargāšanos un abi kopīgi pieĦemt lēmumu kādu metodi izmantot, dalīties par patīkamo un nepatīkamo, bailēm, satraukumu un nedrošību, ja tāda ir;




tiek pārdzīvotas pozitīvas emocijas, tas satuvina partnerus, jo balstās uz savstarpēju pieėeršanos, iejūtību un sapratni.

Nedrošs sekss ir tāds, kura laikā:


netiek lietoti piemēroti kontracepcijas līdzekĜi, lai izsargātos no grūtniecības un inficēšanās, vai arī tiek lietoti nedroši un nepiemēroti izsargāšanās līdzekĜi (pārtrauktais dzimumakts, maksts skalošana, utt.);




viens vai abi partneri nejūtas emocionāli droši, nespēj uzticēties, pastāstīt par savām vajadzībām, bailēm, izsargāšanos, jūtas nedroši par iespējamo atbalstu un kopīgo atbildību iespējamo seku gadījumā, izjūt spiedienu nodarboties ar seksu vai rīkoties sev nepieĦemamā veidā;




abi partneri nespēj pilnībā atbrīvoties un gūt baudu. Šādas seksuālas attiecības neveido ciešāku saikni starp partneriem. Ja ir šādas izjūtas, tas, iespējams, norāda, ka ir par agru uzsākt seksuālas attiecības, vai arī tās nevajadzētu uzsākt ar šo partneri.

Drošību veido gan fiziskā, gan emocionālā puse. Lai seksu padarītu drošu, ir jādomā par šīm abām pusēm.

143

Kā padarīt seksu emocionāli drošu?


Pavadiet kopā vairāk laika, iepazīstot viens otru.




Runājiet par lietām, kas jums ir svarīgas – gan katram individuāli, gan abiem kopā –, tas stiprinās uzticēšanos un paĜāvību.




Mācieties izteikt vārdos emocijas – gan pozitīvās, gan negatīvās. Svarīgi ir saprast, kā mēs katrs jūtamies, lai spētu veidot drošas attiecības;




Izsakiet savas jūtas vienam pret otru. Ne vienmēr tas jādara vārdos, simpātijas, pieėeršanos un maigumu var izteikt arī ar dāvaniĦām, nejaušiem apciemojumiem, ziediem, mīĜām īsziĦām vai e-pastiem.

Kā padarīt seksu fiziski drošu?


Izvēlēties sev piemērotu kontracepciju un to pareizi lietot! Jauniešiem piemērotākā kontracepcijas metode ir prezervatīvs – jo tikai tas pasargā ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet arī seksuāli transmisīvajām infekcijām.

Atceries, ka grūtniecība var iestāties: • jebkura dzimumakta laikā, • arī tad, ja prezervatīvs ir plīsis vai noslīdējis, • ja sperma ir nonākusi uz ārējiem dzimumorgāniem, • jebkurā seksa pozā (arī stāvus, no aizmugures, ūdenī, utt.), • arī tad, ja kāds no partneriem nav sasniedzis orgasmu, • arī tad, ja vienam vai abiem partneriem tā ir pirmā reize, • arī tad, ja sekss noticis mēnešreižu laikā, • arī tad, ja bijis pārtrauktais dzimumakts (dzimumloceklis izvilkts no maksts pirms spermas izšĜākšanās), • meitenei vēl nav bijušas mēnešreizes.

144

Kontracepcija Kā izvēlēties piemērotāko kontracepciju? Pirms izvēlēties kontracepciju, noteikti ir jāizvērtē dažas lietas. Cilvēki ir dažādi un arī kontracepcijas metodes ir dažādas, tādēĜ pirms izvēlēties, noteikti jāizvērtē visi plusi un mīnusi, lai atrastu sev optimālo kontracepcijas veidu jādodas pie sava ginekologa. ěoti svarīgi ir Ħemt vērā šādus faktorus: • Vecumu un veselības stāvokli, jo iespējams, ka dažus kontraceptīvos līdzekĜus Tu nedrīksti lietot. Tavam ārstam vai ginekologam jābūt pieejamai tavai slimības vēsturei. • Attiecību statuss. Piemēram: Tev ir nopietnas attiecības vai vairāki seksa partneri? Cik bieži Tev ir dzimumattiecības? Ăimenē bērnus vairs neplāno, vai vēl vēlies bērnus? Attiecīgi - atšėirsies arī kontraceptīvo līdzekĜu efektivitāte nevēlamas grūtniecības novēršanai.

Hormonālās metodes Ir pieejama daudzu veidu hormonālā kontracepcija, atšėirīgas devas un veids, kā Tu to pielieto, bet iedarbība visām ir līdzīga. Tiek piedāvāta hormonālā kontracepcija, kuras sastāvā ir estrogēna un progestīna kombinācija, kas katru mēnesi novērš olšūnu nobriešanu un atbrīvošanu (ovulāciju), kā arī sabiezina dzemdes kakla gĜotas, līdz ar to spermatozoīdiem ir grūtāk tikt cauri. Cita veida hormonālā kontracepcija satur tikai progestīnu, kurš arī sabiezina dzemdes kakla gĜotas un izmaina dzemdes iekšējo gĜotādu. Dažām sievietēm tā arī varētu kavēt ovulāciju. Ir Ĝoti svarīgi, lai Tavs ārsts izpēta Tavu slimības vēsturi pirms iesaka lietot kontracepciju, jo noteiktu veidu kontracepcija nav piemērota dažām sievietēm pie noteiktiem nosacījumiem (piem., ja esi vecāka par 35 gadiem un smēėē). Ir vērts apsvērt un izrunāt visas iespējas ar Tavu ārstu. Ir nepieciešamas arī regulāras veselības pārbaudes. Katrai no metodēm ir stiprās un vājās puses, bet pirms apskatīt dažādus kontracepcijas veidus, būtu lietderīgi izskaitīt vispārīgos hormonālās kontracepcijas trūkumus un priekšrocības.

145

Priekšrocības •

Hormonālā kontracepcija ir visefektīvākais līdzeklis, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības.

•

Pārstājot lietot hormonālo kontracepciju, sieviete atkal var palikt stāvoklī.

•

Hormonālā kontracepcija piemērosies Tev, nevis Tu viĦai. Ir pieejama dažāda hormonālā kontracepcija, kuras satur dažādus hormonus dažādās devās un kas pielietojama dažādos veidos (tabletes, plāksteri, gredzeni, hormonālā spirāle, implanti, injekcijas).

•

Viegli lietojama.

•

Ir arī ieguvums veselībai (piem., uzlabojas ādas un matu stāvoklis, menstruālā asiĦošana kĜūst īsāka un vieglāka) – painteresējies par katru metodi, lai uzzinātu vairāk.

Trūkumi •

Neaizsargā pret seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), tādēĜ jālieto arī prezervatīvs.

•

Dažas sievietes izjūt blakusefektus – jānosaka iemesli, kādēĜ parādījušies šādi simptomi un, konsultējoties ar ārstu, jāizvēlas cits kontracepcijas veids.

Barjeras metodes Barjeras metodes ir veidotas tā, lai sperma nevarētu iekĜūt dzemdē. Katrai no metodēm ir stiprās un vājās puses, bet pirms apskatīt šos kontracepcijas veidus, būtu lietderīgi uzskaitīt vispārīgos barjeras kontracepcijas trūkumus un priekšrocības. Barjeras metodes ir: sieviešu prezervatīvs, vīriešu prezervatīvs, dzemdes spirāle, dzemdes uzmava, diafragma, spermicīdi.

Priekšrocības •

Barjeras kontracepcijas metode paver iespēju sievietēm, kuras nevar vai negrib izmantot hormonālo kontracepciju.

•

Prezervatīvs ir vienīgais kontracepcijas veids, kas piedāvā aizsardzību pret STS, ja tas tiek pareizi lietots.

•

Barjeras kontracepcijas metodes piedāvā aizsardzību pret nevēlamu grūtniecību bez 146

iedarbības uz hormonālo sistēmu un iejaukšanās sievietes ciklos, tātad nav nekādu medicīnisku blakusefektu.

Trūkumi •

Var traucēt spontanitātei, sajūtām un baudai.

•

Mazāk uzticamas nevēlamas grūtniecības novēršanā nekā hormonālās metodes.

•

Vajadzīga pieredze, lai varētu tās efektīvi lietot.

Kas jāzina izvēloties prezervatīvu? Prezervatīvs ir vienīgais kontracepcijas līdzeklis, kas pasargā no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām. Lai gan dažkārt nācies dzirdēt, ka tas nav drošs, prakse liecina, ka prezervatīvs pieviĜ tikai tad, ja to lieto neregulāri, uzglabā vai lieto neatbilstoši prasībām, vai arī tam ir slikta kvalitāte. Prezervatīvu veidi Pārdošanā ir prezervatīvi gan ar, gan bez lubrikanta – speciālas prezervatīva ieziešanai paredzētas vielas, kas uzlabo slīdīgumu un nodrošina jutīgumu. Par lubrikantiem kontracepcijas nolūkos bieži izmanto arī spermicīdus – īpaši vielas, kas samazina spermatozoīdu aktivitāti. JāĦem vērā, ka dažiem cilvēkiem latekss, no kā izgatavots prezervatīvs, vai spermicīds, ar ko tas apstrādāts, var izraisīt alerăisku reakciju, tādēĜ noteikti jākonsultējas ar ārstu par cita veida prezervatīvu vai lubrikantu izvēli. Prezervatīva ieziešanai drīkst izmantot tikai uz ūdens bāzes veidotus lubrikantus. Vielas, kas satur eĜĜu, vazelīnu vai spirtu, bojā prezervatīvu, tādēĜ nav piemērotas drošam seksam. Vīriešu lateksa prezervatīvi veidoti tā, lai būtu piemēroti uzvilkšanai uz dzimumlocekĜa. Tie mēdz būt ar vai bez sēklas rezervuāra – sašaurināta galiĦa, kam pēc uzvilkšanas jāpaliek brīvam, lai tur uzkrātos sperma. Ja šāda rezervuāra nav, tas jāizveido pašam, ar pirkstiem saspiežot prezervatīva galu. Izlietotais prezervatīvs jāaizsien un jāizmet. Prezervatīvu nedrīkst izmest tualetē un atstāt vietās, kur to var atrast bērni. Sieviešu prezervatīvs veidots no poliuretāna kā mīksts, brīvi piegulošs maisiĦš, ko ievieto vagīnā, lai nodrošinātu dzimumlocekĜa nesaskaršanos ar maksti. 147

Prezervatīvi paredzēti dažādiem seksa veidiem: •

vaginālajam seksam (ar vai bez lubrikanta),

•

orālajam seksam - ar patīkamu garšu vai smaržu; lubrikantu ar patīkamāko smaržu vai garšu var iegādāties arī atsevišėi,

•

anālajam seksam - biezāki un sevišėi izturīgi (uz iepakojuma vai produkta nosaukumā var būt vārdi, kas norāda uz izturību, piemēram, Ultra Strong, Extra Strength un tamlīdzīgi). Prezervatīvi ar "ūsiĦām", "radziĦiem" un rieviĦām paredzēti baudas palielināšanai un

seksa rotaĜām. Tie ir mazāk izturīgi nekā parastie prezervatīvi, tādēĜ nav drošs aizsarglīdzeklis pret HIV un STI! Dabīgas membrānas prezervatīvi parasti veidoti no aitu zarnām. To materiāls ir porains un vīrusu caurlaidīgs, tādēĜ tie nepasargā no inficēšanās ar HIV un STI. Katru prezervatīvu paredzēts lietot tikai vienu reizi!

Prezervatīvu nedrīkst lietot, ja: •

beidzies tā realizācijas termiĦš,

•

bojāts iesaiĦojums,

•

prezervatīvs ir sažuvis vai pārlieku lipīgs,

•

krāsa mainījusies vai ir nevienmērīga,

•

pēc lietošanas ir alerăiskas izpausmes - izsitumi, nieze, apsārtums.

Citas metodes Alternatīvas hormonālajām un barjeras kontracepcijas metodēm ir tā sauktās „dabiskās metodes” (kalendārā metode, pārtrauktais dzimumakts) un sterilizācija. Ir svarīgi atzīmēt to, ka neviena no šīm metodēm nepiedāvā aizsardzību no STS, tātad, iespējama riska gadījumā būtu jāizmanto arī prezervatīvs.

148

Avārijas kontracepcija (Postinor, Escapelle) Avārijas kontracepcija jālieto tikai īpašos gadījumos, piemēram, izvarošanas vai prezervatīva plīšanas gadījumā. Avārijas kontracepciju var iegādāties bez receptes visās aptiekās, un tā jālieto ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta. Tabletes satur īpaši lielu progestīna devu, kas var apstādināt ovulāciju, pārtraukt olšūnas apaugĜošanos un tās ceĜu pa olvadiem un izraisīt izmaiĦas dzemdē, kas novērstu apaugĜotās olšūnas implantāciju dzemdes gĜotādā. Avārijas kontracepcijas tablešu lietošana palīdz novērst 75 līdz 80% nevēlamu grūtniecību. Avārijas kontracepcijas efektivitāte ir tieši atkarīga no laika, kas pagājis no dzimumakta līdz tabletes ieĦemšanai: jo ātrāk tablete tiek ieĦemta, jo augstāka efektivitāte un mazāka grūtniecības iespēja. Augstas progestīna devas var izraisīt tādas blakusparādības kā slikta dūša, vemšana, depresija un menstruālā cikla pārtraukumu. Avārijas kontracepcija palīdz vienu reizi. Ja attiecīgā cikla laikā notiek atkārtots dzimumakts, jālieto cita kontracepcijas metode, piemēram, kondoms. Iedarbības mehānisma un negatīvās ietekmes uz organismu dēĜ, avārijas kontracepcija pēc dzimumakta jālieto tikai izĦēmuma gadījumā, kad nav iespējamas citas alternatīvas metodes.

Seksuāli transmisīvās infekcijas Tiek lēsts, ka pasaulē ik gadu reăistrē 340 miljonus jaunu STI inficēšanās gadījumu (sifiliss, gonoreja, hlamīdijas un trihomoniāze). Ik gadu rodas miljoni neārstējamu vīrusu izraisītu STI, tostarp aptuveni 5 miljoni HIV infekcijas gadījumu. Vairākums no seksuāli transmisīvajām infekcijām primāri rada iekaisumu uroăenitālajā sistēmā, tomēr dažas infekcijas skar arī citus orgānus un sistēmas (piemēram, sifiliss, vīruss hepatīts B, C, D). Ar vairākām dažādu mikroorganismu izraisītām STI var slimot vienlaikus. Nav izstrādātas vakcīnas STI profilaksei un pret STI neveidojas pēcinfekcijas imunitāte, tāpēc ar tām iespējams saslimt atkārtoti. Lielāko daĜu STI, izĦemot vīrusu izraisītās infekcijas, iespējams izārstēt. Tāpēc Ĝoti būtiski ir savlaikus vērsties pie ārsta, ja ir aizdomas par inficēšanās iespēju. Obligāti jāārstē arī seksuālie partneri. 149

STI izpausmes Slimības var noritēt gan klīniski tipiskā, gan mazāk izteiktā formā ar dažām pazīmēm, kuras inficētais var arī nepamanīt. Inficējies cilvēks var izskatīties un justies pilnīgi vesels, jo slimība var noritēt bez ārējām pazīmēm. Jaunietēm mazāk nekā jauniešiem vērojami izteikti simptomi, tādēĜ dažas STI paliek nediagnosticētas līdz brīdim, kad parādās nopietnāki veselības sarežăījumi. Pirmās slimības pazīmes parādās dažas dienas (gonoreja, herpes), vairākas nedēĜas (hlamidioze, sifiliss) vai ilgāk (vīrushepatīts B) pēc inficēšanās. Lai diagnosticētu slimību, nepieciešamas īpašas analīzes, jo dažādām STI var būt līdzīgi simptomi. Jaunietim: •

izdalījumi no urīnizvadkanāla vai sāpīga urinēšana;

•

čūlas uz ārējiem dzimumorgāniem.

Jaunietei: •

ăenitāliju apsārtums vai čūlas;

•

sāpes vai jutīgums vēdera lejasdaĜā;

•

mainīta daudzuma vai rakstura izdalījumi no maksts vai nieze ăenitāliju rajonā;

•

sāpīga urinēšana vai sāpes dzimumakta laikā.

Gonoreja ...ir bakteriāla infekcija, kurai iesākumā var nebūt nekādu simptomu. Vēlāk var parādīties dedzinoša sajūta urinējot, dzeltenīgi vagināli izdalījumi, apsārtums un ăenitāliju pietūkums, dedzinoša sajūta vai nieze vagīnas apvidū. Sievietēm gonoreja rada neauglības risku. Dažos gadījumos gan sievietēm, gan vīriešiem varētu rasties septicēmija, artrīts un meningīts, jaundzimušiem tā var izraisīt aklumu. Gonoreja ir diezgan izplatīta, viegla STI (salīdzinot ar sifilisu un HIV), to ārstē ar antibiotikām.

Hlamīdijas ...ir bakteriāla infekcija, kas izraisa gonorejai līdzīgus simptomus. Vairumam sieviešu, kas inficējušās ar hlamīdijām, simptomu nav, bet viĦas infekciju viegli var nodot citiem. Hlamīdiju 150

infekcija bieži vien tiek atstāta bez ārstēšanas, bet tādējādi var rasties plaši bojājumi olvados, izraisot neauglību vai attiecīgos gadījumos - pāragras dzemdības. Vīriešiem hlamīdiju infekcija var izraisīt ăenitālā trakta infekcijas. Hlamīdijas uzskata par vieglu STI, tās viegli padodas ārstēšanai ar antibiotikām.

Sifiliss ...ir bakteriāla infekcijas, kas cilvēkus piemeklējusi jau gadsimtiem ilgi. Tā ir tārpam līdzīga baktērija, kas cilvēku inficē, ieperinoties mutes vai ăenitāliju mitrajā, ăĜotainajā vidē. Tad tā rada nesāpīgas čūliĦas. Stadijā, kad izveidojas čūliĦas, sifiliss ir ārkārtīgi lipīga infekcija. Vairumam sieviešu sifilisa infekcija atrisinās pati no sevis bez ārstēšanas. Bet 25% tā pāries tā dēvētajā otrajā stadijā, kad to dēvē par "sekundāro" sifilisu, kurš attīstās nedēĜu līdz mēnešu laikā pēc primārās stadijas un ilgst 4-6 nedēĜas. Tā rezultātā var rasties izsitumi uz rokām un kājām. Terciārais sifiliss var attīstīties pēc vairāku gadu intervāla bez jebkādiem simptomiem un var radīt nopietnus nervu un centrālās nervu sistēmas bojājumus, infekcija var skart arī iekšējos orgānus. Sifiliss ir nopietna slimība, un tā var arī apdraudēt cilvēka dzīvību. Parasti to ārstē ar antibiotikām. To var izārstēt, ja ārstēšanas process ir uzsākts savlaicīgi.

Trihomoniāze ...ir mazi parazīti, kurus galvenokārt nodot seksuālu kontaktu ceĜā. Sievietēm šī infekcija galvenokārt rada vaginālu iekaisumu, kas var izplatīties arī dzemdes kakliĦā. Var būt vērojami tādi saslimšanas simptomi kā nieze, izdalījumi (bieži - zaĜgani un pārslveidīgi), dedzinoša sajūta urinējot, bieža urinēšana un sāpes dzimumakta laikā. Ir sievietes, kurām simptomi var arī nebūt. Grūtniecēm novēro sarežăījumus dzemdību laikā, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības, un šo infekciju var nodot arī bērnam. Vīriešiem simptomus parasti nenovēro, tomēr iespējams, ka vīriešiem var būt urīnizvadkanāla infekcija, balti izdalījumi no dzimumlocekĜa un iekaisums pūslī vai prostatas apvidū. Trihomoniāze sekmē HIV izplatīšanos. Infekciju var ārstēt ar antibiotikām.

151

Ăenitālās herpes ...ir vīrusa infekcija, kura rada apsārtumu un čūlas uz ăenitālijām vai mutē. Kad vīruss nokĜūst ėermenī, pirmās 3 līdz 7 dienas tas ir mazaktīvs. Šajā laikposmā simptomu nav, un ar vīrusu nevar aplipināt citus. Slimības uzliesmojums parasti sākas ar niezi vai dedzinošu sajūtu, pēc tam rodas ādas apsārtums. Visbeidzot veidojas čūliĦas. Parasti šīs čūliĦas pieskaroties ir Ĝoti sāpīgas, tās var saglabāties no 7 dienām līdz 2 nedēĜām. Vīruss ir lipīgs no tā brīža, kad rodas nieze, līdz tam, kad čūliĦas pilnīgi sadzijušas. Herpes uzskata par vieglu STI, tās viegli padodas ārstēšanai ar pretvīrusu ziedēm.

B hepatīts ... ir hepatīta vīrusa forma, ko īpaši konstatē ėermeĦa šėidrumos (siekalās, sēklā, vagīnas gĜotās, asinīs vai plazmā), to var nodot seksuālu kontaktu ceĜā, kontaktējoties ar inficētām asinīm, un tas ir Ĝoti lipīgs. Sākotnēji slimībai varētu nebūt acīmredzamas pazīmes. Akūta infekcija varētu sākties ar apetītes zudumu, nepatiku pret kaut kādu konkrētu ēdienu, nelabumu, nelielu temperatūru un muskuĜu un locītavu sāpēm. Veidojas dzelte, izkārnījumi kĜūst bezkrāsaini, urīns - tumšs. Slimība līdz atlabšanai parasti ilgst četras līdz sešas nedēĜas. Viena no iespējamām slimības komplikācijām ir hronisks hepatīts, ko raksturo nogurums, locītavu un muskuĜu sāpes. Pastāv ievērojams risks, ka pacientiem ar ilgstošu hronisku B hepatītu, izveidosies aknu ciroze vai aknu vēzis. B hepatīts ir nopietna slimība, un pret to iesaka vakcinēties. Slimības cēloĦus nevar izārstēt.

C hepatīts ...ir vīrusa hepatīta forma, kas izplatās, ja rodas kontakts ar inficētām asinīm. Transmisija seksuālā ceĜā notiek reti, bet tomēr risks pastāv. Simptomi var būt minimāli, infekcija var noritēt bez simptomiem. Tā izraisa hronisku hepatītu, kurš vēlāk var izraisīt cirozi vai aknu vēzi. Ir pacienti, kurus var atbrīvot no vīrusa, ilgstoši ārstējoties ar pretvīrusu zālēm. 152

HIV ...(cilvēka imūndeficīta vīruss) transmisija notiek caur ėermeĦa šėidrumiem, to var nodot vairākos veidos, tostarp neaizsargātu dzimumsakaru ceĜā vai arī nonākot saskarsmē ar cita cilvēka asinīm. Vīruss vairojas un uzbrūk asins šūnām, izraisot pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. HIV rezultātā rodas AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms). AIDS ir tā slimības stadija, kuras laikā imūnsistēma ir tik vāja, ka var rasties infekcijas slimības un audzēji. Ja slimību neārstē, tad HIV infekcija pāriet AIDS stadijā aptuveni deviĦu gadu laikā. AIDS nevar izārstēt, ir pieejamas tikai tādas zāles, kas var attālināt AIDS stadiju.

Cilvēka papilomas vīruss ...ir vīrusu grupas nosaukums, kurā ietilpst vairāk nekā 100 dažādi vīrusa celmi jeb vīrusa tipi. Vairāk nekā 30 no šiem vīrusiem var nodot seksuālā ceĜā. CPV seksuāli transmisīvie veidi var inficēt vīriešu un sieviešu ăenitāliju apvidu, tostarp dzimumlocekĜa ādiĦu, sieviešu ārējos dzimumorgānus, anālās aptveres rajonu un vagīnas, dzemdes un taisnās zarnas iekšējo sienu. Dažiem, kas inficējušies ar CPV, simptomi var neparādīties, un infekcija var pazust. Ir arī tādi papillomas vīrusa paveidi, kurus dēvē par "augsta riska" paveidiem, jo tie var izraisīt dzemdes kakla, vulvas, anālo vai dzimumlocekĜa vēzi. Daudzās valstīs ir pieejama vakcīna pret to CPV, kas izraisa dzemdes kakla vēzi.

Kā izvairīties no STI? Drošs sekss nozīmē: •

seksuālas baudas sniegšanu un saĦemšanu, neradot citiem risku inficēties ar STI,

•

pastāstīt savam partnerim par to, ka Tev vai partnerim varētu būt STI.

Ja jūsu attiecībās esat tikai jūs divi, ja jūs abi noteikti esat veikuši seksuālās veselības pārbaudi un nevienam no jums nav citi seksuāli partneri, tad jums nav jāizsargājas. Citos gadījumos tas noteikti ir jādara - izmantojiet prezervatīvus gan vaginālam, orālam vai anālam seksam pat, ja jūs izmantojat citas kontracepcijas metodes, lai izvairītos no grūtniecības, 153

piemēram, tableti. Drošība nozīmē atklātību vienam pret otru, kā arī to, kādu kontracepciju jūs izvēlaties.

Kā es varu zināt, vai neesmu inficējies? Ja dzimumattiecību laikā neesi izsargājies, Tev varētu rasties bažas par to, vai nepastāv STI risks. Ir tādas STI, kurām ir inficēšanās simptomi jeb pazīmes, piemēram, izdalījumi, smaka, nieze, bet daudzas STI "klusē", proti, tām nav nekādu simptomu, jo īpaši tūlīt pēc inficēšanās. Ir infekcijas, kas var izzust pašas no sevis, bet ar tām saistītie nosacījumi var saglabāties. Vienīgais, kā var droši zināt - ir vai nav - ir doties pie ārsta. Ja infekcijas ātri nesāk ārstēt, tad dažas STI var bojāt cilvēka reproduktīvo sistēmu, var apgrūtināt cilvēka spēju vēlāk radīt bērnus vai laupīt šādu iespēju uz visiem laikiem un īpaši nopietnos gadījumos var apdraudēt dzīvību. BaiĜu un neērtības dēĜ neatliec ārsta apmeklējumu. Tu taču vari apmeklēt pats savu dakteri, gan doties uz specializētu klīniku, tur Tev veiks nepieciešamās pārbaudes un sniegs piemērotāko ārstēšanu. Iepazīsties ar vietējā mērogā pieejamu informāciju, lai uzzinātu, kur atrast tuvāko, vispiemērotāko vietu, kurp doties.

Parādoties

jebkādiem

izsitumiem,

sāpīgumam,

izdalījumiem

vai

niezei

dzimumorgānu apvidū, arī jebkuriem citiem simptomiem bez pamatota iemesla, nekavējoties jāiet pie ārsta, lai pārbaudītos un lai pēc iespējas ātrāk precizētu diagnozi un uzsāktu individuālu un adekvātu ārstēšanos!

154

Aktivitātes nodarbībām par drošu seksu un STI „Koridors” Mērėis: veicināt jauniešu izpratni un spēju pieĦemt lēmumus par drošu seksu. Laiks: 20 minūtes. Apraksts: 1. Dalībniekus sadala divās grupās. Grupas nostājas viena otrai pretī taisnā līnijā tā, lai starp abām līnijām veidotos „koridors”. 2. Vienas grupas katrs dalībnieks izdomā vienu vai vairākus iemeslus, kādēĜ vajadzētu nodarboties ar „drošāku seksu”. Otras grupas katrs dalībnieks izdomā iemeslus, kādēĜ to nevajadzētu darīt vai kādēĜ kāds to nedara. 3. Viens no brīvprātīgais iziet cauri „koridoram”, uzklausot katru no dalībniekiem. Ja vēl kādam ir vēlme to darīt, arī viĦi var „iziet cauri” koridoram, lai izjustu „spiedienu” no abām pusēm. 4. Pēc uzdevuma izpildes grupa sanāk kopā aplī un pārrunā notiekošo. 5. Grupas vadītājs dalībniekiem var uzdot šādus jautājumus: „Vai bija viegli paust iemeslu, kālab izvēlēties vai neizvēlēties „drošu seksu”? Vai tu pats piekrīti šim ieteikumam?” Jautājums brīvprātīgajiem: ”Kā tu jūties, dzirdot o divu pilnīgi pretējo pušu viedokĜus? Kuras puses viedoklis tevi spēja vairāk pārliecināt? ”

„Runāt par TO” Mērėis: veicināt jauniešu spēju atklāti pārrunāt droša seksa jautājumus, nekaunoties nosaukt galvenos sarunas objektus un darbības. Nepieciešams: lielas papīra lapas, marėieri, mazās lapiĦas ar uzrakstiem (penis, vagīna, krūtis, anālā atvere, dzimumakts, masturbācija, orgasms, morālais sekss). Laiks: 20 minūtes. Apraksts:

155

1. Dalībnieki sadalās nelielās grupiĦās pa pieciem sešiem dalībniekiem katrā. Katra grupa izvēlas vienu no mazajām lapiĦām un saĦemt vienu lielo lapu, uz kuras ir jāuzraksta visi vārdi (gan žargona, gan zinātniskie, gan rupjie, gan...), kādus zina par lapiĦā uzrakstīto vārdu, kas ir saistīts ar seksu. 2. Pēc 10 minūšu darba katra grupiĦa piestiprina savu darba lapu pie telpas sienas. Kāds no grupas nolasa visus vārdus, kas minēti lapā. 3. Pēc uzdevuma grupa sanāk kopā aplī un pārrunā notikušo. Iespējamie diskusijas jautājumi: Kā tu jūties, skaĜi nosaucot šos vārdus? KādēĜ mēs lietojam žargonvārdus sarunās par seksu? Vai minētajos vārdos parādās mūsu attieksme pret vīriešiem un sievietēm? Ko tu iemācījies no šī uzdevuma? Ieteikumi: Ja grupa ir kautrīga, var mainīt uzdevumu, liekot visai grupai kopā nosaukt minētos vārdus. Ja darbs mazajās grupās nesokas, jo jauniešiem ir neērti, uzdevumu var pārveidot tā, ka katram dalībniekam tiek iedotas mazās lapiĦas, uz kurām tiek uzrakstīti visi zināmie konkrētās seksuālās darbības vārdi (anonīmi). Pēc tam grupa kopīgi apskata, kas ir sarakstīts, un apkopo šos vārdus vienā lielā rakstā. Iespējams, ka tev kā vadītājam nāksies nosaukt šos vārdus skaĜi, lai iedrošinātu grupas dalībniekus.

„Nepabeigtie teikumi” Mērėis: palīdzēt saprast pašu dalībnieku pirmās asociācijas, kas ir saistītas ar drošu seksu, un saprast citu cilvēku asociācijas. Nepieciešama: rakstāmlietas, A4 lapas, lielā lapa ar nepabeigtiem teikumiem. Laiks: 10-15 minūtes. Apraksts: 1.

Vadītājs izskaidro grupai, ka nolasīs sešus nepabeigtus teikumus, kuri katram jāpabeidz, uzrakstot pirmo turpinājumu, kas ienāk prātā. Nepabeigtie teikumi: Sekss ir drošs, kad... Puiši izvēlas drošu seksu, jo... Meitenes izvēlas drošu seksu, jo... Sekss ir bīstams, ja... Kad meitene saka „nē”, tas nozīmē... Kad puisis saka „nē”, tas nozīmē... 156

2.

Lielo lapu novieto redzamā vietā, lai dalībnieki var, cits citam netraucējot, strādāt. Uzdevums jāveic četras minūtes. 3. Kad visi pabeiguši papildināt teikumus, salīdzina papildinājumus. Vadītājs uz tāfeles vai lapas atzīmē visbiežāk pieminētos teikumu turpinājumus. Pēc variantu salīdzināšanas grupa turpina diskusiju par tematiem „Drošs sekss”, „Vai 4. „nē” nozīmē „nē”?”, „Vai uzspiests sekss ir drošs sekss?”.

Kartīšu komplekts. Pareizas prezervatīvu lietošanas soļi.

157

158

159

Tagad es Tevi saprotu labāk

160

161

162

Partnera pārliecināšana par atbildīgu seksuālu uzvedību un prezervatīva lietošanu

163

164

165

„Nē” nedrošām attiecībām

166

„Prezervatīva plusi un mīnusi” Mērėis: apzināt prezervatīva plusus un mīnusus, tādejādi veicinot izpratni par to nozīmību, uzsākot seksuālās attiecības. Nepieciešams: lielās labas, marėieri, prezervatīvi. Laiks: 10 minūtes Apraksts: 1. Uz vienas lielās lapas vadītājs uzraksta virsrakstu „Prezervatīva mīnusi”. Dalībnieki sauc lietas, kas, viĦuprāt, ir traucējošas, lietojot prezervatīvus. Biežāk nosauktie varianti: nav ērts, dārgs, negarīgs, mēdz plīst, nevar būt spontāns sekss, nevar tik labu just partneri, nezina, kā pareizi lietot, var noslīdēt dzimumakta laikā un palikt sievietes vagīnā. 2. Uz otras lielās lapas uzraksta „Prezervatīva plusi”. Tāpat kā iepriekš, dalībnieki dalās savās idejās. Biežāk nosauktie varianti: meitenēm patīk zēni, kuri iesaistās kontracepcijas jautājumos, aizsargā no STI, HIV/AIDS un grūtniecības, ir erotiski, samazina bažas un stresu, palīdz savstarpējām sarunām mīlēšanās laikā, zēniem ir ilgāks laiks līdz ejakulācijai, viens izmērs visiem, labs materiāls, padara seksu mazāk netīru. 3.Vadītājs atbild uz jautājumiem, papildina un labo neprecizitātes variantiem, kas nosaukti.

„Visefektīvākais” Mērėis: pārbaudīt un nostiprināt jauniešu zināšanas par kontracepcijas metožu nosaukumiem. Nepieciešams: lielā lapa ar dažādu kontracepcijas metožu nosaukumiem. Laiks: 15 minūtes. Apraksts: Dalībniekus sadala nelielās grupiĦās pa pieciem katrā grupā. Uzdevums – izveidot kontracepcijas metožu sarakstu, sākot no visefektīvākā un beidzot ar vismazāk efektīvo. Laiks uzdevuma izpildei – 5 minūtes. 2. 2. Pēc uzdevuma izpildes visi dalībnieki sanāk kopā un salīdzina izveidotos sarakstus. Vadītājs papildina vai labo neprecizitātes. 3.

1.

167

Materiāls darbam Darba lapas ar norādītām kontracepcijas metodēm (pēc to efektivitātes) • • • • • • • • • • • •

Atturēšanās no dzimumsakariem Sterilizācija (olvada nospiešana sievietēm, vazektomija vīriešiem – sterilizāciju jauniešiem neveic, tāpēc ar o metodi var iepazīstināt tikai virspusēji) Kontracepcijas līdzekĜa implantēšana (zem ādas) Dzemdes spirāle PretapaugĜošanās tabletes Diafragma Sūklis Prezervatīvs ar spermicīdiem (spermu iznīcinošas vielas) Prezervatīvs bez spermicīdiem Spermicīdi Pārtrauktais dzimumakts Kalendāra metode Ieteikumi

! Šo uzdevumu var lietot pirms temata „Kontracepcija”, lai pārbaudītu, cik daudz grupa zina, vai arī pēc temata apskata, lai novērtētu, cik daudz grupa ir ieguvusi pēc nodarbības. Tu vari lietot uzdevumus „Prezervatīva lietošana” un „Pareizi nozīmē droši”, kas ir izskaidroti temata „HIV/AIDS” ietvaros.

„Bez prezervatīva – NĒ!” Mērėis: veicināt izpratni par seksuālām attiecībām, veidot diskutēšanas iemaĦas; veicināt riska situāciju apzināšanos jauniešiem. Nepieciešams: A1 lapas vai tāfele, iepriekš sagatavoties argumenti. Laiks: 60 minūtes. Apraksts: 1.

Vadītājs ierosina „Prāta vētru” par „drošāka seksa” koncepciju. Visas atbildes tiek uzrakstītas uz tāfeles vai uz lielajām lapām. Dalībniekiem izdala argumentus, kas tiek minēti pamatojot prezervatīvu nelietošanu 2. dzimumakta laikā. Piemēri: 168

Es būtu Ĝoti piesardzīgs. Man nav prezervatīva līdzi. Tas izjauks romantisko noskaĦu. Esmu pārbaudījies pie ārsta, un man nav nekādu saslimšanu. Es gribu tūlīt – negribu gaidīt. Īsts vīrietis nelieto prezervatīvu. Man riebjas prezervatīva radītā sajūta. Kad es uzvelku prezervatīvu, man pazūd erekcija. Prezervatīvi tāpat nekam neder. Es lietoju tabletes, tev nevajag prezervatīvus. Mums nebūs sekss, ja tu uzstāsi par prezervatīvu lietošanu. Sadali dalībniekus pāros un liec viĦiem praktizēt atbildes uz šiem argumentiem. 3. 4. Pēc tam izvērtē un diskutē ar grupu, kā viĦiem ī aktivitāte ir patikusi.

Ieteikums Pārliecinies, ka grupa izprot „drošāka seksa” koncepciju un aprakstu. „Prāta vētras” laikā vajadzētu izkristalizēties tādiem uzskatiem: Prezervatīvs vienmēr ir jālieto vaginālā un orālā seksa laikā; Anālā seksa laikā lieto speciālu, labi lubricētu prezervatīvu; Lai palielinātu seksuālo attiecību drošību, labās iesaisties tādās attiecībās, kurās nav penetrējoa seksa, piemēram, masāža, masturbācija un skūpsti. Papildus šai aktivitātei jūs varat izmēăināt arī lomu spēli, kas veicina diskusiju par prezervatīviem un citām „drošāka seksa” metodēm. 1) 2) 3)

„Lomu spēle” Laiks: 30 minūtes Apraksts: 1.

Nolasi grupai ādu situācijas aprakstu: Jānis un Anna ir 19 gadus veci. ViĦi satikās pirms mēneša un tik tiesām iemīlējušies. tovakar viĦi kopā izklaidējās un Ĝoti jauki pavadīja laiku. Kad vēlāk viĦi abi atgriezās JāĦa dzīvoklī, viĦi sāka skūpstīties. Abi sajuta, ka labprāt vēlētos kaut ko vairāk savās attiecībās – seksuālās attiecības. PēkšĦi Anna attopas, ka seksuālās attiecības varētu būt riskantas. ViĦa pieprasa, lai Jānis lietotu prezervatīvu... 169

2.

Lūdz diviem brīvprātīgajiem spēlēt lomās diskusiju starp Jāni un Annu par prezervatīvu lietošanu – vienam otru pārliecinot par savu uzskatu. 3. Kopā ar grupu seko, kā attīstās diskusija, personāžu lomas . Pēc tam var uzsākt diskusiju, uzdodot šādus jautājumus: Kāds varētu būt iemesls Jānim un Annai uzsākt seksuālās attiecības? Kādi varētu būt nedroša seksa rezultāti? Kāds varētu būt rezultāts, ja viĦi izlemj atturēties no seksuālām attiecībām? Vai tādas situācijas dzīvē atgadās? Kā jutās brīvprātīgā, kura tēloja Annu, uzstājot lietot prezervatīvu un atsakoties no seksuālām attiecībām bez tā? 4. Aktivitātes nobeigumā vēlreiz vajag uzsvērt atbildīgas seksuālās uzvedības nozīmi KIV un STI profilaksē. Ieteikums Šī spēle var tikt spēlēta arī starp homoseksuāliem partneriem, vienkārši nomainot Annas vārdu spēlē pret vīrieša vārdu.

„Diskusijas par STI?” Mērėis: atšėirt patiesu informāciju no dažādiem mītiem par seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI). Apraksts: Tematu par STI pārrunā ar grupas dalībniekiem, izsakot dažādus apgalvojumus (sk. zemāk). Grupa nosaka, vai tas ir patiess vai nepatiess apgalvojums, un pamato savu domu. 2. Iespējamie apgalvojumi un pareizās atbildes:

1.

Uzreiz var pateikt, vai kādam ir STI. Nepatiess apgalvojums. STI bieži nav nekādu ārējo pazīmju. Sievietēm galvenie reproduktīvie orgāni (dzemde, olvadi, olnīcas) ir iekšēji, tādēĜ arī STI bieži norit bez jebkādiem ārējiem simptomiem. Savukārt vīriešiem, piemēram, hlamīdiju infekcija nekādi neizpaužas. Arī HIV inficētiem cilvēkiem pat vairākus gadus līdz AIDS stadijai nav ārējo inficēšanās pazīmju. Ar piemērotu ārstēšanu visas STI saslimšanas, izĦemot HIV, var izārstēt. Nepatiess apgalvojums. Piemēram, tādas STI kā herpes, kondilomas (dzimumorgānu kārpas) ir vīrusa izraisītas, un o infekciju pareizs vēl nav iespējams pilnīgi izārstēt. Prezervatīvi ir visdrošākā aizsardzība pret STI izplatību. 170

Nepatiesi. Atturēšanās no seksuālām attiecībām ir visdrošākais (100%) sevis aizsargāšanas veids pret STI. Prezervatīvi ir otra labākā metode. Katrā ziĦā jāatceras, ka dažas no STI var iegūst ne tika dzimumattiecību ceĜā, aizskarot inficēto vietu. Piemēram, aizskarot herpes izsitumus un pēc tam pieskaroties savai sejai, acīm, ānusam utt., var inficēties iepriekš vesels partneris. Lateksa prezervatīva lietošana palīdz neaplipināt partneri ar STI. Patiesība. Ja prezervatīvu lieto pareizi un ikreiz, tas var novērst iespēju inficēties ar STI. Lateksa prezervatīvs nav simtprocentīgi drošs, jo retos gadījumos var negaidīti plīst vai noslīdēt dzimumakta laikā. Prezervatīvi nespēj aizsargāt, ja kādi ārēji simptomi (izaugumi – kolidolas (kārpas), čūlas u.c.) atrodas ārpus prezervatīva nosegtās zonas. STI var iegūt tikai caur vagīnu vai dzimumlocekli. Nepatiesi. STI baktērijas un vīruss organismā var iekĜūt caur jebkuru gĜotādu – vagīna, penis, ānus, mute, dažos gadījumos arī acs. HIV var inficēt personu, saskaroties ar asinīm uz adatas vai gadījumā, kad atvērtā brūcē var pat nelielā nobrāzumā iekĜūt inficētās personas asinis. STI nevar iegūt, pašapmierinoties, apskaujoties, runājot, dejojot vai pastaigājoties ar partneri. Patiesi. STI var iegūt tikai ciešā seksuālā kontakta ar inficētu personu. STI ir jauna problēma medicīnā. Nepatiesi. STI ir pastāvējusi jau tajos laikos, kad sāka rakstīt cilvēces vēsturi. Saskaroties ar mākslas darbiem, senajiem rokrakstiem un arheoloăiskajiem izrakumiem, ir pierādījumi par STI izraisītajām sekām jau Senās Ēăiptes laikos, pierakstos par faraoniem un Hipokrāta darbos ir minēti STI simptomu ārstēšanas veidi. Jāatzīst, ka zinātnieki efektīvus medikamentus STI ārstēšanai atklājuši tikai 20. Gadsimtā. Diemžēl vēl joprojām dažas STI nav ārstējamas. STI var radīt smagas veselības problēma, dažas pat nāvi. Patiesi. HIV infekcija, kas grauj cilvēka imūnsistēmu, līdz iestājas AIDS stadija, ir viena no STI, kas izraisa nāvi. AIDS vienmēr ir letāls iznākums. Ăenitāliju kārpas – kolidomas, ja tās netiek ārstētas, var izraisīt vēzi. Ăenitāliju herpes var aplipināt mazuĜus, kad viĦi dzimstot saskaras ar neārstētiem herpes izsitumiem mātes dzimumlocekĜos. Neārstēts sifiliss var izraisīt letālu iznākumu un, inficējot mazuli grūtniecības laikā, traucēt viĦa fizisko un garīgo attīstību. Ar STI var inficēties vienīgi tie cilvēki, kuri piekopuši vaginālu, orālu vai anālu seksu. Nepatiesi. ZīdaiĦi var iegūt STI (HIV, herpes u.c.) grūtniecības vai dzemdību laikā. Tāpat dažas no STI var iegūt ne tikai o dažādo seksuālo attiecību ceĜā. Tas nekas, ja STI ārstēšanu atliek uz kādu laiku. 171

Nepatiesi. Kad persona ir inficēta, slimība sāk graut cilvēka veselību. Ja novilcina pārbaudi un ārstēšanas uzsākšanu, veselība var tikt neatgriezeniski bojāta (piemēram, neauglība u.c.), kad ārstēšana vairs nav efekta. Jāatceras, ka neārstējoties slima persona inficē savus partnerus. Pat ja sievietes lieto hormonālo kontracepciju, nepastāvīgu attiecību gadījumā viĦai un partnerim ir jālieto prezervatīvi, lai izsargātos no STI un HIV. Patiesi. Hormonālā kontracepcija nepasargā no inficēšanās ar STI, tādēĜ ir jālieto prezervatīvs. Apmazgājoties ikreiz pēc dzimumakta, ir iespējams izvairīties no dažādām STI. Nepatiesi. Personīgā higiēna nevar pilnībā pasargāt no STI. Tūlīt pēc seksuālām attiecībām nomazgājot partnera ėermeĦa šėidrumus (spermu, vaginālos izdalījumus), nav iespējams novērst grūtniecības vai inficēšanos ar HIV. Dažas STI ir iespējams iegūt skūpstoties. Patiesi. ěoti reti, bet pastāv iespēja skūpstoties inficēties ar sifilisu vai herpēm, ja izsitumi atrodas ap muti. Orālais sekss ir droša metode, ja cilvēks vēlas, lai netiktu inficēts. Nepatiesi. Orālā seksa laikā ir iespējams inficēties ar HIV, goroneju, sifilisu vai herpes vīrusu. Parasti jau pēc piecām dienām parādās STI pazīmes. Nepatiesi. Bieži vien dažām STI nekad neparādās ārējie simptomi, dažām tie parādās pat pēc dažiem mēnešiem vai gadiem kop inficēšanās brīža. HIV inficētiem simptomi neparādās vairākus gadus, bet tajā laikposmā viĦi var inficēt citus. Vissvarīgākais, ja ir radušās aizdomas par STI, ir informēt savu partneri. Nepatiesi. Visbūtiskākais šajā situācijā ir doties pie ārsta un, ja nepieciešams, uzsākt ārstēšanu. Slimības simptomi ārstēšanās iespaidā, bet tas nenozīmē, ka STI ir izārstēta. Neturpinot tālāku ārstēšanu, slimība iekšēji grauj cilvēka organismu un turpina inficēt seksuālo partneri. Kad uzsākta ārstēšana, ir nepieciešams informēt partneri, lai nepieciešamības gadījumā ari viĦam tiktu sniegta medicīniskā palīdzība. šajā laikā, pat ja abi partneri ir inficēti, nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem. Ieteikumi ! Uzdevumu var izmantot pēc vispārēja apskata par STI veidiem, pazīmēm, ārstēšanos vai arī to var veidot kā ā temata galveno metodi – nosaukt apbalvojumus, bet grupa kopīgi ar vadītāju atrod pareizās atbildes.

172

! Uzdevumu ir iespējams veidot kā divu komandu spēli. Katra komanda izvelk vienu no apgalvojumiem un atbild, vai tas ir patiess vai nepatiess, un pamato, kādēĜ viĦu atbilde ir tieši tāda. Ja viena komanda atbild nepareizi, otra dota iespēja atbildēt.

„Riska paaudze” Mērėis: izprast iemeslu, kas padara jauniešus par riska grupu inficēties ar HIV un STI. Nepieciešams: darba lapa „Riska paaudze” Laiks : 20 minūtes Apraksts: 1. Katram grupas dalībniekam izdala darba lapu, ko viĦi aizpilda. Darba lapas nesavāc. Darba izpildes laiks – piecas minūtes. 2.Pēc uzdevuma izpildes grupa pārrunā jautājumus: Pārdomājot jauniešu uzvedību, vai tu piekrīti, ka jaunieši potenciāla riska grupa attiecībā uz seksuāliem jautājumiem.

Tu pats

Tavi draugi

Jaunieši ir riska grupa, jo:

Jaunieši kopumā

Materiāls darbam Darba lapa „Riska paaudze” Minētos iemeslus, kas jauniešus padara par riska paaudzi attiecībā uz neverbālām sekām pēc seksuālām attiecībām, ir izstrādājis Cilvēka seksualitātes studiju institūts. Vai tu piekrīti minētajiem apgalvojumiem? Pārdomājot ikvienu no tālā minētajiem riskiem, atzīmē, vai taviem draugiem, pašam un jauniešiem kopumā konkrētais jautājums ir vai nav svarīgs. Tev būs iespēja pārrunāt atbildes ar pārējiem grupas dalībniekiem, bet tavas atbildes paliks konfidenciālas. Darba lapas netiks savāktas. Ja piekrīti apgalvojumiem, liec kādu paša izvēlēta zīmi (iesakām X). Ja neesi pārliecināts, ieliec jautājuma zīmi.

viĦiem ir paaugstināta interese, ziĦkārība un vēlme pēc seksuālām attiecībām viĦiem piederīgā bioloăiskā seksuālā tieksme ir spēcīga un nepārvarama jauniešiem ir nepietiekami precīza informācija par 173

jautājumiem, kas saistīti ar seksu jauniešiem bieži seksuāli eksperimentē un maina partnerus daudzi jaunieši izmēăina narkotiskās vielas ar partneri netiek pārrunātas droša seksa iespējas, iemesls ādai rīcībai ir kauns, pieredzes un zināšanu trūkums jaunieši negribīgi pērk, nēsā līdzi un lieto prezervatīvus daudzi jaunieši nelieto nekādas izsargāšanās metodes, lai pasargātu sevi no STI un nevēlamas grūtniecības homoseksuāli jaunieši var stāties dzimumattiecībās ar citiem jauniešiem no augsta riska grupas

174

HIV/AIDS Kas ir HIV infekcija? Hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas nonākot organismā lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Ar šo vīrusu inficētu cilvēku sauc par: HIV – inficētu; HIV– seropozitīvu vai HIV vīrusa nēsātāju.

HIV/AIDS izcelsme Par HIV infekcijas izplatības sākumu pasaulē uzskata laiku no 1980. līdz 1984.gadam. Kopš tā laika visā pasaulē inficējušies gandrīz 40 miljoni cilvēku - visdažādākajās sabiedrības grupās un slāĦos. HIV izplatību katrā konkrētajā valstī būtiski ietekmē sociāli ekonomiskā situācija, kultūrvēsturiskās tradīcijas, mentalitāte un citi aspekti. Tiek uzskatīts, ka HIV radies Āfrikas kontinenta Subsahāras reăionā, kur infekcija sāka izplatīties jau 20. gadsimta septiĦdesmito gadu sākumā. Āfrikas kontinentā 25 miljoni cilvēku ir inficēti ar HIV, un tas ir vienīgais reăions pasaulē, kur infekcija izplatās gandrīz tikai heteroseksuālu dzimumkontaktu (vīrietis - sieviete) un vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceĜā. Āfrikā no visiem inficētajiem 57% ir sievietes. Rietumeiropā, ZiemeĜamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties divdesmitā gadsimta septiĦdesmito gadu otrajā pusē, bet LatīĦamerikā astoĦdesmito gadu sākumā, galvenokārt starp homoseksuāliem un biseksuāliem vīriešiem, kā arī narkomāniem. Tajā pašā laikā infekcija sāka izplatīties arī narkomānu vidū Āzijā. Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā HIV infekcija sāka izplatīties astoĦdesmito gadu beigās un deviĦdesmito gadu sākumā galvenokārt homoseksuālu dzimumkontaktu ceĜā starp vīriešiem. Eksplozīvi HIV infekcijas uzliesmojumi narkomānu vidē aizsākās 1995.-1996.gadā Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet 1997.gadā arī Baltijas valstīs.

175

Pirmie HIV/AIDS gadījumi 1981.gadā ASV Infekcijas slimību kontroles centrā - organizācijā, kas apkopo un analizē informāciju par valsts iedzīvotāju saslimstību, pienāca ziĦojumi par pieciem saslimšanas gadījumiem ar reti sastopamu plaušu iekaisuma formu homoseksuāli orientētu vīriešu vidū (izraisītājs Pneumocystis carinii). Šīm divām saslimšanām ir kopīga iezīme - tās skar cilvēkus, kam novēro imūnsistēmas mazspēju - organisms nespēj cīnīties pret slimībām un audzējiem. Saslimšanas gadījumi tika reăistrēti galvenokārt homoseksuāli orientētu vīriešu, hemofilijas slimnieku

un

to

cilvēku

vidū,

kuriem

tika

pārlietas

donoru

asinis.

AstoĦdesmito gadu sākumā ASV ar HIV inficējās un aizgāja bojā vairāk kā 1000 hemofīlijas slimnieku. Analizējot informāciju par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem, kĜuvis skaidrs, ka HIV/AIDS eksistējis jau agrāk. Tā piemēram, 1965.gadā ĥūorleānā no Kapoši sarkomas nomira jauns homoseksuāli orientēts vīrietis. ViĦa līėaudu paraugos, kas bija saglabāti spirtā, tika atrasts HIV. Arvien biežāk sāka pienākt ziĦojumi no citiem kontinentiem par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem intravenozo narkotiku lietotāju un heteroseksuālu personu vidū. Tika secināts, ka saslimšanas gadījumi saistīti ar noteiktu riska uzvedības modeli un organisma aizsargfunkciju novājināšanos. 1981.gadā slimībai deva nosaukumu “AIDS”: A - Acquired (iegūtais) I - Immuno- (imūn-) D - deficiency (deficīta) S - Syndrome (sindroms) AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms ir slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas gala stadijā uz novājinātu organisma aizsargspēju fona.

HIV atklāšana AstoĦdesmito gadu sākumā AIDS izraisītāju vienlaicīgi identificēja divas pētnieku grupas ASV un Francijā.

176

1983.gadā Pastēra institūtā (Francijā) Lūks Montanjē (Luc Montagnier) izdalīja vīrusu no kāda AIDS slimnieka audiem un nosauca to par LAV (Lymphadenopathy Associated Virus), bet 1984.gadā Roberts Gallo (Robert Gallo) no Nacionālā vēža izpētes institūta (ASV) izolēja vīrusu, kuru nosauca par HTLV-III (Human T-Lymphotropic Virus Type III). Šie vīrusi izrādījās identiski un tika nosaukti par HIV: H - Human (cilvēka) I - Immunodeficiency (imūndeficīta) V - Virus (vīruss) HIV izraisa hronisku, lēni progresējošu infekciju, kuras gala stadijā attīstās AIDS. Zinātniskie pētījumi liecina, ka HIV cēlies no pērtiėu imūndeficīta vīrusiem jeb SIV, tiem pārvarot sugu robežas un evolucionējot cilvēku populācijā. Tas varējis notikt jau pirms vairākiem gadsimtiem. Āfrikas pamatiedzīvotāji inficējās no pērtiėu asinīm, medījot tos un lietojot gaĜu uzturā. 20.gadsimtā globalizācijas rezultātā aktivizējās starptautiskais tūrisms, prostitūcija, intravenozo narkotiku lietošana, un notika plaša asins preparātu tirdzniecība, kas veicināja strauju infekcijas izplatību no Āfrikas kontinenta uz pārējām pasaules daĜām. Mainot saimniekus, vīruss kĜuva arvien spēcīgāks. Vīrusa izolēšanai bija liela nozīme, jo pavērās iespēja izstrādāt metodes HIV infekcijas apstiprināšanai (HIV tests) un ārstēšanai. 1984. gadā HIV diagnostikā ieviesa HIV antivielu noteikšanas jeb skrīninga testu ELISA (enzyme-linked immunosorbent assay), kā arī precīzāku testu diagnozes apstiprināšanai Western Blot, ko izmanto gadījumā, ja skrīninga testa atbilde ir pozitīva. Izmantojot šīs metodes, sākotnēji tika noskaidrota HIV infekcijas reālā izplatība iedzīvotāju grupās, kurām raksturīga paaugstināta riska uzvedība attiecībā uz iespēju inficēties ar HIV - homoseksuālu un biseksuālu vīriešu, intravenozo narkotiku lietotāju, prostitūtu, kā arī hemofīlijas slimnieku vidū. Līdzīgi citiem vīrusiem, arī HIV ir parazitāra daba – tas eksistē un vairojas tikai dzīva organisma saimniekšūnās. HIV saimniekšūnas ir cilvēka baltie asinsėermenīši - T-limfocīti, makrofāgi, kas koordinē organisma imūnsistēmas darbību, cīnoties ar dažādu slimību izraisītājiem. Uz saimniekšūnu apvalka atrodas CD4 receptori, ar kuru palīdzību HIV iekĜūst šūnā. Ārpus cilvēka organisma vīruss ātri iet bojā. 177

HIV, vairojoties un noārdot T-limfocītus, lēni un neatgriezeniski iznīcina organisma pretošanās spējas dažādām baktēriju, sēnīšu, vīrusu infekcijām un audzējiem. Ja HIV reiz iekĜuvis cilvēka organismā, tas tur saglabājas visu mūžu.

Stadijas 1. stadija - vīrusa iekĜūšana organismā jeb "loga periods" Šo laiku sauc par “loga periodu” un tas ilgst vidēji divus līdz trīs mēnešus, bet retos gadījumos pat līdz sešiem mēnešiem. Inficētā cilvēka asinīs ir daudz vīrusu, bet antivielas, kas cīnīsies ar HIV, organisms vēl nav izstrādājis. Apmēram vienu, divas nedēĜas pēc HIV iekĜūšanas organismā 50 līdz 70 procentiem inficēto personu novēro akūtu primāro HIV infekciju, kas norit līdzīgi gripai. Paaugstinās ėermeĦa temperatūra (1-2 dienas), ir drudzis, sauss klepus un citi vīrusu infekcijām raksturīgi simptomi, kas dažu dienu laikā pāriet. Lai cīnītos ar vīrusiem, organisms sāk izstrādāt antivielas pret HIV, un vīrusu daudzums asinīs ievērojami samazinās. Antivielas inficētās personas organismā saglabājas visu atlikušo mūžu. Tikmēr HIV turpina vairoties šūnās, katru dienu saražojot miljardiem jaunu vīrusa kopiju. Sākas nevienlīdzīga cīĦa starp organisma aizsardzības spējām un HIV. Cilvēks, kura organismā norit šī "kauja", to pat nenojauš, jo nejūt nekādas slimības izpausmes. Tikai "loga perioda" beigās, kad ir izstrādājušās antivielas pret HIV, inficētās personas asinīs ar HIV testa palīdzību var noteikt, vai cilvēks ir inficējies.

2. stadija - latentais jeb HIV+ periods Visa šī perioda laikā, kas var ilgt 6 – 12 un vairāk gadus, turpinās cīĦa starp inficētā cilvēka organisma imūnsistēmu un HIV. Šajā laikā cilvēks jūtas un izskatās vesels.

3. stadija - simptomātiskais periods, kura gala stadija ir AIDS Pieaugot vīrusu daudzumam organismā un samazinoties organisma aizsardzības spējām, inficētajam cilvēkam sāk parādīties noteikti simptomi. Sākumā visbiežāk novēro: •

apetītes zudumu,

•

novājēšanu,

•

nogurumu, darba spēju samazināšanos, 178

•

drudzi, paaugstinātu temperatūru,

•

izteiktu svīšanu naktīs, ādas izmaiĦas,

•

hronisku caureju,

•

uzĦēmību pret infekciju slimībām,

•

palielinātus limfmezglus. Tā kā šādas pazīmes novērojamas arī pie citām slimībām, noteikti jākonsultējas ar ārstu,

lai precizētu diagnozi un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu – antiretrovirālo terapiju. Inficētā cilvēka bioloăiskie šėidrumi ir bīstami citiem cilvēkiem visās HIV infekcijas stadijās, bet jo īpaši loga periodā un AIDS stadijā.

Kā var inficēties ar HIV? Zinātniski pierādīti ir tikai trīs veidi, kā HIV infekcija tiek pārnesta no vienas personas citai. Inficēšanās notiek, ja kāds no inficētās personas organisma šėidrumiem, kas satur HIV lielā koncentrācijā – asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma un maksts sekrēts) un mātes piens – nonāk otra cilvēka organismā.

1. Ar HIV var inficēties, ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs. HIV no vienas personas citai var tikt pārnests vaginālā, anālā un orālā dzimumakta laikā gan heteroseksuālos, gan homoseksuālos dzimumkontaktos. Dzimumakta laikā audi tiek mehāniski traumēti - uz dzimumlocekĜa, makstī, mutē vai taisnajā zarnā rodas mikrotraumas, caur kurām organismā var iekĜūt sperma, izdalījumi no maksts vai asinis, kas satur HIV. Īpaši riskants ir anālais sekss - taisnās zarnas gĜotāda ir viegli ievainojama. Tajā ir Ĝoti daudz CD4 HIV saimniekšūnu receptoru, kas veicina vīrusa iekĜūšanu saimniekšūnā un inficēšanos ar HIV. Otrajā vietā pēc riska pakāpes ierindojams vaginālais sekss. Risks ievērojami pieaug, ja cilvēkam ir dzimumorgānu gĜotādas iekaisums, ko izraisījušas citas seksuāli transmisīvās slimības - gonoreja, sifiliss u.c.

179

Nav drošu pierādījumu, ka orālā seksa laikā notiek inficēšanās ar HIV, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst. Risks inficēties ir lielāks, ja sperma nokĜūst mutē, un partnerim ir mutes gĜotādas bojājumi - asiĦojošas smaganas, brūce pēc zoba izraušanas, dažādas mutes dobuma infekcijas. Sievietēm, īpaši menstruāciju laikā, ir lielāks risks inficēties ar HIV dzimumkontaktos nekā vīrietim. Jaunu meiteĦu nenobriedušie dzimumorgāni ir fizioloăiski ievainojamāki nekā pieaugušām sievietēm, tādēĜ viĦas vēl vairāk pakĜautas riskam inficēties ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām. Inficēties ar HIV var no viena vienīga dzimumkontakta ar inficētu partneri!

2. Ar HIV var inficēties no inficētām asinīm, asiĦu preparātiem, donoru audiem un citiem bioloăiskajiem šėidrumiem, ja tie satur asinis. Attīstītajās valstīs risks inficēties ar HIV asins pārliešanas laikā ir Ĝoti zems, jo visas donoru asinis tiek pārbaudītas ar īpaši jūtīgiem testiem. Latvijā nav reăistrēts neviens inficēšanās gadījums ar HIV no donoru asinīm. Likumdošanā noteikta visa veida audu donoru materiāla pārbaude uz HIV antivielu klātbūtni jau kopš 1985. gada. Risks inficēties ir augsts, ja tiek veiktas dažādas manipulācijas ar nesteriliem instrumentiem, piemēram, izdarot pīrsingu, tetovēšanu, akupunktūru, skarifikāciju, kā arī lietojot kopīgus injicēšanas piederumus vairākām personām. Dažu profesiju pārstāvji, kas, veicot savus darba pienākumus, nonāk saskarē ar asinīm vai asinis saturošiem materiāliem, arī var tikt pakĜauti inficēšanās riskam. Tie ir medicīnas darbinieki, laboratoriju darbinieki, cilvēki, kas savāc medicīnas iestāžu atkritumus, drošības dienestu, policijas un ugunsdzēsības darbinieki. Šo profesiju pārstāvjiem jāievēro personīgie drošības pasākumi – jālieto speciāli aizsarglīdzekĜi (gumijas cimdi, maskas u.tml.).

3. Ar HIV var inficēties bērns no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā (HIV vertikālā transmisija). Risks inficēt bērnu ar HIV grūtniecības laikā ir atkarīgs no vīrusu daudzuma mātes organismā, viĦas organisma aizsardzības spējām, kā arī no iepriekšējo grūtniecību skaita - jo vairāk grūtniecību bijis, jo lielāks ir risks. Iespēja bērnam inficēties palielinās, ja mātei ir mazā iegurĦa iekaisuma slimības, dzemdes kakla čūla, priekšlaicīgs augĜa apvalka plīsums, maksts 180

gĜotādas plīsumi. Jo īsāks ir laiks no mātes inficēšanās brīža līdz bērna piedzimšanai, jo inficēšanās risks ir mazāks. Neiznēsātiem bērniem risks inficēties ir lielāks. Ja mātei netiek veikta HIV profilakse grūtniecības laikā, mazulim ir 30-45% risks inficēties. Ja māte saĦem profilaktisku pretvīrusu terapiju, dzemdības notiek ar ėeizargrieziena palīdzību, un jaundzimušais tūlīt pēc piedzimšanas saĦem pretvīrusa preparātu, inficēšanās risks tiek samazināts līdz 1-2%. Tā kā inficētās mātes piens satur HIV lielā koncentrācijā, mazuli nedrīkst zīdīt. Inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloăiskajiem šėidrumiem - asinīm, dzimumorgānu izdalījumiem (sperma un izdalījumi no vagīnas) un mātes piena, ja tie nonāk otras personas organismā caur bojātu ādu vai gĜotādu.

Kā nevar inficēties ar HIV? 1. Sadzīves kontaktu ceĜā: •

sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šėaudot vai klepojot,

•

lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus - telefonu, datoru, dvieli u.c.,

•

apmeklējot ārstniecības iestādes, kopīgas tualetes, baseinus un dušas telpas,

•

lietojot kopīgu uzturu un traukus,

•

apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā,

•

braucot sabiedriskajā transportā,

•

saskaroties

ar

sviedriem,

asarām,

siekalām,

izdalījumiem

no

deguna,

urīnu,

izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis!

2. Insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā. Cilvēks ir vienīgais HIV pārnēsātājs. Vīrusam nav starpsaimnieka - nokĜūstot kukaiĦa vai dzīvnieka organismā, HIV iet bojā.

181

Kā var izsargāties no inficēšanās ar HIV? •

Seksuālās attiecības ar vienu pastāvīgu dzimumpartneri, kurš nelieto narkotiskās vielas un kuram nav citu dzimumpartneru.

•

Atturoties no gadījuma rakstura dzimumkontaktiem.

•

Gadījuma rakstura dzimumkontaktu laikā vienmēr lietojot prezervatīvus – tie ievērojami mazina risku inficēties ar HIV vīrusu un citām seksuāli transmisīvajām slimībām.

•

Injicējot narkotiskās vielas izmantojot tikai savu šĜirci un adatas, nelietojot narkotikas no kopēja trauka.

•

Darbā un situācijās, kurās ir saskare ar asinīm vai citiem organisma šėidrumiem (sperma, maksts izdalījumi, asiĦainas krēpas, u.c.) vienmēr lietojot aizsarglīdzekĜus (gumijas cimdus, u.c.).

HIV tests HIV tests ir asiĦu pārbaude, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir inficēts ar HIV. Tas ietver gan asins analīzi, gan pirmstesta un pēctesta konsultāciju, kuru laikā medicīnas darbinieks izskaidro visus ar HIV/AIDS saistītos jautājumus. HIV tests ir konfidenciāls – tas nozīmē, ka gan konsultācijas saturs, gan testa rezultāts zināms tikai ārstam un pacientam. HIV tests ir vienīgā iespēja uzzināt, vai cilvēks ir inficējies ar HIV. HIV testu parasti veic šādos gadījumos: •

ja bijusi iespēja inficēties, piemēram, ir bijis „nedrošs sekss” vai narkotiku lietošana ar citas personas šĜirci,

•

ja pārbaudes nepieciešamību nosaka normatīvie akti (visu veidu donoriem, vīzas saĦemšanai uz dažām ārvalstīm, bērna adopcijas gadījumā, personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, personām, kas aizturētas pirmsizmeklēšanas izolatorā, dažu profesiju pārstāvjiem obligāto veselības pārbaužu ietvaros, grūtniecēm),

•

ja ārsts iesaka veikt HIV testu.

HIV testu drīkst veikt tikai ar izmeklējamās personas piekrišanu. 182

Ārstam ir pienākums noteiktām pacientu grupām ieteikt izmeklēšanu uz HIV: personām ar paaugstinātu riska uzvedību – narkotiku lietotājiem, cilvēkiem, kas bieži maina seksa partnerus un tamlīdzīgi –, taču pacientam ir tiesības piekrist testam vai atteikties no tā. Arī normatīvajos aktos noteikto peronu izmeklēšana uz HIV notiek tikai ar personas piekrišanu. Obligāti uz HIV tiek pārbaudītas visu donoru asinis, par ko persona tiek informēta. Grūtniecēm HIV testa veikšana tiek rekomendēta vienu reizi grūtniecības laikā (pēc ārstniecības personas ieteikuma), lai nepieciešamības gadījumā varētu uzsākt savlaicīgu terapiju un samazinātu risku bērnam inficēties ar HIV. HIV testu nepieciešams veikt arī personām, kuras slimo ar tuberkulozi vai kādu seksuāli transmisīvo infekciju, jo STI klātbūtne ievērojami palielina risku inficēties ar HIV dzimumkontaktos.

HIV infekcija un grūtniecība HIV infekcija nav šėērslis grūtniecībai un bērna nākšanai pasaulē. HIV inficētajām sievietēm jāplāno grūtniecība un jāizlemj jautājums par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu, konsultējoties ar ārstu. Grūtniecēm konsultāciju un HIV testu veic ginekologs vai vecmāte grūtnieču konsultācijas laikā. Bērna inficēšanos ar HIV no inficētas mātes grūtniecības, dzemdību vai krūts barošanas laikā sauc par HIV vertikālo transmisiju. Risks, ka bērns šādā veidā varētu iegūt HIV ir 30-45%, taču, ja tiek veikti īpaši pasākumi – HIV vertikālās transmisijas profilakse, risks nodot infekciju bērnam samazinās pat līdz 1-2%. Lai laikus uzsāktu HIV vertikālās transmisijas profilaksi, veikt HIV pārbaudi ieteicams: •

sievietēm, kas plāno grūtniecību,

•

grūtniecēm 1 reizi grūtniecības laikā līdz 12.grūtniecības nedēĜai. Ārstniecības personas - ăimenes ārsta, ginekologa-dzemdību speciālista vai vecmātes

obligāts pienākums ir grūtniecei ieteikt veikt HIV testu un pārrunāt visus ar to saistītos jautājumus. Lēmums par testa veikšanu grūtniecei jāpieĦem pašai. Tests nav obligāts, tomēr kopīgu pārrunu rezultātā izvērtējot iespēju, ka testa rezultāts varētu būt pozitīvs (piemēram, 183

gadījumā, ja grūtniece vai viĦas seksa partneris ir no paaugstināta riska grupas), medicīnas darbiniekiem ir jāmotivē grūtniece pārbaudīties. Grūtniecības laikā prezervatīvs jālieto visu seksuālo kontaktu laikā, lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām slimībām. SaskaĦā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, HIV inficētie bērni noteikti jāvakcinē pret vairākām infekcijas slimībām, jo viĦiem iespēja saslimt ir daudz lielāka nekā veseliem bērniem, un slimības sekas var būt daudz nopietnākas. Mātei par bērna HIV statusu noteikti jāinformē bērna ārstējošais ārsts.

Ieteikumi serodiskordantajiem pāriem (pāri, kuros viens no partneriem ir HIV inficēts), lai pasargātu partneri no inficēšanās bērna ieĦemšanas laikā Ja sieviete ir HIV pozitīva, ieteicams izmantot šĜirci (bez adatas) spermas ievadīšanai sievietes vagīnā. Ja

HIV

pozitīvs

ir vīrietis,

ieteicama

spermas

"skalošana"

–

dzimumšūnu

(spermatozoīdu) atdalīšanai no inficētā spermas šėidruma, kas pēc tam tiek ievadītas dzemdē vai in vitro apaugĜošana (mākslīga apaugĜošana mēăenē). Ja abi partneri inficēti, abiem jānoskaidro HIV apakštips, ar ko tie inficējušies. Ja apakštipi ir vienādi, tad sekss bez prezervatīva ir pieĜaujams, taču jāizvērtē STI un rezistento HIV tipu (uz medikamentozo terapiju nereaăējošu) ieguves risks. Antiretrovirālā terapija var negatīvi iedarboties uz spermatozoīdu kustīgumu, tādēĜ pirms terapijas uzsākšanas iesaka sasaldēt spermas paraugus.

HIV inficēts bērns mācību iestādē SaskaĦā ar Latvijas likumdošanu, HIV inficētiem bērniem ir tiesības mācīties jebkurā mācību iestādē. Nav likumdošanas akta, kas noteiktu, ka mācību iestādes vadība vai skolotāji jāinformē par to, ka skolu apmeklē inficēts bērns. Ja skolēns ir inficēts ar HIV vai slims ar AIDS, diagnozi mācību iestādes personāls var uzzināt tikai personīgi no skolēna vai viĦa vecākiem, ja viĦi vēlas to atklāt. Neatkarīgi no tā, kam 184

uzticēta informācija par skolēna inficēšanos ar HIV, šīs personas pienākums ir to neizpaust citām personām. Jāatceras, ka sadzīves kontaktu ceĜā HIV nevar pārnest no vienas personas otrai, tādēĜ HIV inficēta bērna atrašanās mācību iestādē citus bērnus neapdraud. Inficētā bērna interesēs būtu, lai klases audzinātājs, skolas medicīnas darbinieks vai skolas vadība zinātu par viĦa HIV statusu, tādēĜ, lai vajadzības gadījumā varētu izvērtēt, kādās aktivitātēs bērnam piedalīties un kā rīkoties, ja bērnam skolā rodas veselības problēmas. Piemēram, HIV inficētajam bērnam ieteicams neapmeklēt skolu gripas laikā, lai pasargātu viĦu no iespējas inficēties. Vajadzības gadījumā skolas medicīnas darbinieka uzraudzībā slimajam bērnam varētu tikt dotas zāles – tāda pieredze ir Amerikā.

HIV un ceĜošana Dažās valstīs iebraucējiem jāuzrāda HIV sertifikāts, ka iebraucējs vai persona, kura vēlas iegūt šajā valstī uzturēšanās atĜauju, nav inficēta ar HIV. To nosaka attiecīgo valstu normatīvie akti. Informāciju par iestādēm, kas izsniedz šādu dokumentu, var uzzināt, zvanot pa tālruni 67081620. Ja HIV inficētais cilvēks gatavojas ceĜot uz kādu no tā saucamajām “siltajām zemēm”, viĦam jāvakcinējas pret dažādām tropu slimībām, jo novājinātās imunitātes dēĜ iespēja saslimt ir daudz lielāka kā citiem cilvēkiem. Vakcinēšanās neietekmē HIV inficētā cilvēka veselību. Komplikācijas var rasties, ja ir vajadzība potēties pret dzelteno drudzi. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti to neiesaka, tādēĜ inficētajam cilvēkam par savu HIV statusu noteikti jāinformē medicīnas darbinieks, kas veic vakcinēšanu.

Antiretrovirālā terapija Antiretrovirālā terapija ir galvenais ārstēšanas paĦēmiens AIDS slimniekiem. Tā nedod pilnīgu izdziedināšanu, bet var uz vairākiem gadiem aizkavēt slimības attīstības procesu. Ārstēšana nozīmē pastāvīgu medikamentu (vairāku zāĜu kombināciju) lietošanu ik dienu visu atlikušo mūžu. Antiretrovirālie medikamenti aizkavē HIV vairošanos organismā, līdz ar to optimizē kopējo veselības stāvokli un dod iespēju inficētajam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. 185

Šī specifiskā ārstēšana savā ziĦā ir arī HIV izplatības profilakse, jo var samazināt HIV daudzumu inficētā cilvēka organisma šėidrumos (asinīs, izdalījumos no dzimumorgāniem un mātes pienā) līdz tādam līmenim, ka tie nav infekciozi un bīstami citiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka antiretrovirālās terapijas pieejamība ir būtiski nozīmīga ne tikai HIV inficētajiem cilvēkiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Savukārt nepareiza (galvenokārt, neregulāra) antiretrovirālo medikamentu lietošana var izraisīt pret medikamentiem rezistentu HIV formu veidošanos, tas ir, vīruss attīsta tādas formas, kurām iepriekš lietotās zāĜu kombinācijas vairs nepalīdz. Ar šādām vīrusa formām inficētiem cilvēkiem var rasties grūtības piemērot optimālu ārstēšanu. Lai novērstu zāĜu rezistento HIV formu izplatīšanos, pacientam pirms terapijas uzsākšanas jābūt Ĝoti motivētam iesaistīties ārstēšanas procesā, jāsadarbojas ar ārstiem (jābūt līdzestīgam) un pilnībā jāapzinās, ka antiretrovirālo medikamentu lietošana būs jāturpina visu mūžu, un ārstēšanā nedrīkst būt pārtraukumi, neraugoties uz grūtībām, ko tā var izraisīt.

HIV inficēta cilvēka tiesības un pienākumi Inficētās personas un AIDS slimniekus ārstē, attiecinot uz viĦiem visas iedzīvotāju un pacientu tiesības un pienākumus veselības aprūpē, kā arī nodrošinot minētajām personām ārstniecības pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Latvijas Infektoloăijas centrs metodiski vada HIV inficēto personu un AIDS slimnieku medicīnisko aprūpi, kā arī nodrošina konsultatīvo un medicīnisko palīdzību. Inficētajām personām tiek sniegta ārstniecība un sociālā palīdzība, kā arī AIDS slimniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot konfidencialitātes principu, tiek piešėirta invaliditātes pensija. Inficētās personas un AIDS slimnieka pienākums ir veikt individuālās profilakses pasākumus un lietot attiecīgus līdzekĜus, lai novērstu citu personu inficēšanu. Inficētai personai ir tiesības strādāt jebkurā darbā un profesijā, kā arī mācīties jebkurā mācību iestādē. Darba devējs nav tiesīgs lauzt darba līgumu, ja viĦš uzzinājis par darbinieka inficēšanos ar HIV. 186

Vairums profesiju pārstāvju nav pakĜauti riskam inficēties darba procesā, strādājot kopā ar HIV inficētu personu. Dažādās valstīs iesaka līdzīgas rekomendācijas darba attiecībām: •

darbiniekam nevajadzētu atklāt darba devējam savu HIV/AIDS statusu;

•

personas, kas ir HIV inficētas (vai tiek par tādām uzskatītas) jāaizsargā no darba kolēău, darba devēju, partneru, klientu diskriminācijas vai kaunināšanas - informācijas sniegšana par HIV/AIDS, transmisijas ceĜiem un citām saistītām tēmām varētu kliedēt bailes vai citus diskriminēšanas psiholoăiskos iemeslus;

•

ja ar HIV inficēts darbinieks veselības stāvokĜa dēĜ vairs nespēj veikt savu darbu, darba devējam jādomā par citu pienākumu uzticēšanu, atceroties, ka darba tempu un kvalitāti neiespaido tikai HIV infekcija;

•

HIV inficētajiem jāĜauj strādāt tik ilgi, cik atĜauj viĦu fiziskā un garīgā veselība.

AIDS konsultāciju kabinets V/a

"Latvijas

Infektoloăijas

AIDS

centrs"

konsultāciju

kabinets

atrodas Klijānu ielā 7 (ieeja no Mazās Klijānu ielas). AIDS konsultāciju kabinetā pieejama plaša informācija par HIV/AIDS, individuālas konsultācijas, kā arī HIV tests augsta riska uzvedības grupu pārstāvjiem. Iepriekš ieteicams pieteikties pa tālruni 67298080. PieĦemšanas laiki: Pirmdienās

13:00

- 17:00

Otrdienās

10:00

- 17:00

Trešdienās

13:00

- 20:00

Ceturtdienās

10:00

- 17:00

Piektdienās

13:00

- 17:00

187

HIV profilakses tīkls Rīgā V/a

•

"Latvijas

Infektoloăijas

centrs"

AIDS

Konsultāciju

kabinets,

Rīgā, Klijānu ielā 7 (ieeja no Mazās Klijānu ielas); tālr. 67298080 Biedrība „DIA+LOGS”, Dzirnavu ielā 135 (ieeja no Satekles ielas); tālr. 67288500; tālr.

•

mobilai brigādei 27004493 V/a „Latvijas Infektoloăijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Rīgas

•

ambulatorā nodaĜa, Nīcgales ielā 5; tālr. 67564419 Latvijas Sarkanā Krusta Sociālā centra „GaiziĦš” veselības istaba, GaiziĦa ielā 7;

•

tālr.informācijai: 67686307 Bauskā •

Atkarību profilakses centrs, Dārza ielā 12B; tālr. 63920205

Cēsīs •

HIV un atkarību profilakses kabinets, Bērzaines ielā 16/18 (pagrabstāvā); tālr. 64127884

Daugavpilī •

mobilā brigāde (mikroautobuss); tālr. 29990599

Jēkabpilī •

Zema sliekšĦa centrs, Brīvības ielā 45; tālr. 65207094

Jelgavā •

Atkarību profilakses centrs, Stacijas ielā 13; tālr. 63012084

Jūrmalā •

Atkarību profilakses centrs, NometĦu ielā 2A; tālr. 22071303;

•

Mobilais atkarību profilakses punkts (mikroautobuss) tālr. 29897127

Kuldīgā •

Atkarību konsultāciju punkts, Liepājas ielā 8; tālr. 63323427

Ėekavā •

HIV/AIDS profilakses programma, Gaismas ielā 19, k. 8; tālr. 67935804

Liepājā •

Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkts, Flotes ielā 7; tālr. 63456120 188

Ogrē •

HIV profilakses programma, Parka ielā 1; tālr. 65055195

Olainē •

HIV profilakses punkts, Zemgales ielā 57; tālr. 26026058

Saldū •

Atkarību profilakses kabinets, Dzirnavu ielā 1; tālr. 29273405

Talsos •

Atkarību konsultāciju punkts, Talsu nov., Laidzes pag., „Zvirgzdu pansija”

Tukumā •

Atkarību profilakses punkts, Dārza ielā 11/13; tālr. 63180231

Kas ir sarkanā lentīte? Sarkanā lentīte ir visā pasaulē atpazīta zīme, kas simbolizē sapratni, līdzcietību un morālu atbalstu tiem, kas cieš no HIV/AIDS. 1991.gadā grupa amerikāĦu mākslinieku, kas bija apvienojušies labdarības grupā, lai palīdzētu HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem, nolēma radīt vizuālu simbolu, kas izrādītu līdzcietību tiem, kas slimi ar AIDS. ViĦu iecerētajam simbolam bija jābūt vienkāršam, bet tajā pašā laikā jāatstāj paliekošs iespaids uz ikvienu, kurš to būtu redzējis. Tam jāapvieno visas valstis, kas vēlas iesaistīties cīĦā ar AIDS. Sarkanā krāsa tika izvēlēta, lai simbolizētu asinis un bīstamību. Lentītes gali vērsti uz leju, simbolizējot dzīves aizplūšanu. Jau 1991.gada novembrī no AIDS mirušā mūziėa Fredija Merkūrija piemiĦas koncertā Anglijā sarkano lentīti piesprauda 70 000 cilvēku. Sarkanā lentīte ir politiski korekts aksesuārs, ko sabiedrībā pazīstami cilvēki nēsā pie sava apăērba, tā paužot atbalstu visiem, ko skāris AIDS, un problēmas aktualitātei. Tā ir ietekmīgs līdzeklis, lai veicinātu sabiedrības izpratni par HIV/AIDS un lobētu finansējuma piešėiršanu kā izpētei, tā arī pakalpojumu nodrošināšanai AIDS jomā. 189

HIV infekcijas izplatība Latvijā HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reăistrēti kopš 1987.gada. Pirmie HIV gadījumi Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, tika atklāti starp vīriešiem, kas to bija ieguvuši homoseksuālu dzimumkontaktu

rezultātā.

1990.gadā

atklāja

pirmo

gadījumu,

kad

heteroseksuālu

dzimumkontaktu ceĜā bija inficējusies sieviete. Līdz deviĦdesmito gadu vidum infekcija praktiski izplatījās tikai dzimumkontaktos, un katru gadu tika atklāti samērā maz jauni HIV gadījumi. 1997.gads iezīmēja jaunu pavērsienu – HIV infekcija iekĜuva injicējamo narkotiku lietotāju (INL) vidē, un kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā Ĝoti strauji izplatījās šajā populācijā. Visaugstākais gada laikā reăistrētais rādītājs – 807 HIV gadījumi – bija 2001.gadā, un kopš tā laika jauno (attiecīgā gada laikā reăistrēto) gadījumu skaits ievērojami samazinājies. Statistikas dati atspoguĜo tikai reăistrēto HIV/AIDS gadījumu skaitu. Patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā tiek lēsts 1,5 – 2 reizes lielāks.

Rīcība gadījumos, kad notikusi saskare ar svešām asinīm Lai novērstu vai iespējami mazinātu inficēšanās risku ar HIV gadījumos, kad notikusi saskare ar asinīm, nekavējoties jāveic profilaktiski pasākumi: 1) āda saskares vietā jāmazgā ar ūdeni un ziepēm un jāapstrādā ar 70% spirtu vai citu dezinfekcijas līdzekli; 2) gĜotāda jāskalo ar tekošu ūdeni 3-5 minūtes. Ja notikusi saduršanās ar adatām vai citiem asiem priekšmetiem, uz kuriem ir asinis, nekavējoties: •

jāveicina asiĦošana no brūces, lai iztek inficētās asinis,

•

brūce jāskalo zem tekoša vēsa ūdens 3-5 minūtes,

•

brūce jāapstrādā ar 70% spirtu vai citu dezinfekcijas līdzekli,

•

jāuzliek sterils pārsējs.

Lai objektīvi izvērtētu inficēšanās risku ar HIV un citām ar asinīm pārnesamām infekcijām, ieteicams konsultēties ar speciālistu pa diennakts AIDS uzticības tālruni – 67543777 vai 48 stundu laikā griezties Latvijas Infektoloăijas centrā. Ja iespējams, līdzi jāĦem priekšmets, ar kuru notikusi savainošanās, lai varētu pārbaudīt materiālu uz HIV un hepatītu B un 190

C klātbūtni. Nepieciešamības gadījumā cietušajam var tikt nozīmēta profilaktiska pretvīrusu terapija - tā saucamā pēcekspozīcijas profilakse.

Biežāk uzdotie jautājumi par HIV/AIDS Jautājums: Ja kādam no manas klases ir AIDS, vai arī es varu ar to inficēties?


HIV tiek nodots tālāk ar dzimumsakariem, intravenozo narkotisko vielu lietotāju (IVNL) vidū lietojot kopīgas adatas un šĜirces, pārlejot inficētas asinis, kā arī no mātes bērnam – dzemdību laikā vai arī barojot jaundzimušo ar krūts pienu.




Cilvēki, kas ir inficējušies ar HIV, nevar inficēt citus ar parastām ikdienas darbībām.




Nevar inficēties ar HIV, tikai apmeklējot skolu kopā ar kādu, kurš ir inficējies.

Jautājums: Vai es varu inficēties ar HIV "franču" skūpsta laikā?


Pilnīgi neiespējami. Protams, HIV laiku pa laikam var atrast siekalās, taču tik zemās koncentrācijās, ka zinātnieki uzskata – ir pilnīgi neiespējami inficēties ar HIV skūpstoties.




Tomēr pastāv arī iespējamība, ka mutē ir kādi savainojumi un tad skūpstoties ar siekalām caur šiem ievainojumiem HIV vīruss varētu nonākt asinsritē, bet lielākā daĜa zinātnieku piekrīt teorijai, ka tam vajadzētu būt Ĝoti garam skūpstam, lai tādā veidā šis vīruss tiktu nodots tālāk.




Vēl nav bijis neviena gadījuma, kad kāds ir inficējies ar HIV skūpstoties.




Lai nu kā, zinātnieki tomēr nevar 100% garantēt to, ka ar HIV nevar inficēties, ilgi skūpstoties.

Jautājums: Vai es varu inficēties ar HIV orālā seksa laikā?


Šāda iespējamība pastāv.




Orālo dzimumsakaru laikā var būt saskare ar spermu, vagīnas gĜotām vai asinīm, kas var saturēt HIV vīrusu.




AR HIV var inficēties, ja sperma, vagīnas gĜotas vai/un asinis nonāk citas personas asinsritē.

191




Orālā seksa laikā HIV vīruss var nokĜūt cita cilvēka asinsritē caur nelielām brūcītēm vai ievainojumiem mutē. Taču risks ir Ĝoti mazs.

Jautājums: Vai taisnība, ka tik ilgi, kamēr es dzimumakta laikā izmantoju prezervatīvu, neinficēšos ar AIDS?


Ir bijuši gadījumi, lai cik augstas kvalitātes bijis prezervatīvs, ka tas dzimumakta laikā ir pārplīsis. Tas var notikt 1–3% gadījumu. Divu prezervatīvu lietošana vienlaikus nav vēlama.




Vislabākais veids, kā izsargāties no HIV un STI seksuālo sakaru laikā, ir prezervatīvu lietošana.




Seksam jāizvēlas augstas kvalitātes prezervatīvi ar ilgstošu derīguma termiĦu, un tie jālieto pareizi katra dzimumakta – vaginālā un anālā – laikā.




Visdrošākais veids, kā izvairīties no inficēšanās ar HIV, ir atturēšanās no dzimumsakariem.

Jautājums: Mana draudzene ar savu draugu nodarbojās ar anālo seksu, lai nepaliktu stāvoklī. ViĦa taču nedabūs AIDS?


Nepareizi. Anālais sekss ar inficētu partneri ir viens no bīstamākajiem veidiem, kā inficēties ar HIV.




Sievietei vai vīrietim anālais sekss ar inficētu personu ir Ĝoti riskants.




Anālā seksa laikā ir jālieto speciāli anālam seksam domāti prezervatīvi.

Jautājums: Ja es nekad neesmu lietojis IVN, bet man ir bijuši dzimumsakari ar pretēja dzimuma personu, vai es varēju inficēties ar HIV?


Jā. Nav noteikti jābūt homoseksuālim vai IVNL, lai inficētos ar HIV.




Gan sievietes, gan vīrieši var inficēties un pārnēsāt šo infekciju tālāk caur dzimumsakariem.




Ja Tavs iepriekšējais partneris ir bijis inficēts, tad arī Tu varētu būt inficēts.

192

Jautājums: Vai ir iespējams inficēties ar HIV, donoru centrā nododot asinis?


Nē. Nododot asinis, nav iespējams inficēties ar HIV.




Asins donoru centri katru reizi, Ħemot asinis, izmanto jaunas adatas.

Jautājums: Man pirms pieciem gadiem bija asins pārliešana, vai ir iespējams, ka esmu inficēts ar HIV?


Tas ir maz ticams, jo kopš 1985. gada donoru asinis tiek pārbaudītas uz HIV antivielām.




Katram donoram tiek jautāts, vai viĦš ir darījis ko tādu, kas varētu izraisīt iespējamo risku inficēties ar HIV. Ja tas tā ir, tad nodot asinis ir aizliegts (piemēram, ja ir bijis kādas ėermeĦa daĜas pīrsings vai tetovēšana).




Ja ir uztraukums par to, ka ir notikusi inficēšanās, vajadzētu nodot savas asinis analīzei, lai pārliecinātos par inficēšanās gadījumu.

Jautājums: Vai es varu inficēties no priekšmetiem, ko lietoju ikdienā?


Nē. HIV vīruss nav atrodams uz priekšmetiem, kas tiek lietoti katru dienu (dvieĜi, šėīvji u.c.), pat uz tiem ne, uz kuriem ir atrodami ėermeĦa izdalījumi (ja vien tās nav svaigas asinis).

Jautājums: Vai es varu inficēties ar HIV no odiem vai citiem insektiem?


Nevar inficēties ar HIV, ja iekož ods.




HIV vīruss nav atrodams odā, un tas netiek pārnēsāts ar oda siekalām kā, piemēram, malārija vai dzeltenais drudzis.




Nevar inficēties ar HIV/AIDS no indīgām vabolēm, utīm, blusām vai citiem insektiem.

Jautājums: Draudzene man sacīja, ka tik ilgi, kamēr es lietošu pretapaugĜošanās tabletes, es būšu pasargāta no AIDS. Vai tā ir taisnība?


Nē. PretapaugĜošanās tabletes nevar pasargāt no HIV.




Var inficēties ar HIV arī tad, ja tu lieto pretapaugĜošanās tabletes.




Vienīgais veids, kā izvairīties no inficēšanās, ir: 1) izvairīties no otrreizējas adatu lietošanas IVNL vidū; 193

2) atturēties no seksa vai arī uzsākt to ar personu, kas nav inficējusies; 3) pareizi izmantojot lateksa prezervatīvus katra dzimumakta laikā.


Pat tad, ja lieto šīs tabletes, dzimumakta laikā vajadzētu izmantot arī prezervatīvu.

Jautājums: Es domāju, ka varētu būt inficējusies, jo pirms kādiem diviem mēnešiem man bija dzimumsakari ar kādu, ko es nepazinu. Vai man vajadzētu pārbaudīties uz HIV?


Vajadzētu konsultēties ar kādu par šo analīžu vajadzību. To var izdarīt arī pie ăimenes ārsta vai ginekologa.

Jautājums: Ko man darīt, ja es domāju, ka esmu inficējies ar HIV?


Uztraukumam ir pamats, ja esi uzsācis darbības, kurās ir bijis risks inficēties ar HIV. Šīs darbības ir: 1) lietot inficētas personas šĜirces un adatas; 2) dzimumattiecības ar inficētu personu.




Ja joprojām uztraucies par to, ka varētu būt inficēts, tad jāparunā ar kādu par HIV testa veikšanu. Tests parādīs, vai esi inficējies. Kāds, ar ko aprunāties, var būt vecāki, ārsts vai kāds cits, kas ir saistīts ar medicīnu un AIDS.




Var piezvanīt pa AIDS uzticības tālruni vai arī vērsties pilsētas vai rajona klīnikā.




Pirms esi noskaidrojis, vai tu esi inficēts vai ne, padomā par to, lai neinficētu citus.

194

Aktivitātes nodarbībām par STI 10 pamatfakti, kas jāzina par HIV/AIDS

195

196

HIV infekcijas norise un AIDS izpausme

197

198

199

200

Pabeidziet teikumus. Rakstiet, ko domājat vai jūtat.

201

Ko mēs zinām par STI un HIV/AIDS?

202

Jā vai nē? Nepieciešams: spēles paliknis (skat.zemāk), metamais kauliĦš un ejamie kauliĦi. Noteikumi: Katrs spēlētājs met metamo kauliĦu, tas, kuram ir lielākais punktu skaits sāk spēli. Ejot pa spēles palikni, jāizlasa tas, kas rakstīts tajā lauciĦā, uz kura nonācis spēlētājs un jāapstiprina

vai

jānoliedz

apgalvojums.

Uzvar

tas,

kurš

pirmais

sasniedzis

finišu.

203

204

Savieno pareizos Katram bērnam (var spēlēt arī grupās) iedod sajauktā secībā jautājumus un atbildes, bērniem jāatrod pareizā atbilde uz katru jautājumu.

205

Novērtē risku Grupas darbs. Katrai skolēnu grupai iedodiet sagrieztus apgalvojumus par HIV. Skolēniem jāizdomā, kad nav riksa, ir mazs risks vai liels risks inficēties ar HIV. Kad skolēni ir izdomājuši, tad pārrunājiet iegūtos rezultātus visi kopā.

Klepus

HIV inficēta māte, barojot bērnu ar krūti

Sperma

Kopējas adatas izmantošana, lietojot narkotikas

Tetovēšana

Anālais sekss

Apskāvieni

Vaginālie izdalījumi

HIV inficēta māte dzemdību laikā

Siekalas

206

Ausu caurduršana

Dzimumattiecības bez prezervatīva

Mājdzīvnieki

Peldēšanās ezerā, upē, jūrā

Orālais sekss

Rokasspiediens

KlaiĦojoša dzīvnieka kodiens

Šėaudīšana

Asins donori

Baseins

Masturbācija

Sabiedriskais transports

Sviedri

Kopējs dvielis

Sporta spēles

Asaras 207

Kopēja pirts apmeklēšana

Prostitūcija

Prezervatīva lietošana

Oda kodiens

Donoru orgāna pārstādīšana

208

MAZS RISKS 209

LIELS RISKS 210

NAV RISKA 211

„Zinītis – nezinītis” Mērėis: sniegt un arī pārbaudīt jauniešu zināšanas par STI un AIDS, izmantojot metodi, kur iesaistās visi dalībnieki. Nepieciešams: iepriekš sagatavoti jautājumi, metamais kauliĦ (vēlams – liels), nepieciešams brīvprātīgais, kur palīdz pierakstīt un saskaitīt punktus. Laiks: 15 minūtes. Apraksts: 1. dalībniekus sadala divās komandās. 2. Vadītājs jau iepriekš ir sagatavojis virkni jautājumu par tematu „HIV/AIDS un STI”. Vadītājs nosala vienu no jautājumiem. 3. Pirmās komandas pirmais dalībnieks met metamo kauliĦu. Ja dalībnieks pats atbild uz jautājumu – uzmestā punktu summa divkāršojas. Ja dalībnieks nespēj atbildēt, viĦam var palīdzēt komanda, bet punktu skaits paliek uzmestais. Ja dalībnieks un grupa nespēj atbildēt, jautājums tiek uzdots otrai komandai. Ja pretinieku komanda saka priekā, viĦi saĦem o punktu mīnusā. Materiāli Daži jautājumi, ar kuriem var sākt uzdevumu:
Kuri ėermeĦa šėidrumi satur HIV?


Ko nozīmē – HIV?




Ko nozīmē – AIDS?




Kādi ir galvenie HIV transmisijas ceĜi? (Kā var inficēties ar HIV?)


Kādi iz galvenie riska faktori HIV infekcijai? Kuras cilvēku grupas ietilpt paaugstināta riska kategorijā inficēties ar HIV?


Kādi ir HIV simptomi?


Cik ilgs laiks no inficēšanās brīža līdz tam laikam, kamēr HIV infekciju var diagnosticēt ar HIV testa palīdzību?

212

„Ko jūs domājat par AIDS?” Mērėis: kopīgi pārrunāt attieksmes un viedokĜus par HIV/AIDS tematu un inficētājiem. Laiks: 20 minūtes. Apraksts: Iespējamie jautājumi diskusijai gan mazās, gan dalītās grupiĦās, gan visai grupai kopumā. 1. Kā tu justos/ ko domātu, ja uzzinātu, ka viens no taviem draugiem ir inficēts ar vīrusu, kas izraisa AIDS (HIV)? Vai tu domāju, ka jūsu draudzība ar viĦu varētu mainīties? Kāpēc – jā vai kāpēc – nē? 2. Kā tu justos/ko domātu, ka viens no jūsu skolotājiem slimotu ar AIDS? Kādus jautājumus tu vēlētos viĦam uzdot? 3. Vai tu domā, ka cilvēkiem, kuri slimo ar AIDS, būtu jāpieĜauj palikt savā darbā? Kāpēc – jā vai kāpēc – nē? 4. Vai tu uzskati, ka ikvienam vajadzētu izdarīt analīzes, lai uzzinātu, vai viĦš ir inficēts ar HIV? Kāpēc – jā vai kāpēc – nē? 5. Ja zēns/ vīrietis ir ieinteresēts stāties dzimumsakaros ar citu cilvēku un viĦš zina, ka viĦš ir HIV pozitīvs (ka viĦam ir vīruss, kas izraida AIDS), vai viĦam tas būtu jāsaka otram cilvēkam? 6. Vai tu uzskati, ka problēma ir AIDS vai tie cilvēki, kuriem tas ir? Kāpēc?

213

„Pareizi nozīmē droši” Mērėis: attīstīt prezervatīvu lietošanas prasmes un diskusijas prasmes par drošām seksuālām attiecībām. Nepieciešams: prezervatīvi un vīrieša dzimumlocekĜa maketi; rakstāmpiederumi un divas papīra lapas. Laiks: 15 minūtes. Apraksts: 1. Sadali dalībniekus divās komandās. 2. Iedod katrai komandai prezervatīvu paciĦas, vīriešu dzimumlocekĜa maketu un papīra lapu ar rakstāmo. 3. Katra komanda mēăina uzvilkt prezervatīvu uz dzimumlocekĜa maketa, ievērojot pareizo prezervatīvu lietošanas secību. Viens komandas dalībnieks raksta uz papīra lapas savas komandas soĜus, veicot uzdevumu. 4. Kad uzdevums paveikts, katra komanda piestiprina savas prezervatīva lietošanas „soĜu” lapas pie sienas vai tāfeles; tās tiek salīdzinātas un pārspriestas. 5. Uzdevuma beigās vadītājs parāda prezervatīvu lietošanu soli pa solim (lietojot dzimumlocekĜa maketu). Jautājumi diskusijai
Ir grūti iemācīties lietot prezervatīvu, izmantojot grāmatas, to var izdarīt tikai praktizējot (lietojot dzimumlocekĜa maketu šajā gadījumā).


Pareiza secība prezervatīva lietošanai nav tāpēc, lai veicinātu izklaidi, bet gan lai pasargātu tevi no HIV un citām STI.




Pareiza prezervatīva lietošana ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no HIV un SSTS dzimumattiecību laikā.




Nav pietiekami tikai zināt, kad un kā lietot prezervatīvu, lai pasargātu sevi no HIV un STI. Daudz svarīgāk ir pārrunāt par to lietošanu pirms dzimumattiecību uzsākšanas ar savu partneri. Tikai ādā gadījumā jūs panāksiet abpusēju sapratni un veiksmīgus rezultātus.

214

Materiāli darbam SoĜi prezervatīva lietošanai 1. Nopērc atbildošu prezervatīvu (orālam, vaginālam vai anālam seksam). 2. Pārbaudi paciĦu – derīguma termiĦu, vai iepakojums ir nebojāts. 3. Atver paciĦu un pārliecinies, vai prezervatīvs nav sauss, mainījis krāsu, zaudējis formu vai netipiski lipīgs. 4. Uzspied uz prezervatīva gala, izspiežot ārā gaisu un veidojos brīvu vietu spermai. 5. Uzliec prezervatīvu uz ereăēta vīrieša dzimumlocekĜa galviĦas. 6. Noritini prezervatīvu līdz dzimumlocekĜa pamatnei. 7. IzĦem dzimumlocekli, pieturot prezervatīvu, lai tas nenoslīd. 8. NoĦem prezervatīvu. 9. Aizsien prezervatīvu mezglā. 10. Izmet prezervatīvu – atkritumu tvertnē, nevis tualetē vai ārā.

215

„Labā un kreisā puse” Mērėis: uzzināt un pārrunāt grupas dalībnieku viedokĜus par o tematu. Nepieciešams: divas A4 lapas ar uzrakstiem – „Piekrītu” un „Nepiekrītu”. Laiks: 10 minūtes. Apraksts: 1. Telpas vienā malā pie sienas piestarpina lapu ar uzrakstu „Piekrītu”, otrā – lapu ar uzrakstu „Nepiekrītu”. 2. Vadītājs izsaka kādu apgalvojumu par HIV/AIDS tematu. Piemēram: ”Sievietes, kurām konstatēts HIV, nedrīkst palikt stāvoklī!” 3. Dalībnieki izvērtē savu attieksmi pret izteikto apgalvojumu un ieĦem savu vietu telpā – pie lapas „Piekrītu” vai „Nepiekrītu”. Ja dalībnieks atrodas telpai pa vidu, viĦam ir neitrāla attieksme pret o jautājumu. 4.Vadītājs uzdod dažiem (ja liela grupa) dalībniekiem no „Piekrītu” grupas un no „Nepiekrītu” grupas jautājumu par to, kāpēc viĦiem ir tieši konkrētais viedoklis. 5. Spēle turpinās, izsakot dažādus apgalvojumus un tos pārrunājot.

Ieteikumi ! Šo metodi var izmantot, runājot par jebkuru tematu – gan par kontracepciju, STI, narkotikām, gan pubertāti. Materiāls Daži piemēri apgalvojumiem
Sievietes, kurām ir konstatēts HIV, nedrīkst palikt stāvoklī!


Cilvēki, kuriem ir HIV infekcija, ir tiesīgi paturēt o informāciju konfidenciālu.




Skolēni, kuriem ir HIV/AIDS, var iet uz skolu.




HIV/AIDS inficētiem par savu slimību jāvaino tikai un vienīgi sevi.




Intravenoziem narkomāniem ir jābūt pieejamām tīrām adatām un šĜircēm, ka viĦi tās vēlas.




Prezervatīviem ir jābūt pieejamiem ikvienam, neatkarīgi no vecuma.




Prostitūcija ir jāaizliedz, lai veicinātu HIV/AIDS profilaksi.

216

„Kur?” Mērėis: izprast, ka pieĦēmumi par cilvēkiem un viĦu iespēju būt inficētiem ar HIV maldīgi tiek balstīti uz viĦu statusu, rasi, darbavietu, seksuālo orientāciju u.c. Nepieciešams: rakstura apraksts katram dalībniekam, lapiĦas. Laiks: 40 minūtes. Apraksts: 1. Vadītājs izskaidro, ka tiks spēlēta lomu spēle „Kur?”. Pajautā pēc četriem brīvprātīgajiem lomu spēlei. 2. Telpā tiek izveidots paĦeĜdiskusijas galds, pie kura sēž četri brīvprātīgie. Katram no viĦiem iedod viĦa lomas aprakstu, kur ir teikts, kas viĦi ir un vai ir HIV inficēti. Faktus par HIV nedrīkst atklāt pārējiem dalībniekiem. Kad brīvprātīgie iepazinušies ar savu lomu, viĦiem piecu minūšu laikā jāatrod atbilstoši aksesuāri, lai izveidotu tēlu, kas palīdzētu viĦiem iejusties lomā. Dalībniekiem ir atĜauts improvizēt, iedomājoties, ka šajā situācijā varētu rīkoties viĦu varonis. 3. Vadītājs izskaidro pārējiem grupas dalībniekiem, ka viens no paĦeĜdiskusijas dalībniekiem ir HIV inficētais. Pārēji dalībnieku uzdevums ir uzdot jautājumus, lai noskaidrotu, kura no šīm personām ir HIV inficēta. Vienā reizē katram ir atĜauts uzdot vienu jautājumu. Uz o jautājumu jāatbild ar „jā” vai „nē”. Jautājumu var uzdot jebkuram „aktierim”. 4. Vadītājs iepazīstina ar paĦeĜdiskusijas dalībniekiem: A dzīvo Vecrīgā un viĦam pieder dārgs restorāns. B ir pamatskolas skolotāja kādā lauku rajonā. Neliels atalgojums. C ir pabeidzis studijas ārvalstīs. D ir progresīva un talantīga arhitekte. 5. Dalībnieki var sākt uzdot jautājumus. Jautājumu uzdošana turpinās 10 līdz 20 minūtes atkarībā no to kvalitātes. Nedrīkst uzdot tiešo jautājumu: ”Vai tu esi HIV inficēts ?” Jautājumu uzdevēji neatklāj savas versijas par personu, kura ir HIV inficēta. 6. Kad jautājumu uzdošana noslēgusies, katram dalībniekam tiek izdalīta lapiĦa, uz kuras viĦam ir jāuzraksta tā cilvēka vārds, kurš viĦaprāt, ir HIV inficēts. 7. Vadītājs uzraksta „aktieru” vārdus uz tāfeles un atzīmē, cik daudz dalībnieku atzīmēja katru no viĦiem, kā persona, kura varētu būt inficēta. 8. Pēc tam, kad ir redzams, kurš no „aktieriem” guvis pārsvaru, tiek pārrunāti iemesli, kas lika domāt tieši par šo personu. Šajā diskusijā parādīsies dažādi stereotipi, pieĦēmumi, kas, iespējams, traucēja atklāt patiesību. 9. Kad pārrunas beigušās, vadītājs atklāt, kurš no „aktieriem” patiesi bija HIV inficētais. 10. Jautājumi diskusijai: Vai tev bija kādi pieĦēmumi, kas traucēja atklāt īsto personu? Vai cilvēku nodarbošanās u.c. faktori veicina tavu vērtējumu? Vai tavs vērtējums ir atkarīgs no sabiedrībā valdošiem stereotipiem? Vai bija grūti uzdot jautājumus, kas skar cilvēka seksuālo uzvedību? 217

Materiāls darbam Dalībnieku rakstura apraksti A. Tu esi 40 gadus vecs homoseksuāls vīrietis. Tev ir liels dzīvoklis Vecrīgā, un tev pieder dārgs restorāns. Pēdējos 10 gadus tev ir bijušas monogāmas attiecības. Tu esi bijis uzticīgs savam partnerim un tici, ka viĦš tev arī’. Pirms pieciem gadiem tev veca smagu operāciju ar asins pārliešanu. Par laimi, asinis nebija inficētas. Ne tu, ne tavs draugs nekad neesat lietojuši narkotiskās vielas. Tu neesi inficēts! B.

Tu esi pamatskolas skolotāja kādā lauku rajonā. Daudzi tavi skolēni ir no nelabvēlīgām ăimenēm, kurās ir gan seksuāla vardarbība, gan tiek lietotas narkotiskās vietas. Tu esi noraizējusies par iespēju iegūt HIV, bet apzinies, ka tev ir minimāls risks, jo tu nelieto narkotikas un nodarbojies tikai ar drošu seksu. Tu neesi inficēta!

C.

Tu esi pabeidzis studijas ārvalstīs. Tev ir bijuši daudzi dažādi seksuālie partneri, tomēr tu vienmēr esi lietojis prezervatīvu, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības un STI. Tu esi pāris reižu „Dūries”, bet nekad neesi dalījies ar savu šĜirci. Tu neesi inficēts.

D.

Tu esi 32 gadus veca arhitekte. Jau gadu tev ir mīĜākais, kurš ir tavs trešais seksuālais partneris. Tu nekad neesi lietojusi narkotiskās vielas. Arī neviens tavs partneris nav „dūries”. Tavas iepriekšējās attiecības ilga trīs gadus. Diemžēl viĦš ir HIV inficēts, un, pašam nezinot, viĦš ir inficējis arī tevi. Pirms pusgada viĦš sāka nopietni slimot, un tu nolēmi veikt pārbaudes. Rezultāts- HIV pozitīvs. Līdz šim tev nav nekādu AIDS pazīmju, un tu turpini radoši strādāt. ! Šis uzdevums ir piemērots nedaudz vecākai auditorijai (16-1 gadu), jo ir jālieto analītiska pieeja, novērtējot personas visos četros gadījumos. Ieteicams pirms tam veikt uzdevumu „Riska līmenis”.

218

„Droša seksa mikseris” un „Droša seksa izsole” Mērėis: dalībniekiem apzināt savas vērtības, attieksmes un pieĦēmumus, kas saistīti ar HIV/AIDS un drošu seksu. Nepieciešams: darba lapas „Droša seksa mikseris” un „Droša seksa izsola”, rakstāmlietas. Laiks: 30 minūtes. Apraksts: 1. Vadītājs katram dalībniekam izdala darba lapu „Droša seksa mikseris” un dod uzdevuma izpildei 10 minūtes laika. 2. Katram dalībniekam, kontaktējoties ar pārējiem, jāatrod persona, kas piekrīt darba lapas apgalvojumiem. Katram apgalvojumiem ir jāatrod cita persona, kura ar savu roku ieraksta savu vārdu darba lapā pretim apgalvojumiem. Kurš ir pabeidzis (izpildījis visu lapu), dodas pie vadītāja, un spēle beidzas. 3. Kad kāds pabeidzis doto uzdevumu vai arī pēc 10 minūtēm, visi dalībnieki sasēžas aplī, lai pārrunātu jautājumus: Vai ir kāds apgalvojums, kuru neviens nevēlas parakstīt (piekrist)? 1. Kuri ir tie apgalvojumi, kas lika krietni padomāt, pirms rakstīt savu vārdu zem tiem? 2. 3. Kurš apgalvojums ir visatbilstošākais tavam uzskatam? Vai ir kāds apgalvojums, par ko grupā vajadzētu runāt vairāk? 4. 4. Pēc diskusijas katrs dalībnieks saĦem darba lapu „Drošāka seksa izsole”. Piecu minūšu laikā jāizlemj, par kuru piedāvājumu katrs būtu gatavs solīt. 5. Vadītājs vada izsoles procesu, ātri noskaidrojot, kuram pieder kurš piedāvājums. Dalībniekam atgādināms, ka, neiegūstot vēlami, naudu var ieguldīt izvēloties citu. 6. Pēc izsoles beigšanās vēlams pārrunāt šādus jautājumus: 1. Vai tu vēlējies iegūt lietas, tas aizsargā tevi vai citus? 2. Ko parāda tava izvēle, kas tev ir svarīgs? Ko tu iemācījies no šī uzdevuma, par ko tas lika padomāt? 3. Materiāls darbam Darba lapa „Droša seksa mikseris” Minētie apgalvojumi ir saistīti ar drošu seksu. Ātri virzoties pa telpu, atrodi kādu, kurš piekrīt vienam no apgalvojumiem. Šim cilvēkam jāuzraksta savs vārds uz līnijas blakus apgalvojumam. Dodies tālāk pie nākamajiem dalībniekiem. Viena persona var rakstīt tikai vienu apgalvojumu uz tavas darba lapas. Uzvarētājs ir tas, kurš līdz uzdevumam dotā laika beigām visātrāk pabeidz uzdevumu vai arī ir ieguvis visvairāk parakstu. Atrodi kādu, kurš:
Domā, ka skolai vajadzētu aktīvāk iesaistīties jauniešu seksuālajā izglītošanā ...............


Pazīstu kādu, kurš mainījis savu seksuālo uzvedību HIV iegūšanas riska dēĜ ............... 219




Var nosaukt trīs lieliskas alternatīvas dzimumaktam ...............




Piekrīt, ka visas ėermeĦa daĜas ir seksuālas ...............




Pazīst kādu, kurš nav mainījis savu seksuālo uzvedību, baidoties iegūt HIV ...............




Var nosaukt trīs veidus, kā prezervatīvs uzlabo seksu (piemēram: zūd bailes palikt stāvoklī, iegūt STI un HIV; dažādo seksu un padara to vairāk jautru; ir higiēniskās utt.) ...............




Ir runājis ar saviem vecākiem par seksu un HIV/AIDS ...............




Ir kādu brīdinājis būt piesardzīgākam seksuālās attiecībās ...............




Piekristu seksuālām attiecībām tikai tad, ja partneris būtu veicis HIV pārbaudes testu ...............




Ir lasījis kādu grāmatu par drošu seksu ...............




Uzskata, ka HIV/AIDS un STI inficēšanās briesmas ir masu mediju „uzpūstas” ...............




Var pateikt „nē”, ja nevēlas attiecības ...............




Kaunētos iegādāties prezervatīvu ...............




Nekaunētos iegādāties prezervatīvu ...............




Tic, ka HIV/AIDS mainīs daudzu cilvēku seksuālo uzvedību ...............




Uzskata, ka STI iegūst tie, kuri ir to pelnījuši ...............




Piekrīt, ka „nē” nozīmē „nē” ...............




Uzskata, ka ir bezjēdzīgi mudināt cilvēkus nodarboties ar drošu seksu ...............




Piekrīt, ka ir pilnībā pieĦemami, ja sieviete iegādājas un nēsā līdzi prezervatīvus ...............




Var izstāstīt precīzus prezervatīva lietošanas soĜus (10) ...............




Uzskata, ka sieviete nekad nav vainīga pie izvarošanas ...............

Darba lapa „Droša seksa izsole” Tev pieder Ls 1000,- ko vari tērēt šajā izsolē. Pretim katram piedāvājumam ieraksti plānotos tēriĦus. Kad izsole sāksies un tu būsi iztērējis savu naudu, ieraksti tēriĦus otrajā stabiĦā. Pēc izsoles salīdzini plānotos un reālos tēriĦus. 220

Piedāvājums

Plānots

Tērēts

1. Vakcīna, kas padara imūnu pret jebkuru STI (ieskaitot HIV) 2. Neinficēts, mīlošs un uzticams partneris 3. Spēja mainīt visu Latvijas jauniešu attieksmi par drošu seksu 4. Iespēja ieviest visās Latvijas skolās dzimumizglītību 5. Atklāt medikamentus herpes infekcijas izārstēšanai 6. Novērst homofobiju – cilvēku bailes no homoseksualitātes 7. Uzrakstīt grāmatu par veselīgu dzīvesveidu, kas tevi padarītu slavenu 8. Iegūt 5 miljons latu, popularizējot un pārdodot prezervatīvus „The Comfy Condom” 9. Iegūt garantiju, ka neviens, ko tu pazīsti, nenomirs ar AIDS 10. Spēja vadīt seminārus, kas palīdzētu cilvēkiem apzināties un sadzīvot ar savu seksualitāti 11. Iegūst burvju gredzenu, kurš dotu ziĦu, ka kāds no iespējamiem partneriem ir inficējies 12. Iespēja godīgi un brīvi runāt par seksuālas dabas jautājumiem ar saviem vecākiem 13. NeizsmeĜama iespēja tev un taviem draugiem iegūst prezervatīvus par brīvu 14. Ieviest likumu, kas aizliegtu seksuālās attiecības pirms laulībām 15. Lai ikviens inficētais informētu apkārtējos par savu statusu

221

„HIV izplatība” Mērėis: veidot dalībnieku izpratni par to, kā izplatās HIV un STI un parādīt vienaudžu ietekmes spēku. Nepieciešams: divu dažādu veidu sūkājamās konfektes (A un B), mazas lapiĦas, rakstāmlietas, nelielas necaurspīdīgas papīra turziĦas katram dalībniekam. Laiks: 30 minūtes. Apraksts: 1. Katram dalībniekam sagatavo vienu papīra turziĦu, kurā ieliek 10 viena veida konfektes (A) un vienu iezīmētu var neiezīmētu lapiĦu. 2. Viena dalībnieka turziĦā ieliek 10 otra veida konfektes (B) un neiezīmētu lapiĦu. Šīs turziĦas (B) stūrītī uzzīmē zvaigznīti. 3. Divu mazo lapiĦu stūrītī vadītājs ieraksta mazu „T” burtu, katra no lapiĦām tiek ielikta citā (A) turziĦā. 4. Divas citas lapiĦas iezīmē ar mazu „N” burtu. Katru no lapiĦām ievieto dažādās (A) turziĦās (bet ne tajās, kurās ir lapiĦas ar „T”). 5. Uz vienas lapiĦas uzraksti: ”Tu nepiedalies! Ja kāds vēlas samainīt ar tevi konfekti, tava atbilde ir: ”Nē, paldies, es to nevēlos.”” Šo lapiĦu ievieto kādā no turziĦām, kur vēl nav lapiĦu. 6. Uz divām lapiĦām vadītājs uzraksta: ”Tu nemainies ne ar vienu citu kā tikai ar savu partneri. Ja kāds vēlas samainīt tevi ar konfektēm tava atbilde ir: ”Es nevēlos dalīties savās konfektēs ne ar vienu citu kā tikai ar savu partneri.”” Šīs lapiĦas tiek ieliktas katra savā turziĦā, tās stūrī tiek uzrakstīts neliels burts „M”. 7. Kopumā ir uzrakstītas septiĦas lapiĦas. Neievieto nevienu lapiĦu tajā turzā, kurā ir (B) konfektes. Aktivitāte: 1. Vadītājs piedāvā diviem dalībniekiem pieteikties spēles laikā būt par partneriem un iedot viĦiem turziĦas, kas ir iezīmētas ar burtu „M”. 2. Pārējās turziĦas tiek izdalītas visiem dalībniekiem. Vadītājs paskaidro, ka ikvienam turziĦā ir sūkājamās konfektes un lapiĦa. Dalībniekiem ir jāizlasa instrukcija, kas rakstīta (ja ir) uz mazās lapiĦas, tās tekstu nevienam neizpaužot. 3. dalībnieku uzdevums ir savstarpēji mainīties ar konfektēm. Pirms konfekšu maiĦas dalībnieki vienojas, ka viĦi to darīs, un partnerim uz mazās lapiĦas uzraksta savu vārdu. Kad abi ir uzrakstījuši savus vārdus, dalībnieki samainās konfektēm. Uzdevums ilgst piecas minūtes. 4. Pēc uzdevuma beigšanas visi salīdzina, cik daudz vārdu katram ir uz mazās lapiĦas. Kuram no dalībniekiem ir savākts visvairāk vārdu?

222

1.

2. 3. 4. 5.

5. Vadītājs palūdz to dalībnieku, kuram uz turziĦas stūrī ir zvaigznīte, piecelties. Tiek izskaidrots, ka „B” konfektes, ko dalīja šis dalībnieks, apzīmēja HIV infekciju. 6. Vadītājs palūdz piecelties visus tos, kuriem turziĦā ir „B” konfektes. Izskaidro, ka arī viĦi ir inficēti, jo uzdevuma laikā samainīja savas „A” konfektes ar „B” konfektēm. 7. Vadītājs palūdz pārējiem dalībniekiem pārbaudīt, vai uz viĦu lapiĦām nav parakstīties kāds, kurš stāv kājās. Tā tas turpinās, līdz sēžot paliek tie dalībnieki, kuriem uz turziĦām stūrītī ir „A” un „M” burti. 8. Vadītājs palūdz tos dalībniekus, kuriem ir ”A” un „M” burti uz turziĦām, nolasīt lapiĦās rakstīto instrukciju. 9. Vadītājs palūdz tos, kuriem uz lapiĦām ir „T” burts, apsēsties. Vadītājs izskaidro, ka „T” apzīmē pareizi lietot prezervatīvus vai tīras adatas, tādejādi pasargājot sevi no inficēšanās ar HIV. Šie divi dalībnieki nav inficēti. 10. Vadītājs palūdz tos, kuriem uz lapiĦām ir uzrakstīts „N” burts, apsēsties un tūlīt pat arī piecelties. Vadītājs izskaidro, ka burts „N” nozīmē nepareizi lietotu prezervatīvu vai adatu. Šie divi dalībnieki ir inficēti. 11. Vadītājs izskaidro, ka, mainoties ar konfektēm, iespējams, ka savu „B” konfekti dalībnieks ir atdevis kādam citam, it kā atbrīvojies no tās. Tomēr, ja reālajā dzīvē iegūts HIV, no tā nav iespējams atbrīvotie, bet ar to ir iespējams inficēt citus. 12. Tālāk nepieciešams ar grupas dalībniekiem pārrunāt to, kā dalībnieki jūtas. Iespējamie jautājumi pārrunām: Vai kāds ievēroja tos, kas ne reizi nepiecēlās? Iepazīstini ar dalībnieku, kurš atturējās, un tiem, kas bija monogāmi. Kā jutās „A” un „M” dalībnieki, tā īsti nepiedaloties? (izskaidro, ka A= atturēšanās, M= monogāmija) Kā jutās pārējie dalībnieki, ka „A” un „M” dalībnieki atteicās mainīties ar konfektēm? Kāpēc ir grūti „sēdēt malā”, kad visi piedalās? Kā jūtas dalībnieks, kam bija „B” (HIV infekcija) konfektes? Dalībnieks, kuram uz turziĦas bija zvaigznīte, nezināja, ka viĦš/ viĦš ir inficējies ar HIV. Kā mēs varam zināt, vai mēs esam/neesam inficēti ar HIV?

223

„Stāvlaukums” Mērėis: radīt iespēju pārliecināties, ka ikdienas dzīvē aizspriedumi ietekmē mūsu izvēles iespējas. Laiks: 30 minūtes. Apraksts: 1. Lielā telpā vai brīvā dabā nostādini dalībniekus vienā rindā. Katrs izvelk vienu kartīti, uz kuras uzrakstīta viena no tālāk nosauktajām lomām. Savu lomu dalībnieks nedrīkst atklāt pārējiem līdz pat uzdevuma beigām. 2. Kad dalībnieki iejutušies savā lomā, vadītājs nolasa vienu no sagatavotajiem jautājumiem. Katram dalībniekam klusējot jāatbild uz šiem jautājumiem, un, ja atbilde ir „Jā”, jāsper viens solis uz priekš, ja atbilde ir „Nē” – jāpaliek uz vietas. Atbildēt var tikai ar „Jā” vai „Nē”. 3. Kad visi jautājumi nosaukti, dalībnieki paliek savās vietās un pēc kārtas atklāj savu lomu un īsi pastāsta pārējiem, kā viĦi jutās (paši par sevi, par tiem, kuri priekšā, par tiem, kuri aizmugurē).




Materiāls darbam: Lomas: Homoseksuāla persona, kas inficējusies ar HIV;




Homoseksuāla persona, kas slimo ar AIDS;




43 gadus vecs vīrietis, bagāts, dažkārt niekojas ar kokaīnu;




32 gadus veca sieviete, prostitūta, kas inficējusies ar HIV;




Heteroseksuāla precējusies sieviete;




24 gadus veca sieviete, prostitūta;




Homoseksuāla sieviete;




Grūtniece, kas inficējusies ar HIV;




Grūtniece;




Biseksuāls precējies vīrietis, kas inficējies ar HIV,




Neprecējusies sieviete, kas slima ar AIDS.

224

Iespējamie jautājumi Vai tu vari:
Tikt pakĜauts veselības apdrošināšanas sistēmai;
KĜūt par kandidātu politikā;
Apdrošināt dzīvību;
SaĦemt līdzjūtības apliecinājumus no sava ārsta, kas esi slims;
Būt aktīvas sabiedriskajā dzīvē;
Adoptēt bērnu;
Doties ceĜojumā uz ārzemēm;
Strādāt ārzemēs;
ĥemt aizĦēmumu mājas iegādei;
Būt pārliecināts, ka policija būs taisnīga pret tevi;
Strādāt bērnudārzā;
Stāties tādās seksuālās attiecībās, kādās tu vēlies, un tad, kad tu to vēlies;
Skūpstīties ar savu mīĜoto sabiedriskā vietā;
Plānot nākotni 20 gadus uz priekšu;
SaĦemt medicīnisko palīdzību, kad tev tā nepieciešama;
Justies droši naktī uz ielas;
Gūt atbalstu no sabiedrības;
Viegli iegūt prezervatīvus, kad vien vēlies;
SaĦemt palīdzību mājās, kad tev tā nepieciešama;
Būt drošs, ka tava ăimene tevi sapratīs
Būt atklāts ar saviem kolēăiem; 225


Būt drošs savā darba vietā;
Plānot ăimeni;
SaĦemt zobārsta pakalpojumus, kad to vēlies;
Precēties ar savu partneri;
Nomirt, kur un kā tu to gribi. Ieteikumi ! Šo uzdevumu, nedaudz mainot jautājumus, var izmantot seksuālās orientācijas temata ietvaros.

226

Informācija par drošu seksu Latviešu valodā: Papardes zieds http://www.papardeszieds.lv/attachments/004_kontracepcija_lv.pdf Papardes zieds http://www.papardeszieds.lv/attachments/004_kontracepcija-studentiem.pdf SIA "Bayer" www.atceries.lv Jaunatne pret Aids http://jpa.lv/ Viss par AIDS un HIV www.aids.lv AngĜu valodā: International Planned Parenhood federation http://ippf.org/en United Nations population funds http://www.unfpa.org Your - life http://www.your-life.com/ World AIDS day http://www.worldaidsday.org/ Advocates for Youth http://www.advocatesforyouth.org/ World Health http://www.who.int/en/ Noderīgi video: http://www.youtube.com/user/PapardesZieds#p/u/6/fxNjegxEFYk - kontracepcija - vai abu partneru atbildība? http://www.youtube.com/user/PapardesZieds#p/u/4/k3JwNnJyNIg - par ko satraucas puiši? http://www.youtube.com/watch?v=NxFrnLZ-HkE&feature=player_embedded#at=50 – par dzemdes kakla vēzi http://www.youtube.com/watch?v=gBCRBjW7AuU&feature=player_embedded#at=83 – mīti un patiesība par hormonālo kontracepciju 227

Kā runāt ar bērnu un jaunieti par veselības un drošības jautājumiem? Gatavojoties individuālai sarunai vai grupas nodarbībai skolās par drošības un veselības jautājumiem, ir lietas, par ko ir vērts padomāt, lai ar rezultātu būtu apmierināti gan klausītāji, gan pats sarunas vai nodarbības vadītājs, šajā gadījumā jaunietis. Skarot jautājumus par veselību un drošību dažādās situācijās, lietderīgi ir izmantot dažādus vizuālās uzskates līdzekĜus, kā arī darboties kopā ar bērniem un jauniešiem radoši. Taču ir arī daži citi apstākĜi, ar kuriem rēėinoties, var veiksmīgāk sagatavoties un novadīt nodarbību, sasniegt iecerēto rezultātu.  Bērnu vai jauniešu ieinteresētība, motivācija uzklausīt – vai tā ir ieinteresēta persona ar konkrētiem jautājumiem, vai mācību pēdējā stunda pēc grūtas darba dienas, kad skolēni labprātāk dotos mājās. Lai ieinteresētu skolēnus, vienmēr labāk ir izmantot praktisku, radošu darbošanos. Abos gadījumos par konkrēto tēmu ir jābūt labi sagatavotam.  Tēmas aktualitāte – jāatceras, ka dažāda vecuma bērniem ir piemērotas atšėirīgas tēmas. Jāpadomā, vai ir lietderīgi pārrunāt zobu higiēnas jautājumus ar 12.klases skolēniem un vai pirmās klases skolēni ir piemērotākie klausītāji reproduktīvās veselības tēmai.  Bērnu vecums – ar pirmsskolas un sākumskolas bērniem jārunā viĦiem saprotamā veidā. Skaidrojot dažādus drošības un veselības jautājumus var izmantot gan krāsainus uzskates līdzekĜus, īpašus varoĦus (policists bebrs vai ugunsdzēsējs ezis, u.c.), gan iejusties kādos pasaku tēlos, kam bērni gribētu līdzināties. Lielākiem bērniem piemērotākas ir diskusijas grupās, reāli stāsti un pieredze no vienaudžiem vai kādiem pusaudžu elkiem.  Bērnu dzimums – piedāvājot tēmu par reproduktīvo veselību, reizēm lietderīgāk ir runāt atsevišėi zēniem un meitenēm, jo ne viss, kas interesē meitenes, varētu interesēt zēnus un arī otrādi. Šādā situācijā gan zēniem, gan meitenēm varētu būtu vieglāk uzdot sev interesējošos jautājumus gan par savu, gan arī pretējo dzimumu. Der padomāt arī par iespēju jautājumus uzdot anonīmi, gadījumā, ja kāda persona nevar sadūšoties pajautāt kaut ko sev Ĝoti nozīmīgu.  Ja plānota nodarbība grupā – jārēėinās, ka var būt situācijas, kad kāda persona neiesaistās, vai izsaka komentārus un piezīmes nevietā, pat ja pārējie skolēni ieinteresēti

228

darbojas. Vislabāk šādās situācijās ir turpināt darboties ar tiem skolēniem, kas ir ieinteresēti un ignorēt traucētājus.  Individuāla saruna un uzticēšanās – ja vienaudzis vai skolas biedrs tevi ir izvēlējies par savu sarunu biedru, tas jau ir pietiekoši labs iemesls, lai tev varētu uzticēties un pārrunātais paliktu jūsu abu starpā, izĦemot gadījumus, kad notikušais apdraud kādas personas veselību vai dzīvību. Šādā gadījumā ir jāmeklē kāda pieaugušā palīdzība.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Materiāls tapis Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes projekta „Zini vairāk!” ietvaros. Projekts „Zini vairāk!” īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērėa „Eiropas teritoriālā sadarbība” Centrālā Baltijas jūras reăiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam projekta „Youth Space” atbalstu.

Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatni OBLIGĀTA. 229